Iesaki rakstu: 
21. martā laikraksta Ludzas Zeme redakcijai draudēja sociālajos tīklos aizdedzināt redakciju, tāpēc par to redakcija vērsās policijā ar iesniegumu. Apmēram 20 cilvēki atbalstīja agresīvos draudus, pievienojot atbilstošu vērtējumu komentāram.
Cits gadījums - tāpat 21. martā Ludzas Zemes laikraksta redakcijā ieradās kāds pavecs vīrietis, agresīvi uzvedās, runāja krieviski. Viņš kliedza, ka ukraiņu bēgļi izkrāpuši no viņa 500 eiro. Vīrietis draudēja, ka ņemšot benzīnu un iešot meklēt šos ukraiņu bēgļus, lai viņus aizdedzinātu.
Nav izslēgts, ka Krievijas labā strādājoši provokatori uzdodas par ukraiņu bēgļiem, lai noskaņotu vietējos iedzīvotājus pret Ukrainas brīvības cīnītājiem. Redakcija par šo incidentu ziņoja policijai. Tika uzrakstīts iesniegums.
Tāpat redakcija 21. martā uzzināja, ka naktī no piektdienas uz sestdienu kāds nelietis uzlīmējis uz redakcijas loga (attēlā norādīts ar bultu) jaunpieņemto Krievijas fašistu svastiku “Z” burta veidā – liela izmēra baltā krāsā. Šī zīme faktiski nozīmē draudus tiem, kuri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, ko pašlaik aktīvi dara izdevums. Zīmi nobildēja un noņēma policija, ko dežūras gaitā policisti ieraudzīja ap plkst. 8.00 no rīta.
Aizdomas par šo uzlīmi krīt uz “Z” burta un sprāgstvielu cienītāju Valentīnu, ar kuru vienā ēkā diemžēl atrodas Ludzas Zeme redakcija. Viņa veikals tirgo preces makšķerniekiem, medniekiem, kā arī pārdod pirotehniku. Taču nav izslēgts, ka, līmējot Z burtu, darbojās citi putinisti un tie, kuri ieinteresēti eskalēt situāciju sabiedrībā un iebiedēt presi.
Ludzas Zemes darbinieks saņēmis rupjus telefonzvanus un draudu SMS un vēstules ar prasību aizvākties no Ludzas saistībā ar savu profesionālo darbību un nostāju Ukrainas jautājumā, par ko arī redakcija ir vērsusies policijā ar iesniegumiem. Arī vēl viena žurnāliste un redaktore tiek aicinātas atstāt Ludzu un braukt dzīvot citur.
* laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
