Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamā īpašuma bijušais saimnieks, kas zemes iegādei un māju būvniecībai bija ņēmis kredītu Nordea bankā, ieķīlājot šos īpašumus, tiesā iesniedzis prasību par zaudējumu piedziņu no bankas par nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību iecerei ar īpašuma pārdošanu segt visas viņa kredītsaistības. Māju un zemes bijušais īpašnieks vaino arī tiesu, ka tā nav iedziļinājusies bankas iesniegtajā nekustamā īpašuma vērtējumā, tādēļ pieļāvusi neadekvāti zemas izsoles sākuma cenas noteikšanu.

Savu īpašumu kredīta dēļ pazaudējušais Lazars Rozenbergs pieteikumā tiesai, kas ir Pietiek rīcībā, norāda, ka banka viņam liegusi iespēju pārkreditēties citā bankā, kā arī likusi šķēršļus īpašuma pārdošanai īpašnieka atrastajiem pircējiem, kuri piedāvājuši summu, ar kuru būtu segtas visas kredītsaistības, līdz beidzot par nesamērīgi zemu cenu pārdevusi izsolē pati savam meitas uzņēmumam.

Rozenbergs Nordea bankā 2005.gadā ņēmis kredītus divu māju būvniecībai Jūrmalā  200 tūkstošu ASV dolāru un 210 tūkstošu eiro apmērā.  Pēc diviem gadiem, kad mājas jau bija iereģistrētas zemesgrāmatā kā jaunbūves, uz īpašumu bija reģistrētas divas hipotēkas par labu Nordea bankai 201 990 un 273 000 eiro apmērā.

Īpašnieks jau 2007.gadā gribējis pārkreditēties SEB Latvijas Unibanka, kura 2007.gadā piešķīra kredītu 880 tūkstošu eiro apmērā abu dzīvojamo māju būvniecības pabeigšanai. Taču Nordea banka nav noslēgusi starpbanku vienošanos, neļaujot dzēst kredītu, pārkreditējoties citā bankā.

„Ņemot vērā, ka pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā arī mani materiālie apstākļi pasliktinājās, 2008.gadā sāku meklēt pircēju vienai no jaunbūvēm, lai ar pirkuma maksu varētu segt kredītu Nordea Bank Finland Plc. Aprīlī uzradās pircējs, kas gribēja pirkt vienu no mājām, kreditējoties Nordea bankā. No sākuma bankā paziņoja, ka viss ir kārtībā un pircējs var saņemt kredītu bankā, taču tad banka no turpmākām sarunām sāka izvairīties un 2008.gada augusta beigās paziņoja, ka pircējam kredīts netikšot izsniegts,” pieteikumā tiesai norāda īpašnieks.

Pēc gada Rozenbergs atradis vēl vienu pircēju, kurš vēlējies pirkt vienu no mājām un kuram kredīts nebija nepieciešams, bet bijusi tikai objektīva prasība sadalīt zemes gabalu divās daļās, lai katrai no jaunbūvēm būtu sava zemesgrāmata un viņa nopirktais nekustamais īpašums pēc pirkuma maksas nomaksas tiktu atbrīvots no visiem bankas apgrūtinājumiem.

Īpašniekam bijušas vairākas sarunas ar Nordea bankas konsultantu, kurš 2009.gadā Nordea vārdā parakstīja piekrišanu nekustamā īpašuma sadalei ar nosacījumu, ka arī uz atdalīto nekustamo īpašumu tiks saglabāti visi par labu bankai reģistrētie apgrūtinājumi. „Šāda atļauja ne mani, ne manus biznesa partnerus no Krievijas neapmierināja, tā kā pircējs citādi atteicās maksāt man pilnu tirgus cenu un man nebūtu iespējama pilnībā norēķināties ar Nordea banku,” skaidro Rozenbergs.

Tālāk bankas konsultants esot rīkojies dīvaini, aicinot uz tikšanos pēc bankas darba laika. „Vairākkārt tikāmies laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada februārim darbdienu vakaros no plkst. 18.00-21.30 gan bankā, gan arī viesnīcā Reval Hotel Latvia. Tikšanos laikā konsultants teica, ka es esmu negodprātīgs klients un banka atbilstoši rīkosies. Tā kā viņš sīkāk neko nepaskaidroja, bet uz maniem jautājumiem par jaunas atļaujas izsniegšanu neatbildēja un izdarīja uz mani spiedienu, sakot, ka es nokļūšu bankas „melnajā sarakstā”, es šādu situāciju vairs nevarēju izturēt,” norāda Rozenbergs.

Viņš sazinājies ar Latvijas Bankas kuratori, kura ieteikusies kontaktēties ar Nordea bankas Juridiskās daļas vadītāju , kurš aizbildinājies, ka jautājums neesot pie viņa un pēc trešā zvana vienkārši nometis klausuli. Vēlāk viņš uzzinājis, ka jautājumi par ieķīlātā īpašuma parcelāciju un iesniegtie dokumenti par atdalītā īpašuma pārdošanu vispār nebija nonākuši līdz augstāk stāvošām bankas amatpersonām, tāpēc arī situācija netika adekvāti risināta.

