No Lemberga lietas mēģina “nolēkt” prokurori un tiesneši: diviem tas jau izdevies
Imants Liepiņš20.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ tiesneša pienākumus pārtraucot pildīt Borisam Geimanam (attēlā otrais no kreisās), kurš līdz pagājušā gada sākumam vadīja Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietu, redzams — no tās mēģinājuši tikt vaļā arī prokuratūras pārstāvji, no kuriem vienai prokurorei tas jau izdevies.
Jūnijā pensionējās prokurore Ilga Paegle, kas A. Lembergam uzturēja apsūdzību tā saucamajā “sešu prokuroru epizodē”, kuras būtība — A. Lembergs esot izspiedis divus latus vērtas pastarpinātas īpašumtiesības firmā Puses no bijušā prokurora, vēlāk valsts uzņēmuma Ventspils Nafta valdes locekļa Valentīna Kokaļa (jāpiezīmē, ka V. Kokalim firmā Puses kapitāldaļas nedrīkstēja piederēt pat teorētiski, jo šī firma nodarbojās ar slēptu starpniecību, nosmeļot 20% no Ventspils Naftai paredzētās klientu naudas plūsmas, tāpēc V. Kokalis šīs daļas, protams, nebija deklarējis, bet shēmā ar laiku tika ievests neiztrūkstošs obligātais elements — Panamas ofšors). Prokurore izmantoja iespēju “nolēkt” no A. Lemberga prāvas, aizejot pensijā.
Lietā pagaidām vēl palikušais prokurors Juris Juriss, pār kura darbību arvien smagāku ēnu met e-pasta sarakstes, kurās viņš redzams kā Rūdolfa Meroni darbību saskaņotājs un piesedzējs, šogad mēģināja kļūt par Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroru, taču konkursā zaudēja kolēģim Mārim Lejam.
Vēl pirms tam gan J. Juriss, gan vēl viens ar A. Lemberga apsūdzēšanu savulaik saistīts prokurors Jānis Ilsteris mēģināja kļūt par ģenerālprokuroru. Taču viņu kandidatūras, tāpat kā vēl divu virsprokuroru Armīna Meistera un Alēna Mickēviča kandidatūras, neguva atbalstu ne Tieslietu padomē, ne Saeimā pēc tam, kad izrādījās — visi četri šie pretendenti pēdējos astoņus, desmit un vēl ilgāk gadus nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu, līdz ar to atlasē uzvarēja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.
Savukārt Lemberga lietu jau pirms pusotra gada pameta tiesnesis Boriss Geimans, kurš desmit gadus bija konkrētā tiesas sastāva priekšsēdētājs, bet šo posteni pēkšņi atstāja 2019. gada februārī, izmantodams iespēju motivēt savu atkāpšanos ar veselības stāvokli, kaut gan pirms tam par tā pasliktināšanos nekas neliecināja. Tagad viņš tiesneša amatu atstājis pilnībā — Saeima viņu atbrīvojusi no amata uz paša vēlēšanos, publiskajā paziņojumā atkal minot veselības stāvokli. Sīkāk nekas nav konkretizēts.
Lasītāju ieskatam bez komentāriem vēlreiz publicējam dažus dialogus no tiesu sēžu protokoliem, kuri raksturo Rīgas Apgabaltiesas zālē notiekošo. Tie vairākās vietās saīsināti saprotamības labad.
Piemēram, kad A. Lembergam uzrādīto apsūdzību prokurori bija grozījuši un kad tiesā parādījās jau trešā apsūdzības raksta versija, sēdes stenogrammā lasāms:
Tiesnesis Boriss Geimans: Tā, tagad jūs varat savu attieksmi pret apsūdzību paziņot tiesai?
Aivars Lembergs: Jā, godātā tiesa, es varu nolasīt.
Geimans: Nevajag lasīt, vienkārši pasakiet.
Lembergs: Godātā tiesa, es izlasīju Kriminālprocesa 498. pantu, un tur nekas nav teikts, ka jāatbild vienā vārdā [uz 222 lapas garu apsūdzības rakstu].
Geimans: Tā!
Lembergs: Procesa virzītājam, protams, lielas tiesības, bet likumdevējs ir skaidri ierakstījis. Līdz ar to mana attieksme ir uz trim lapām.
Geimans: Tā, mēs vērtēsim to kā iesniegumu, pievienosim lietai, bet tomēr es lūdzu atbildēt uz jautājumu!
Lembergs: Es esmu rakstiski atbildējis, godātā tiesa.
Geimans: Tā, pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas jautājumu par to, vai viņš saprot vai nē.
Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski, nevis atteicos!
Geimans: Tā, labi, jūs atteicāties, viss kārtībā.
Lembergs: Atļaujiet man nolasīt...
Geimans: Jūs atzīstat izvirzīto apsūdzību vai nē?
Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski [to pašu], ko gribēju nolasīt. Kriminālprocess Latvijā notiek mutvārdos. Jūs man aizliedzāt mutvārdos atbildēt — es jums iesniedzu rakstiski.
Geimans: Pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas priekšsēdētāja, tiesas sēdes priekšsēdētāja jautājumu par to, vai viņš atzīst apsūdzību vai nē.
Lembergs (noplāta rokas, klusu vēršas pie sava advokāta): Tu redzējies ko! Es gribu nolasīt savu sakāmo gan mutiski, gan vēl arī iesniegt to pašu rakstveidā, bet viņš liek protokolā ierakstīt, ka es it kā esot atteicies izpaust savu attieksmi!
