Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apritot diviem gadiem kopš Jaunās konservatīvās partijas līderu brauciena uz Vašingtonu izlūgties sankcijas pašiem pret savas valsts brīvostas pārvaldi un savu politisko konkurentu, kļūst redzams, no kurienes aizgūtas šādas idejas — un pirmsākums tām saskatāms nekur citur kā Kremļa politikā.

Lai izprastu šādu “iniciatīvu” saknes, mums jāiepazīstas ar vīru, kurš Latvijas iedzīvotājiem varētu būt zināms labi ja tikai savu ražoto pārtikas produktu dēļ — daudzos Latvijas veikalos nopērkami konservēti dārzeņi no Ukrainas firmas BEPEC. Šī uzņēmuma īpašnieks ir Vadims Novinskis — Ukrainas miljardieris (kolāžā — pa kreisi), kurš nopelnījis bagātību kuģubūves un metalurģijas nozarēs, bet vēlāk diversificējies lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē, gāzes ieguvē, nekustamajā īpašumā un citās nozarēs, šīgada Forbes miljardieru sarakstā ieņemot astoto vietu Ukrainā un 2141. vietu pasaulē.

Dzimis armēņu ģimenē Krievijā, Vadims Novinskis ieguva aviācijas inženiera izglītību un jaunībā nonāca Ukrainā, kur sasniedza panākumus biznesā, vienlaikus saglabājot prokrieviskus uzskatus. Tikai 2012. gadā, kad pie varas Ukrainā bija Kremļa draugs Viktors Janukovičs, “par nopelniem valsts labā” Vadimam Novinskim beidzot piešķīra Ukrainas pilsonību. Viņš nekavējoties iesaistījās politikā, piedaloties Augstākās Radas vēlēšanās ar prokrievisku platformu, kandidējot no galvenokārt krievu apdzīvotās Sevastopoles, iekļūstot parlamentā un pievienojoties Viktora Janukoviča bēdīgi slavenajai Reģionu partijai.

Kad Janukoviču 2014. gadā izsludināja meklēšanā par protestētāju apšaušanu un kad viņš aizbēga no valsts, Vadims Novinskis deputāta amatu nepameta, kopā ar pārējiem Reģionu partijas biedriem nosaucās par “Opozīcijas bloku” un jau divas reizes ticis pārvēlēts Augstākajā Radā, paliekot viens no nedaudzajiem, kas joprojām ietur demonstratīvi prokremlisku darbību, pārstāvot Doņeckas apgabala vēlētājus. Ārpus politikas ir aktīvs Maskavas patriarhāta dalībnieks un finansētājs Ukrainā, ieguvis diakona pakāpi un savureiz aktīvi protestēja pret Kijivas patriarhāta, Ukrainas Autokefālās pareizticīgo baznīcas, uniātu un citu pareizticīgo draudžu apvienošanos Ukrainas Pareizticīgajā Baznīcā, jo tā pēc sava statusa tagad nostājusies vienā līmenī ar Krievijas pareizticību.

Kādā veidā Kremlis atalgoja šo savu nerimstošo atbalstītāju? Kremlis ielika Vadimu Novinski Krievijas sankciju sarakstā.

2018. gada decembrī toreizējais Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs parakstīja papildināto sankciju sarakstu, ar kuru liedza iebraukšanu, uzņēmējdarbību un citas iespējas Krievijā vairākiem simtiem Ukrainas pilsoņu, tajā skaitā politiskajiem un sabiedriskajiem līderiem, kā arī viņu dibinātām firmām. Blakus Ukrainas ekspremjeriem Arsēnijam Jaceņukam, Jūlijai Timošenko un (kā to jau varēja sagaidīt) dažādiem nacionālistiem sankcijas tika vērstas pret Kremļa intereses lobējošo Vadimu Novinski.

