No interneta plašumiem: vai striķi un ziepes izsniegs, vai jānāk ar savējām?
Jānis Davidovičs11.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bija kāda padomju laika anekdote, kuru, iespējams, precīzi neatceros, bet doma bija šāda. Valstī krīze, valdība aicina tautu savilkt jostu ciešāk. Tauta klusējot savelk. Valstī kārtējā krīze, valdība aicina tautu savilkt jostu ciešāk. Tauta klusējot savelk. Valstī atkal krīze, valdība aicina tautu savilkt jostu ciešāk. Tauta klusējot savelk. Valstī traka krīze, valdība saka, ka, lai izdzīvotu, daži ir jāpakar. Tauta klusējot klausās, un tad viens jautā: “Vai striķi un ziepes izsniegs, vai jānāk ar savējām?”
Kāpēc man šodienas situācija tik ļoti atgādina šo anekdoti? Es visu šo laiku esmu mēģinājis nevienam nevaicāt, vai viņš ir vai nav vakcinēts. Pats uz šādu jautājumu vienmēr atbildu, ka tā ir tikai mana personīgā darīšana. Nedalīt cilvēkus savējos un svešajos; esmu mēģinājis respektēt, lai arī ne vienmēr esmu sapratis un atbalstījis, citu cilvēku viedokli. Bet šobrīd situācija no teorētiskiem jautājumiem ir kļuvusi ļoti konkrēti apdraudoša man un manai ģimenei.
Mēs abi ar sievu esam saistīti ar tām sfērām (un pieļauju, ka šo sfēru kļūs arvien vairāk un vairāk), kurās strādājošos darba devējs varēs atbrīvot no darba, ja neatbildīsim likuma prasībām. Un, iespējams, 15, septembrī man būs jābūt plānam “B”, kā pabarot un apģērbt savas trīs meitas. Un šādu ģimeņu būs daudzi desmiti, simti un tūkstoši.
Man nav bail no darba, ja vajag, iešu rakt grāvjus. Protams, ka negribas, bet, ja vajadzēs, – iešu. Vai es būšu tas, kurš ies pie Saeimas vai Ministru kabineta ēkām ar akmeņiem un lāpām, pierasot atrast un notiesāt vainīgo? Nē. Jo svarīgi ir nevis atrast to, kas ir vainīgs, bet atrast veidu un līdzekļus, kā šo situāciju atrisināt. Rast visiem vienotu risinājumu. Kopā un kopīgi.
Diemžēl, bet šobrīd mana tauta ir tik sašķelta kā nekad iepriekš. Gribas atsaukties uz Svētajiem Rakstiem, kuri saka: “No šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim. Tēvs stāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti.” Lūkas 12:52-53
Un, pat ja Jēzus vārdi nav par attieksmi pret vakcināciju, tie ārkārtīgi precīzi raksturo šī laika ikdienišķo situāciju. Ģimenēs. Darba kolektīvos. Mācību iestādēs. Izklaides vietās.
Es pirmo reizi savos 50+ gados šodien aizdomājos par to, ka laikam esmu gatavs aizbraukt no Latvijas. Nekad iepriekš es tādu domu nebiju pieļāvis, jo zinu, ka nekur mani ar atplestām rokām negaida.
Es vienmēr biju lepojies ar to, ka nāku no šīs apbrīnojami skaistās un mīļās zemes. Gan dienot Padomju armijā, gan “perestroikas”, atmodas un neatkarības sākuma laikā, tad, kad tikai slinkais nebrauca uz Angliju/Īriju/Spāniju pelnīt lielo rubuli/mārciņu/eiro. Bet šodien manī kaut kas salūza.
Varbūt man palika kauns par sevi un saviem tautiešiem, kuri ir gatavi apriet un norakt katru, kurš domā savādāk par ģimenēm, vakcīnām, mīlestību un nodokļiem.
Varbūt es esmu noguris no nemitīgajām izmaiņām un grozījumiem likumos, kārtībā un sistēmā. Uzlabojumi, vienkāršojumi, reformas, izmaiņas, papildinājumi un pielikumi. Ātrāk, vairāk un treknāk. Dzīve caur to visu kļūst tikai sarežģītāka. Manī pašā ir pārāk daudz jautājumu un nav atbilžu.
Dievs, vai Tev ir atbilde man? Kungs apžēlojies. Kristu apžēlojies. Kungs apžēlojies. Kungs, liec man ar miera pilnu sirdi pieņemt visu, ko nesīs šī austošā diena. Liec man pilnīgi paļauties uz Tavu svēto gribu. Jebkurā šīs dienas brīdī, jebkurā lietā pamāci mani un uzturi mani.
Lai arī kādas ziņas es saņemtu dienas tecējumā, pamāci man tās saņemt mierīgā garā un ciešā pārliecībā, ka viss notiek pēc Tavas svētās gribas. Visos manos vārdos un darbos vadi manas domas un jūtas. Visos neparedzētos gadījumos liec man neaizmirst, ka visu esi sūtījis Tu.
Iemāci man iejūtīgi un saprātīgi izturēties pret katru manas ģimenes locekli, nevienu neieļaunot un nesarūgtināt. Kungs, dod man spēku panest austošās dienas spaidus un visus notikumus dienas tecējumā. Vadi manu gribu un māci man lūgšanu, ticību, cerību, pacietību, piedošanu un mīlestību. Āmen.
/Optinas starecu lūgšana/
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