Citā gadījumā, A. Lembergam sniedzot liecības par kaut kādiem R. Meroni kontrolētiem ofšoriem, zemāk lasāmais mēģinājums sniegt liecību beidzās ar 380 eiro naudassoda piemērošanu liecinošajam A. Lembergam:
Lembergs: … Kompānijā Kaywood International Ltd., reģistrācijas numurs 82158, adrese: Mill Miles Suit 6, Wickhams Cay, Road Town, Tortolas sala Britu Virdž…
Geimans (pārtrauc): Priekš kam jūs tagad lasāt?
Lembergs: … Britu Virdžīnu salās. Šajā kompānijā tiek rakstīts, ka es it kā esot bijis faktiskais šīs kompānijas īpašnieks, un…
Geimans (pārtrauc): Jūs nebijāt faktiskais īpašnieks!
Lembergs: Bet es jau liecinu par to!!!
Advokāte Irina Kauke: Jā, viņš par to liecina!
Lembergs: Es arī gribēju norādīt lieciniekus, kurus mēs pieteicām, kas manu šo te liecību var apstiprināt.
Geimans: Man nav pienākuma jums skaidrot jūsu aizstāves vietā, kā jums sniegt liecības!
Lembergs: Es to sāku un es jau būtu beidzis, ja netraucētu man liecināt. […] Mēs mīdāmies uz vietas! Cik reizes tā nav bijis! Es jau būtu beidzis šo sadaļu! Es vairs nedrīkstu norādīt, kuri liecinieki var apliecināt mana teiktā patiesumu?
Geimans (iejaucas): Lūdzu, par nākamo jautājumu, lieciniet tālāk!
Kauke: Kādēļ par nākamo?!
Lembergs: Kurā pantā ir teikts, ka es nedrīkstu norādīt, kuri liecinieki var apstiprināt manas liecības?!
Geimans: Norādījāt un turpiniet tālāk!
Lembergs: Bet jūs man neļāvāt! Prokurors [vispirms] neļāva, un jūs viņam piekritāt!
Geimans: Es tagad jums teicu, norādiet šos lieciniekus, un tālāk!
Lembergs: Ko jūs kliedzat?
Prokurors Juris Juriss: Valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā…
Lembergs: Jūs atļaujat? (Domāta tiesnešu atļauja prokuroram iejaukties.)
Geimans: Tā!
[…] Lembergs: Jūs man neļaujat liecināt! Jūsu mērķis ir nepieļaut manas liecības! Jo, ja es noliecinātu…
Geimans: Jūsu mērķis ir…?
Lembergs: Jā, es liecināju astoņus mēnešus, un tad nomainīja apsūdzību. Es jums reizes desmit teicu, ka nomainīs apsūdzību! […] Un tagad ir bīstami, ka es turpināšu liecināt — atkal būs jāmaina apsūdzība! Tur jau ir tā nelaime!
Vairākus mēnešus vēlāk situācija tiesas zālē nebija uzlabojusies.
Geimans: Jāsniedz liecības konkrētas. Kādās brīvostas valdes sēdēs piedalījāties; vai parakstījāt pieņemtos lēmumus. Par konkrētiem faktiem, nevis komentēt apsūdzību […]
Lembergs (ar slēptu sarkasmu): Varbūt kāds manā vietā var noliecināt? Prokurors?
Geimans: Ja jūs negribat liecināt, tā arī varat pateikt.
Lembergs: Bet es gribu liecināt! Viņš mani pārtrauca pusteikumā. Būtu noklausījies līdz galam.
Geimans: Mēs piekrītam prokuroram!
Lembergs: Es jau būtu divreiz nolasījis [rakstiski sagatavotos faktus], ja nebūtu iejaucies prokurors. […]
Prokurors: Godātā tiesa! Mēs vēršam vēlreiz uzmanību, ka tas rakstīts Krimināllikumā 318. pantā.
Lembergs: Godātā tiesa, lūk, viņš man traucē liecināt!
Prokurors (turpina jaukties pa vidu): … tā nav Aivara Lemberga…
Geimans (prokuroram Jurisam): Dodiet viņam pabeigt!
Lembergs (plāta rokas, netiekot pie liecināšanas): Nu kas tas te tagad ir?!
Prokurors: Ne apsūdzība ir uzrādīta… apsūdzētājam nav uzrādīta apsūdzība par to, ka…
Lembergs (joprojām nevar liecināt): Kas viņš ir par prokuroru, kāpēc viņš mani visu laiku pārtrauc?
Juriss (pēkšņi maina tēmu un izsaka priekšlikumu tiesai): Godātā tiesa, varētu paņemt piecu minūšu pārtraukumu, izraidot apsūdzēto! (Domāta izraidīšana no tiesas zāles.)
Lembergs: Bet viņš man traucē liecināt!!!
Juriss (turpina runāt): … tajā laikā, kad tiesa ļāvusi, devusi vārdu…
Lembergs: Godātā tiesa, viņš pats paņēma vārdu! Paņemiet ierakstu! […] Viņš pielēca kājās, neprasot atļauju. Es vienmēr lūdzu jūsu atļauju, bet viņš — nekad!
Geimans (bez ironijas): Jūs [visi] pat man nedodat runāt.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
