Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politika ir nežēlīga. Tāpat kā sports, estrāde. Kā jebkura skatuve. Tāpat kā dzīve. Vakar vēl biji zvaigzne, visi tevi nēsāja uz rokām, dziedāja oziannu, šodien uz tevi skatās: ko tas vēl te pa kājām maisās. Kāpēc vēl nav aizvācies? Šāds sāpīgs brīdis pienācis arī kādreizējam “Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam. Tam pašam, kurš vēl 2022. gadā nodrošināja savai partijai pārliecinošu uzvaru Saeimas vēlēšanās.

Pats Kariņš un viņa tuvākā apkārtne drudžaini meklē tos, kuri pasūtījuši un noorganizējuši viņa “nomelnošanas kampaņu”, taču tā ir pilnīgi bezjēdzīga nodarbe. Tikpat labi Krištianu Ronaldu vai Lionels Mesi varētu meklēt “vainīgos”, kāpēc viņi vairs nespēlē ekstra klases klubos. Laiks ir nepielūdzams. Turklāt atšķirībā no abiem pieminētajiem futbola ģēnijiem Kariņš ne tuvu nebija politiskais ģēnijs. Apstākļu sakritības dēļ viņš tika uznests pašā virsotnē. Apstākļiem pamainoties, gluži likumsakarīgi sekoja kritiens.

Var iebilst, ka Kariņa nedienām ir pavisam konkrēts iemesls - viņa privāto lidmašīnu nepamatotas izmantošanas skandāls, bet šādi skandāli uzplaukst, ja tie gulstas sastrādātā augsnē. Tad, kad Kariņš bija zirgā, tad viņa kritiķi varēja līdz apnikumam stāstīt par viņa saistību ar šaubīgo Skolas ielas 2 mājas pirkšanas/pārdošanas darījumu, bet nevienu, izņemot dedzīgus gobzemiešus, tas neinteresēja.

Ja tajā laikā parādītos tās pašas ziņas par Kariņa lidojumiem, tad tās kā parādītos, tā arī pazustu kopējā informatīvajā plūsmā. Nu, lidoja. Nu un? Visi lido, kā nu var. Vai tad labāk būtu bijis, ja mūsu valsts nebūtu pārstāvēta pie lielā galda? Vai labāk būtu bijis, ja tur sēdētu Gobzems?

Apmēram tādā stilā. Tieši tas, ka tagad reakcija uz Kariņa darbībām ir gluži atšķirīga no tās, kāda bija viņa slavas zenīta laikos, pašam Kariņam ir tik negaidīti nepatīkami, ka viņš meklē pasūtītājus, organizētājus, nodevējus. Viņš bija tik ļoti pieradis pie savas izredzētības, ka nespēj pieņemt: esmu tāds pats politiķis kā visi. Uz mani attiecas tie paši politiskās dzīves likumi. Bet tie ir tādi paši dabas likumi kā fizika vai ķīmija. Cilvēkiem labāk saprotamā valodā tie aprakstīti tādās pasaulslavenās grāmatās kā Radjerda Kiplinga “Džungļu grāmata” un Mario Pjuzo “Krusttēvs”.

Galvenais likums, kas reglamentē vadoņa statusu: vadonim jānodrošina savai tuvākajai apkārtnei maksimāls labums. Ja vadonis ar savu esību palīdz galmam dzīvot arvien labāk, tad viņš tiek atbalstīts, par viņu gatavi stāvēt un krist. Ja viņš sāk pieļaut kļūdas, sāk uzvesties nesaprātīgi, rīkojas tā, ka apkārtne sāk ciest, tad viss. Vadonis jāmaina. Kā teikts “Džungļu grāmatā”: Akela aizlēca garām.