“Lai ienaidnieki baidītos, jāsāk sist savus draugus”

2020. gada aprīlī Krievija pamainīja sankciju sarakstu un Vadimu Novinski no tā izņēma. Taču 2021. gada augustā Krievija ieviesa sankcijas pret vēl vienu savu sabiedroto — patlaban lielākās Ukrainā aktīvās prokrieviskās partijas “Опозиційна платформа — За життя” (OPZŽ) izpildkomitejas priekšnieku Serhiju Ļovočkinu, agrāko Viktora Janukoviča laiku prezidenta administrācijas galvu, kurš arvien ir Augstākās Radas deputāts un ietur nemainīgi prokrievisku politiku.

Analītiķi mēģināja izskaidrot, ko varētu nozīmēt šāda rīcība — Kremlis liek sankciju sarakstos pats savus redzamākos draugus: vienubrīd izveidojās paradokss, ka Krievijas sabiedrotais miljardieris Novinskis Krievijā bija sankciju sarakstā, kamēr Eiropā viņš bija starp Ukrainas delegātiem Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā.

Izrādījās, ka arvien vairāk sarūkošo prokrievisko elektorātu Ukrainā pārstāvošā partija OPZŽ it kā sastāv no diviem iekšienē savstarpēji konkurējošiem blokiem — ir ar gāzes ieguves un tirdzniecības nozari saistītie Boiko, Ļovočkins un viņu sabiedrotie, bet vēl ir arī deputātu grupa, kuras galvgalī ir Viktors Medvedčuks līdz ar Ukrainas politikas nemainīgo pīlāru — Rabinoviču no Odesas. Un abas šīs ietekmes grupas cīnās par kontroli partijas iekšienē.

Ekonomists Ļovočkins var gūt panākumus gāzes biznesā, parlamenta vēlēšanās un zinātnē, taču tas viņu nepasargās no Krievijas sankcijām, ja iekšējam sāncensim Viktoram Medvečukam (kolāžā — centrā) ir trumpis, kuru pārsist nav iespējams: uz ukraiņu ģimenē dzimušā, taču Krievijā milzu biznesu izvērsušā Medvedčuka meitiņas kristībām 2004. gadā ieradies pats Vladimirs Putins, tādā veidā — saskaņā ar slāvu tradīcijām — kļūstot par Medvedčuku ģimenes “kūmu”.

Karma apgājusi pilnu apli

Kad pēc ilgāka pārtraukuma Viktors Medvedčuks atgriezās politikā un 2019. gadā tika ievēlēts parlamentā, Ukraina bija izmainījusies. Tauta tagad pievērsa uzmanību visam, ko viņš kādreiz darījis — sākot jau no jurista darbības astoņdesmitajos, kad viņam tika uzdots tiesā aizstāvēt dažādus pretpadomju disidentus un kad šis “sabiedriskais aizstāvis” (pret kuru paši disidenti skaļi iebilda) aizstāvēja nevis savus klientus, bet gan PSRS un VDK intereses, piebalsojot prokuroriem. Viens no disidentiem — dzejnieks un tulkotājs, pedagogs Vasils Stuss — cietumā mira, savukārt jau šajos laikos Viktors Medvedčuks filmā par Vasilu Stusu nospēlēja pats sevi, kameras priekšā atkārtojot savu uzvedību PSRS laiku tiesā, palīdzot prokuroriem pierādīt dzejnieka vainu. Cits disidents Kuncevičs, kurš cietumā palika dzīvs, tagad saka: “Toreiz advokāts Medvedčuks uzlēja netīrumus man vēl vairāk nekā prokurors!”

Turpretī, kad vēsturnieks Vahtangs Kipiani nesen publicēja akadēmiski izsvērtu, nepolitisku grāmatu par Stusa tiesas prāvu, Medvedčuks caur tiesu mēģināja grāmatu aizliegt un uz īsu brīdi to pat arī panāca; iznākumā Medvedčuka ainas no filmas izgrieza, savukārt saceltā ažiotāža grāmatu padarīja par gada lielāko bestselleru — citu starpā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, apmeklēdams ikgadējo grāmatu izstādi, demonstratīvi nopirka tieši šo grāmatu.

