No klātienes ķengāšanas Strautmane, Tomsons, Jansone un Domburs paniski baidās
Aivars Lembergs*31.10.2023.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 22. septembrī politiķim Aivaram Lembergam tika veltīts raidījums “Krustpunktā” apmēram 50 minūšu garumā, kurā politiķis Aivars Lembergs tika pieminēts tikai 17 reizes. Varēja vairāk, bet kā ir, tā ir. Tas nav daudz. Daudz būtu, ja Aivars Lembergs būtu pieminēts vairāk par 100 reizēm.
Protams, “Latvijas Radio” raidījumā tika demonstrēta domu un viedokļu daudzveidība, jo visiem dalībniekiem bija viens, pareizais viedoklis. A.Lembergu ķengāja aizmuguriski, jo no klātienes ķengāšanas žurnālisti Māra Jansone, Jānis Domburs, Aidis Tomsons, Baiba Strautmane, Raivis Vilūns paniski baidās.
Šie tā saucamie žurnālisti, dreb, kā apšu lapas no Aivara Lemberga argumentētā viedokļa, jo viņi ir pārliecināti, ka manis pieminētie “žurnālisti” Lembergam klātesot izskatīsies nožēlojami.
Uzdodu arī turpmāk valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” nekādā gadījumā neaicināt citādi domājošos, tai skaitā Aivaru Lembergu, uz valdības radio raidījumiem. Ar to valdības radio demonstrēs izcilu demokrātijas paraugstundu.
* partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts, 24 gadus politiski vajātais
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