Rozenbergs arī piedāvājis ieķīlāt citus neapgrūtinātus nekustamos īpašumus, taču šis piedāvājums esot ignorēts. Tā kā visi situācijas risinājuma piedāvājumi nonākuši strupceļā, viņš vairs neesot spējis veikt ikmēneša kredīta maksājumus, bet turpinājis ik mēnesi bankai maksāt 400 eiro, kā arī par Nordea darbinieku ļaunprātīgo rīcību rakstījis kā Ģenerālprokuratūrai, tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

2009.gada vasarā bankas drošības daļas darbinieki prasījuši viņam atdot visu iesniegumu un pārējo dokumentu oriģinālus, lai salīdzinātu ar bankā esošajiem dokumentiem, un pēc 3-4 mēnešiem paziņojuši, ka, lai tagad mēģinot pierādīt savus apgalvojumus, jo „mani dokumenti man netiks atgriezti un es nepierādīšu, ka esmu tos atdevis bankā".

Pēc Rozenberga domām, to, ka Nordea Latvijas filiāles darbinieki bijuši tendēti uz personīgā labuma gūšanu, neļaujot kredītņēmējiem pašiem pārdot sev piederošo, bankas kredīta saistību izpildei ieķīlāto nekustamo īpašumu un tādā veidā dzēst kredīta saistības, liecina arī fakts, ka 2013.gada 8.janvārī Latvijā ieradies bankas drošības daļas priekšnieks Kristers Dergers (Head of Group Security), pēc kura vizītes daļa darbinieku atlaista no darba.

2012.gada jūnijā Rozenbergs uz banku atvedis vēl vienu potenciālo pircēju, kurš par vienu māju bijis gatavs maksāt 570 tūkstošus eiro, kas pilnībā segtu parādu bankai. Taču banka neesot piekritusi lūgumam dokumentus noformēt līdz septembrim, bet jau jūlijā iesniegusi pieteikumu tiesā par īpašuma Jūrmalā pārdošanu labprātīgā izsolē.

Jūrmalas tiesa lēmumu pieņēmusi vienas dienas laikā, nosakot izsoles sākuma cenu - 182 tūkstoši latu (259 tūkstoši eiro) atbilstoši Oberhaus vērtējumam, kas bijis iesniegts uz vienas lapiņas, neiesniedzot pat tiesai pilnu atskaiti par nekustamā īpašuma novērtēšanu. Turklāt vērtējumā abām dzīvojamām mājām norādīta ievērojami mazāka platība, nekā apstiprināts jaunbūvju inventarizācijas lietā.

Turklāt Rozenbergs bankā iesniedzis vēl divus nekustamā īpašuma vērtējumus, kur tiem bija noteikta krietni augstāka cena. 2009.gadā LĪF REAL ESTATE vienas mājas un zemes domājamās daļas vērtību noteikusi 581 tūkstošu latu (827 tūkstošu eiro) apmērā. 2011.gadā SIA KAM-PRO šo māju un zemi novērtējusi kā 464,6 tūkstošu latu (661 tūkstošu eiro) vērtu, bet piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 352,2 tūkstoši latu (501 tūkstotis eiro).

Savukārt 2012.gada augustā visa nekustamā īpašuma vērtējumu veikusi SIA VINDEKS, secinot, ka šī nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 775 tūkstoši latu (1,103 miljoni eiro) bet piespiedu pārdošanas vērtība - 542 tūkstoši latu (771 tūkstotis eiro).

Taču apstrīdēt tiesā Oberhaus vērtējumu viņam esot liegts, kā arī Nordea nav reaģējusi uz lūgumu atlikt nekustamā īpašuma izsoli un veikt nekustamā īpašuma pārvērtēšanu objektīvas izsoles sākumcenas noteikšanai.

Īpašumu izsolē iegādājusies bankas meitas kompānija Promano Lat, bet jau nākamajā dienā pēc īpašumtiesību iegūšanas īpašumā ieradušies ne mazāk kā 10 cilvēki, kuri paskaidrojuši, ka esot Oberhaus darbinieki, un sākuši izņemt no ēkām jumta logus, durvis, kā arī citas dārgās lietas.

Rozenbergs uzskata, ka Nordea viņam nodarījusi 288 000 latu jeb 409 787,08 eiro zaudējumus, ko tagad prasa piedzīt caur tiesu. Viņš arī vaino tiesu, kurai bija likumīgas iespējas atteikt izsoles rīkošanu par nesamērīgi zemu sākumcenu.

Pietiek pagaidām vēl nav izdevies saņemt pārējo iesaistīto personu komentārus par šo lietu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...