No kā barojas un no kā baidās mūsu „sabiedrisko” mediju propagandoni
Ilze Jurča02.05.2025.
Komentāri (108)
Iesaki rakstu: 
Atslodzei no dārza darbiem nejauši piektdien iemetu aci mūsu nacionālo ziņu lentē. Es nerunāšu par tiem daudzajiem "komentētājiem", kas iztiku pelna, medījot klikšķus un laikus YouTube. Tostarp man trāpījās raidījums Krustpunkti, kur visā košumā studiju rotāja mūsu vietējie DEI produkti jeb žurnālistu izstrādājumi, kam bez DEI ideoloģiskajām nostādnēm, godīgas konkurences apstākļos visticamāk nebūtu nekādu izredžu paust savus sociālistu un Vienotības „propagondonu” vēstījumus nacionālajā TV un radio, ne arī jebkādā preses izdevumā, kas tiešām pretendētu uz profesionāla preses izdevuma statusu.
Necilas, pelēkas sejas bez harizmas, nogurušas no grūtā „propagandona” darba, dažs no „zaļā pūķa” pielūgsmes, nogurušas no WOKE kultūras slavināšanas un pastāvīgiem mēģinājumiem piesegt Vienotības & Co totālos feilerus, kuru pieaugošā progresija jau vairs tikai aklajam un kurlajam nav saskatāma. Sēž šie pelēkie NEKĀDI un spriež par Trampa politiku, par to, cik Tramps ir stulbs un cik stulba ir viņa realizētā politika. AK, DIEVS, cik NOŽĒLOJAMI!
Taču ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šiem NEKĀDIEM ir tik liels naids pret Trampa politiku – tāpēc, ka Trampa politikas viens no virsmērķiem ir sagraut sociālistu ilglaicīgi realizēto WOKE, tostarp DEI, politiku visā pasaulē. Ja tas realizētos, tad šiem NEKĀDIEM nāktos maizīti pelnīt godīgas konkurences apstākļos, kur viņu vērtību noteiktu nevis pēc tā, cik pielaizīgi un padevīgi viņi kalpo šā brīža sociālistu politiku realizējošai varai, bet gan tiktu vērtētas viņu profesionālās spējas, harizma, spēja aizraut un ieinteresēt klausītājus un skatītājus. Un tad var izrādīties, ka šie NEKĀDI kļūs NEKAS, pilnīgi NEKAS, jo nevienam nebūs intereses pirkt viņu bāli pelēkās sejas ar sarkano sociālistu putru galvā!
Un tas viņiem kļūs nāvējoši bīstami, jo draudi būt padzītiem no propagandonu siles prevalē pār žurnālista ētiku un godīgumu. Tāpēc šie NEKĀDI visiem spēkiem cenšas nozākāt jebkuru, kas ir SPILGTS un HARIZMĀTISKS, tai skaitā mūsu pašmāju līderus, kas patīkami izceļas uz pelēko NEKĀDU fona.
Citu ziņu starpā, uzkrītošas ir mūsu propagondonu nomelnošanas kampaņas pret Ogres mēru Egilu Helmani, kas viennozīmīgi ir spilgta un spēcīga personība. Tas pats par Aināru Šleseru – viņš var patikt vai nepatikt, bet nenoliedzami viņš ir spēcīgs un harizmātisks politiķis. Arī Aleksandrs Kiršteins un vēl citi, kas patīkami izceļas uz pelēko NEKĀDU fona.
Ieskatam bildīte, kas liecina, kā sociālistu pārvaldītie mediji ASV atspoguļo informāciju par viņiem nevēlamo politisko līderi Trampu, tā veidojot sabiedrības viedokli par viņu, veinlaikus slavinot līderi no „NEKĀDS” kategorijas Baidenu, apzināti pilsoņos kultivējot negatīvu nostāju pret SPILGTU un SPĒCĪGU līderi! Attiecīgi no šīs neobjektīvās informācijas barojas mūsējie NEKĀDI, tālāk izplatot to un veidojot mūsu pilsoņu viedokļus.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
