No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro
PIETIEK17.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļuvis skaidrs, kāpēc gan bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā AS Possessor, gan pats uzņēmums tik enerģiski slēpa summu, ko pagājušā gada beigās saistībā ar kriminālprocesu no amata atlaistais SIA Tet (iepriekš Lattelecom) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis saņēma atlaišanas kompensācijā, - tā ir bijusi vairāk nekā pusmiljons eiro un varbūt pat pārsniegusi 590 tūkstošus eiro.
Atlaišanas kompensācijas summu pagājušā gada decembrī kā svarīgāko valsts noslēpumu sargāja gan AS Possessor, kas ir uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētāja, gan Tet padome, kuru vada Gatis Kokins (viņa vārds ir ticis atrasts VDK ziņotāju kartotēkā). Par to klusēja arī pats atlaistais J. Gulbis.
Taču informācijas slēpēji nebija ņēmuši vērā, ka J. Gulbim jau pēc atlaišanas vajadzēs iesniegt amatpersonas deklarāciju un tajā saņemto summu nāksies uzrādīt kopā ar pārējiem uzņēmumā gūtajiem ienākumiem. Tas arī ir noticis un sniedz priekšstatu par to, kāda bijusi atlaišanas kompensācija.
Kā rāda J. Gulbja amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņš atalgojumā uzņēmumā saņēmis 409 569 eiro vai vidēji 34 130 eiro mēnesī.
Ja pieņem, ka apmēram šādu pašu summu J. Gulbis mēnesī saņēmis arī 2020. gadā, tad gada 11 mēnešos (amatu viņam nācās pamest 4. decembrī) saņemtajai summai vajadzētu būt apmēram 375,4 tūkstošiem eiro.
Taču, kā J. Gulbim ir nācies uzrādīt amata pamešanas deklarācijā, viņš 2020. gadā atalgojumā SIA Tet ir saņēmis gandrīz miljonu – 965 626 eiro.
Ja no šīs summas atņem iespējamo vidējo algu par 11 mēnešiem, sanāk, ka kompensācijā par atlaišanu no amata J. Gulbis, pateicoties Satiksmes ministrijas un uzņēmuma padomes labvēlībai, ir saņēmis rekordsummu – varbūt pat vairāk nekā 590 tūkstošus eiro.
Pagājušā gada 25. oktobrī parādījās ziņas, ka prokuratūra J. Gulbim un vēl četrām personām ir uzrādījusi apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, SIA Tet nodarītos zaudējumus vērtējot vairāk nekā 7,58 miljonu eiro apmērā, savukārt 4. decembrī viņam saistībā ar šīm apsūdzībām amatu nācās pamest.
Prokuratūras viedoklis ir – J. Gulbis izmantojis Tet īpašnieku un padomes uzticību, lai nepamatoti un noziedzīgi iesaistītu digitālās televīzijas projektā uzņēmumu Hannu Digital – bēdīgi slavenās kompānijas Kempmayer tiesību pārņēmēju.
Pats J. Gulbis apgalvo, ka apsūdzības neesot pamatotas, taču, sekojot Mārtiņa Bondara pēdās, drošības pēc tomēr veica priekšdarbus, lai notiesājoša sprieduma gadījumā vismaz daļa ģimenes mantas paliktu neskarta.
Jau četras dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par apsūdzības uzrādīšanu J. Gulbim, viņš bija meties glābt ģimenes mantu ar laulību līguma palīdzību.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 29. oktobrī – četras dienas pēc šo ziņu parādīšanās medijos – Juris un Dace Gulbji bija noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, kas vēl pēc piecām dienām – 4. novembrī ticis oficiāli reģistrēts.
Noslēgts mantas „glābšanas” gadījumiem klasisks līgums par laulāto mantas šķirtību, nosakot, ka „mantas šķirtība attiecas uz katra laulātā jebkuru īpašumā esošo mantu - manta, kas iegūta viņu laulības laikā, uz kāda no laulāto vārda, pēc šī līguma noslēgšanas paliek katra tā laulātā īpašumā, uz kura vārda tā reģistrēta bankās vai publiskās reģistra iestādēs - Zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Komercreģistrā vai citās iestādēs, kā Latvijā, tā ārpus tās”.
Mantas "glābšana" ir saskatāma arī jaunajā J. Gulbja deklarācijā: viņš nezināmai personai ir veicis dāvinājumu 434 361 eiro apmērā, daļēji pārdevis uzkrājošās dzīvības apdrošināšas polisi, saņemot 15 920 eiro, un vēl arī noslēdzis cesijas līgumu par 200 000 eiro, bet 60 00 eiro aizdevis.
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
