Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamā īpašuma bijušais saimnieks, kas zemes iegādei un māju būvniecībai bija ņēmis kredītu Nordea bankā, ieķīlājot šos īpašumus, tiesā iesniedzis prasību par zaudējumu piedziņu no bankas par nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību iecerei ar īpašuma pārdošanu segt visas viņa kredītsaistības. Māju un zemes bijušais īpašnieks vaino arī tiesu, ka tā nav iedziļinājusies bankas iesniegtajā nekustamā īpašuma vērtējumā, tādēļ pieļāvusi neadekvāti zemas izsoles sākuma cenas noteikšanu.

Savu īpašumu kredīta dēļ pazaudējušais Lazars Rozenbergs pieteikumā tiesai, kas ir Pietiek rīcībā, norāda, ka banka viņam liegusi iespēju pārkreditēties citā bankā, kā arī likusi šķēršļus īpašuma pārdošanai īpašnieka atrastajiem pircējiem, kuri piedāvājuši summu, ar kuru būtu segtas visas kredītsaistības, līdz beidzot par nesamērīgi zemu cenu pārdevusi izsolē pati savam meitas uzņēmumam.

Rozenbergs Nordea bankā 2005.gadā ņēmis kredītus divu māju būvniecībai Jūrmalā  200 tūkstošu ASV dolāru un 210 tūkstošu eiro apmērā.  Pēc diviem gadiem, kad mājas jau bija iereģistrētas zemesgrāmatā kā jaunbūves, uz īpašumu bija reģistrētas divas hipotēkas par labu Nordea bankai 201 990 un 273 000 eiro apmērā.

Īpašnieks jau 2007.gadā gribējis pārkreditēties SEB Latvijas Unibanka, kura 2007.gadā piešķīra kredītu 880 tūkstošu eiro apmērā abu dzīvojamo māju būvniecības pabeigšanai. Taču Nordea banka nav noslēgusi starpbanku vienošanos, neļaujot dzēst kredītu, pārkreditējoties citā bankā.

„Ņemot vērā, ka pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā arī mani materiālie apstākļi pasliktinājās, 2008.gadā sāku meklēt pircēju vienai no jaunbūvēm, lai ar pirkuma maksu varētu segt kredītu Nordea Bank Finland Plc. Aprīlī uzradās pircējs, kas gribēja pirkt vienu no mājām, kreditējoties Nordea bankā. No sākuma bankā paziņoja, ka viss ir kārtībā un pircējs var saņemt kredītu bankā, taču tad banka no turpmākām sarunām sāka izvairīties un 2008.gada augusta beigās paziņoja, ka pircējam kredīts netikšot izsniegts,” pieteikumā tiesai norāda īpašnieks.

Pēc gada Rozenbergs atradis vēl vienu pircēju, kurš vēlējies pirkt vienu no mājām un kuram kredīts nebija nepieciešams, bet bijusi tikai objektīva prasība sadalīt zemes gabalu divās daļās, lai katrai no jaunbūvēm būtu sava zemesgrāmata un viņa nopirktais nekustamais īpašums pēc pirkuma maksas nomaksas tiktu atbrīvots no visiem bankas apgrūtinājumiem.

Īpašniekam bijušas vairākas sarunas ar Nordea bankas konsultantu, kurš 2009.gadā Nordea vārdā parakstīja piekrišanu nekustamā īpašuma sadalei ar nosacījumu, ka arī uz atdalīto nekustamo īpašumu tiks saglabāti visi par labu bankai reģistrētie apgrūtinājumi. „Šāda atļauja ne mani, ne manus biznesa partnerus no Krievijas neapmierināja, tā kā pircējs citādi atteicās maksāt man pilnu tirgus cenu un man nebūtu iespējama pilnībā norēķināties ar Nordea banku,” skaidro Rozenbergs.

Tālāk bankas konsultants esot rīkojies dīvaini, aicinot uz tikšanos pēc bankas darba laika. „Vairākkārt tikāmies laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada februārim darbdienu vakaros no plkst. 18.00-21.30 gan bankā, gan arī viesnīcā Reval Hotel Latvia. Tikšanos laikā konsultants teica, ka es esmu negodprātīgs klients un banka atbilstoši rīkosies. Tā kā viņš sīkāk neko nepaskaidroja, bet uz maniem jautājumiem par jaunas atļaujas izsniegšanu neatbildēja un izdarīja uz mani spiedienu, sakot, ka es nokļūšu bankas „melnajā sarakstā”, es šādu situāciju vairs nevarēju izturēt,” norāda Rozenbergs.

Viņš sazinājies ar Latvijas Bankas kuratori, kura ieteikusies kontaktēties ar Nordea bankas Juridiskās daļas vadītāju , kurš aizbildinājies, ka jautājums neesot pie viņa un pēc trešā zvana vienkārši nometis klausuli. Vēlāk viņš uzzinājis, ka jautājumi par ieķīlātā īpašuma parcelāciju un iesniegtie dokumenti par atdalītā īpašuma pārdošanu vispār nebija nonākuši līdz augstāk stāvošām bankas amatpersonām, tāpēc arī situācija netika adekvāti risināta.

