No klātienes ķengāšanas Strautmane, Tomsons, Jansone un Domburs paniski baidās
Aivars Lembergs*31.10.2023.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 22. septembrī politiķim Aivaram Lembergam tika veltīts raidījums “Krustpunktā” apmēram 50 minūšu garumā, kurā politiķis Aivars Lembergs tika pieminēts tikai 17 reizes. Varēja vairāk, bet kā ir, tā ir. Tas nav daudz. Daudz būtu, ja Aivars Lembergs būtu pieminēts vairāk par 100 reizēm.
Protams, “Latvijas Radio” raidījumā tika demonstrēta domu un viedokļu daudzveidība, jo visiem dalībniekiem bija viens, pareizais viedoklis. A.Lembergu ķengāja aizmuguriski, jo no klātienes ķengāšanas žurnālisti Māra Jansone, Jānis Domburs, Aidis Tomsons, Baiba Strautmane, Raivis Vilūns paniski baidās.
Šie tā saucamie žurnālisti, dreb, kā apšu lapas no Aivara Lemberga argumentētā viedokļa, jo viņi ir pārliecināti, ka manis pieminētie “žurnālisti” Lembergam klātesot izskatīsies nožēlojami.
Uzdodu arī turpmāk valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” nekādā gadījumā neaicināt citādi domājošos, tai skaitā Aivaru Lembergu, uz valdības radio raidījumiem. Ar to valdības radio demonstrēs izcilu demokrātijas paraugstundu.
* partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts, 24 gadus politiski vajātais
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