Visu tamlīdzīgo darbību rezultātā Viktors Medvedčuks bija ukraiņu sabiedrības vairākumam tiktāl apriebies, ka viņu izslēdza no trīspusējās kontaktgrupas Minskā, kur viņš nez kā bija iekļuvis kā Ukrainas (nevis Krievijas!) pārstāvis, un par dažādiem pārkāpumiem aizvēra viņam piederošus TV kanālus — piemēram, par valsts valodas nelietošanu. Atklājās, ka deviņdesmitajos gados nelikumīgi privatizēts naftas vads Aizkarpatos nonācis Medvedčuka firmas īpašumā — to atdeva atpakaļ valstij. Visbeidzot pret pašu “Putina kūmu” ierosināja krimināllietu, un šobrīd viņš atrodas mājas arestā.

Šādos apstākļos, lai nezaudētu ietekmi partijas OPZŽ iekšienē, viņam nekas cits nav atlicis kā panākt pašam savu (un līdz ar to Kremļa) politisko sabiedroto iekļaušanu Krievijas sankciju sarakstā, lai novērstu viņu ietekmes pieaugumu Ukrainas iekšpolitikā — tā spriež analītiķi.

Turklāt drīz vien tā kļuva par sistēmu, nevis nejaušību: līdzās Ļovočkinam un tā māsai sankciju sarakstā Kremlis iekļāva vēl citus redzamus prokrieviskus deputātus — agrākos Ukrainas prezidenta amata kandidātus Vilkulu un Murajevu. Zem Krievijas sankcijām nonāca pat Koļesņikovs, kurš savulaik bija panācis krievu valodai “reģionālo” statusu Ukrainā (tas tagad atcelts). Vienīgais no zināmākajiem “krievvalodīgā elektorāta interešu pārstāvjiem”, kas nav Kremļa sankciju sarakstā — tas pats Rabinovičs no Odesas.

Ko darīs Amerika?

Paralēli šim procesam tieši tas pats noticis ar pretējā politiskā spektra pārstāvjiem. 2014. gada pavasarī, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu, kad Donbasā ārdījās separātistu grupējumi un kad tie centās ieņemt arvien jaunas teritorijas, par Dņipropetrovskas apgabala gubernatoru valsts vidienē iecēla Ihoru Kolomoiski — vietējo miljardieri, visvairāk pazīstamu kā “Privatbank” grupas dibinātāju.

Izsviedis no apgabala administrācijas visas Janukoviča laiku paliekas un demonstratīvi uzvilcis sarkanmelno ukraiņu nacionālās pretošanās kustības OUN-UPA karogu pie apgabala iestāžu durvīm, viņš par savu naudu saformēja Nacionālās gvardes bataljonus “Dņipro” ar numuriem no 1 līdz 12, kas apturēja separātistu virzīšanos uz priekšu, kā arī finansēja humāno palīdzību civiliedzīvotājiem. (Cita starpā tas iemūžināts arī latviešu režisora Jāņa Vingra dokumentālajā filmā “Volontieri”.)

Vienlaikus “Privatbank” brīvprātīgajiem izmaksāja 10 tūkstošus dolāru par katra bruņota separātista noķeršanu. Divu dienu laikā visi “separi” pilsētā bija izķerti, tāpēc nacionālisti sāka braukt peļņā uz Mariupoli, ķēra turienes bandformējumu dalībniekus un bagāžniekā veda atdot Kolomoiskim, lai saņemtu savus desmit tūkstošus.

Gadu vēlāk, kad visas terorisma briesmas Dņipro apkārtnē bija novērstas, prezidents Petro Porošenko padzina Kolomoiski no gubernatora amata un nacionalizēja “Privatbank” ar aizbildinājumu, ka tā tūlīt bankrotēšot. Izrādījās pavisam pretēji: banka bija un ir pelnoša. Kad ar tiesvedībām Londonā nesekmējās Kolomoiski nogremdēt, tad šogad Vašingtona ielika Kolomoiski vienā no saviem sankciju sarakstiem. Tāpat kā visos iepriekšminētajos gadījumos tika publicētas frāzes bez konkrētiem faktiem.