Rozenbergs arī piedāvājis ieķīlāt citus neapgrūtinātus nekustamos īpašumus, taču šis piedāvājums esot ignorēts. Tā kā visi situācijas risinājuma piedāvājumi nonākuši strupceļā, viņš vairs neesot spējis veikt ikmēneša kredīta maksājumus, bet turpinājis ik mēnesi bankai maksāt 400 eiro, kā arī par Nordea darbinieku ļaunprātīgo rīcību rakstījis kā Ģenerālprokuratūrai, tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

2009.gada vasarā bankas drošības daļas darbinieki prasījuši viņam atdot visu iesniegumu un pārējo dokumentu oriģinālus, lai salīdzinātu ar bankā esošajiem dokumentiem, un pēc 3-4 mēnešiem paziņojuši, ka, lai tagad mēģinot pierādīt savus apgalvojumus, jo „mani dokumenti man netiks atgriezti un es nepierādīšu, ka esmu tos atdevis bankā".

Pēc Rozenberga domām, to, ka Nordea Latvijas filiāles darbinieki bijuši tendēti uz personīgā labuma gūšanu, neļaujot kredītņēmējiem pašiem pārdot sev piederošo, bankas kredīta saistību izpildei ieķīlāto nekustamo īpašumu un tādā veidā dzēst kredīta saistības, liecina arī fakts, ka 2013.gada 8.janvārī Latvijā ieradies bankas drošības daļas priekšnieks Kristers Dergers (Head of Group Security), pēc kura vizītes daļa darbinieku atlaista no darba.

2012.gada jūnijā Rozenbergs uz banku atvedis vēl vienu potenciālo pircēju, kurš par vienu māju bijis gatavs maksāt 570 tūkstošus eiro, kas pilnībā segtu parādu bankai. Taču banka neesot piekritusi lūgumam dokumentus noformēt līdz septembrim, bet jau jūlijā iesniegusi pieteikumu tiesā par īpašuma Jūrmalā pārdošanu labprātīgā izsolē.

Jūrmalas tiesa lēmumu pieņēmusi vienas dienas laikā, nosakot izsoles sākuma cenu - 182 tūkstoši latu (259 tūkstoši eiro) atbilstoši Oberhaus vērtējumam, kas bijis iesniegts uz vienas lapiņas, neiesniedzot pat tiesai pilnu atskaiti par nekustamā īpašuma novērtēšanu. Turklāt vērtējumā abām dzīvojamām mājām norādīta ievērojami mazāka platība, nekā apstiprināts jaunbūvju inventarizācijas lietā.

Turklāt Rozenbergs bankā iesniedzis vēl divus nekustamā īpašuma vērtējumus, kur tiem bija noteikta krietni augstāka cena. 2009.gadā LĪF REAL ESTATE vienas mājas un zemes domājamās daļas vērtību noteikusi 581 tūkstošu latu (827 tūkstošu eiro) apmērā. 2011.gadā SIA KAM-PRO šo māju un zemi novērtējusi kā 464,6 tūkstošu latu (661 tūkstošu eiro) vērtu, bet piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 352,2 tūkstoši latu (501 tūkstotis eiro).

Savukārt 2012.gada augustā visa nekustamā īpašuma vērtējumu veikusi SIA VINDEKS, secinot, ka šī nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 775 tūkstoši latu (1,103 miljoni eiro) bet piespiedu pārdošanas vērtība - 542 tūkstoši latu (771 tūkstotis eiro).

Taču apstrīdēt tiesā Oberhaus vērtējumu viņam esot liegts, kā arī Nordea nav reaģējusi uz lūgumu atlikt nekustamā īpašuma izsoli un veikt nekustamā īpašuma pārvērtēšanu objektīvas izsoles sākumcenas noteikšanai.

Īpašumu izsolē iegādājusies bankas meitas kompānija Promano Lat, bet jau nākamajā dienā pēc īpašumtiesību iegūšanas īpašumā ieradušies ne mazāk kā 10 cilvēki, kuri paskaidrojuši, ka esot Oberhaus darbinieki, un sākuši izņemt no ēkām jumta logus, durvis, kā arī citas dārgās lietas.

Rozenbergs uzskata, ka Nordea viņam nodarījusi 288 000 latu jeb 409 787,08 eiro zaudējumus, ko tagad prasa piedzīt caur tiesu. Viņš arī vaino tiesu, kurai bija likumīgas iespējas atteikt izsoles rīkošanu par nesamērīgi zemu sākumcenu.

Pietiek pagaidām vēl nav izdevies saņemt pārējo iesaistīto personu komentārus par šo lietu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...