No klātienes ķengāšanas Strautmane, Tomsons, Jansone un Domburs paniski baidās
Aivars Lembergs*31.10.2023.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 22. septembrī politiķim Aivaram Lembergam tika veltīts raidījums “Krustpunktā” apmēram 50 minūšu garumā, kurā politiķis Aivars Lembergs tika pieminēts tikai 17 reizes. Varēja vairāk, bet kā ir, tā ir. Tas nav daudz. Daudz būtu, ja Aivars Lembergs būtu pieminēts vairāk par 100 reizēm.
Protams, “Latvijas Radio” raidījumā tika demonstrēta domu un viedokļu daudzveidība, jo visiem dalībniekiem bija viens, pareizais viedoklis. A.Lembergu ķengāja aizmuguriski, jo no klātienes ķengāšanas žurnālisti Māra Jansone, Jānis Domburs, Aidis Tomsons, Baiba Strautmane, Raivis Vilūns paniski baidās.
Šie tā saucamie žurnālisti, dreb, kā apšu lapas no Aivara Lemberga argumentētā viedokļa, jo viņi ir pārliecināti, ka manis pieminētie “žurnālisti” Lembergam klātesot izskatīsies nožēlojami.
Uzdodu arī turpmāk valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” nekādā gadījumā neaicināt citādi domājošos, tai skaitā Aivaru Lembergu, uz valdības radio raidījumiem. Ar to valdības radio demonstrēs izcilu demokrātijas paraugstundu.
* partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts, 24 gadus politiski vajātais
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