Paradokss ir tāds, ka tagadējais Ukrainas prezidents Zelenskis popularitāti ieguva, veidojot humora šovus Kolomoiska TV kanālā “1+1”, arī viņa partija “Tautas kalps” nosaukta vispopulārākā politiskās satīras seriāla vārdā, taču ASV liek savus nominālos sabiedrotos sankciju sarakstā tikpat cītīgi, cik Kremlis liek savus sabiedrotos Krievijas sankciju sarakstā.

Kolomoiska gadījums nav nejaušība — zem Vašingtonas sankcijām nonācis pieredzējušais ekonomikas žurnālists Aleksandrs Dubinskis pēc tam, kad iesaistījās politikā un no Zelenska partijas iekļuva parlamentā ar rietumniecisku politisko platformu. Vašingtonā viņu apvainojuši… mēģinājumos ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas, pie kam Krievijas interesēs (!).

Vispirms ieliek sankciju sarakstā, pēc tam izspiež naudu par izņemšanu no tā

Tādus notikumus redzot attīstāmies vairāku gadu garumā, arī Ukrainā tika ieviests savs sankciju saraksts, taču tajā drīz vien bez visādiem separātistiem, Krimas aneksijas veicinātājiem, Kremļa līdzskrējējiem, organizētās noziedzības līderiem un citiem valsts drošību apdraudošiem elementiem sāka iekļaut arī… pašu valsts pilsoņus.

Kā tas ir iespējams un kam tas ir izdevīgi, drīz vien kļuva skaidrs: daži korumpanti policijā bija nolēmuši ar to nopelnīt. “Tautas kalpu” lielākās frakcijas līderis Dāvids Arahamija zināja teikt, ka vismaz 108 Ukrainā uz vietas dzīvojoši pilsoņi vispirms ielikti sankciju sarakstā tajā sadaļā, kurā uzskaitīti uz ārzemēm aizbēguši “likumīgie zagļi”, kriminālās autoritātes, kaujinieku vadoņi un vardarbības propagandētāji. Tad pie šiem prettiesiski apvainotajiem cilvēkiem, kas sarakstā iekļauti bez nekāda pamatojuma, ieradušies starpnieki un piedāvājuši par samaksu 100 līdz 300 tūkstošu dolāru apmērā “izlabot šo nepatīkamo kļūdiņu”. Kad tas nāca gaismā, dažu nedēļu laikā saraksts tika iztīrīts, bet no policijas patrieca visu Stratēģiskās izmeklēšanas departamenta vadību.

Šāds ir starptautiskais fons demokrātiskā valstī agrāk neiedomājamai situācijai, kurā Latvijas tieslietu ministrs kopā ar savu parlamentāro sekretāru brauc uz Vašingtonu izlūgties sankciju uzlikšanu pašu valsts iestādei — Ventspils brīvostas pārvaldei, kā arī savam politiskajam oponentam Aivaram Lembergam. Izrādās, ka citās valstīs tamlīdzīgi gadījumi jau bija konstatējami, un ekonomisko sankciju pielietošanas “pionieris” šajā veidā — izmantot sankcijas politiskā nozīmē, lai ar to palīdzību kārtotu iekšpolitiskās lietas jebkādas valsts iekšienē — ir Kremlis. Vienlaikus skaidrs arī, ka starptautisko sankciju jēga un nozīme, ja tās piemēro politiskajiem oponentiem vai vienkārši sāk tirgot to uzlikšanu un atcelšanu par maksu, patlaban degradē pašu ekonomisko sankciju kā starptautisko tiesību institūta būtību.

Lasāmviela: https://www.liga.net/politics/articles/medvedchuk-poprosil-zachem-kreml-vvel-sanktsii-protiv-levochkina-i-jdet-li-opzj-raskol

https://news.liga.net/politics/news/predlagali-do-300-000-arahamiya-zayavil-chto-v-spisok-sanktsiy-snbo-oshibki-vnesli-namerenno

https://home.treasury.gov/news/press-releases/sm1232

Novērtē šo rakstu:

56
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...