Kariņš aizlēca garām pērnvasar, kad pēc prezidenta vēlēšanām sāka koalīcijas maiņas jampadraci, nevēloties mainīt pats savu valdību. Viss šis pasākums izskatījās tik samocīts un neveikls, ka agrākā Kariņa harisma (kāda nu viņam bija) izgaisa. Teflona kārtiņa atlupa, un, kā tādās reizēs mēdz gadīties, sāka piedegt pilnīgi viss. Tagad katrs Kariņa izteikums, kurš vēl gadu iepriekš būtu aizgājis uz urrā, izraisa sarkastisku smīnu. “Laiks vēl parādīs, no kurienes pūš vējš,” Kariņš draud, cenšoties pateikt, ka viņa “nomelnošanas” vēji tiek “pūsti” no kaut kādiem tumšiem ļaunu spēku kambariem. Pats Kariņš pat neapjēdz, ka šādi izteikumi vēl vairāk ielej eļļu ugunī un vakardienas draugiem liek rīkoties.

Iepriekšējā rindkopā teikto implementēsim politiskajā realitātē. Līdz pagājušā gada vasarai Kariņš “Vienotības” biedriem palīdzēja tikt uz priekšu, noturēties amatos un būt pie varas. Galvenokārt pateicoties Kariņam (viņš bija premjerministra kandidāts un nepārprotams pirmais numurs), 2022. gada vēlēšanās “Vienotības” rezultāts bija ievērojami labāks nekā pirms četriem gadiem. Daudzi “Vienotības” biedri varēja izjust gluži personisku pateicību Kariņam par sagādāto “labo dzīvi”. Taču pēc pērnvasaras politiskajiem kūleņiem situācija ir radikāli mainījusies. Kariņš no vilcēja kļuvis par bremzi.

Šis ir ārkārtīgi grūts un atbildīgs brīdis arī jaunajam vadonim. Tāpat aiziet malā vecais tīģeris netaisās. To var padzīt tikai jaunais līderis. Šobrīd uz šo lomu pretendē Evika Siliņa. Ir pienākusi viņas iniciācijas stunda. Liktenīgais uznāciens. Visu skatieni ir pievērsti viņai. Siliņai jāizdara izšķirošais lēciens un jāpadzen no bara vecais, spēkus zaudējušais barvedis. Viņai jāpierāda, ka jaunā vadoņa tvēriens ir stingrs, neatlaidīgs un arī nežēlīgs.

Pagaidām baram (“Vienotībai”), kas nolūkojas šajā cīņā par troni, vēl nav izkristalizējusies noteikta pozīcija. Visi šie Ašeradeni un Patmalnieki stāv maliņā un nogaida. Viņi nesteidzas notikumiem pa priekšu. Tas nepieder pie labā toņa. Siliņai pašai jātiek galā ar savu nebūt ne vieglo uzdevumu: aizdzīt veco vadoni kaut kur tālāk prom uz Romu, Briseli vai Vašingtonu. Tad, kad tas būs izdarīts, tad arī viņi visi, kā nu katrs prot, nāks un apliecinās savu uzticību jaunajai vadonei.

Tiesa, viss nav tik vienkārši. Ir jau apstiprināti Eiroparlamenta vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti. Tur Kariņa profils vīd blakus divām pārējām triumvirāta sejām - Valdim Dombrovskim un Sandrai Kalnietei. Tagad kampaņas vidū degradēt vienu no līderu trijotnes nozīmē... Jā, ko gan tas nozīmē? Atbilde nav viennozīmīga. Tas var nozīmēt gan vēl tālāku “Vienotības” kritienu, gan arī gaisa balona pacelšanos augstāk pēc balasta nomešanas.

No valstiskā viedokļa, protams, labāk būtu, ja neskaidrības vadošās partijas galvgalī beigtos un būtu pilnīga skaidrība par valsts politisko līderību. Jo ilgāk šajā jautājumā saglabājas “stratēģiskā nenoteiktība”, jo sliktāk Latvijai. To “Vienotībai”, ja tā grib sevi uzskatīt par valstiski domājošu spēku, nevajadzētu aizmirst.

Novērtē šo rakstu:

88
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi