Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

69 545 eiro – šāda ir summa, ko Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” Māra Bremzes: bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs aizejot noslēdza vienošanos, kopā 2016. gadā no tranzītuzņēmuma saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro, taču šo vienošanos drīz pārkāpa un sāka strādāt „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajā akciju sabiedrībā Baltijas Ekspresis.

Tieši pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata. 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.

Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo  komercnoslēpumu, tai skaitā „finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Māra Bremzes rīcībā un attiecas uz LDz Cargo  saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem”.

Atbilstoši parakstītajam dokumentam un Darba likuma 84. pantam Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.

Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam „aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Prasītāja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai; apņemšanos nepārvilināt jebkuru, tostarp - bijušo vai esošo - Prasītāja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumu vai konsultācijas Prasītāja konkurentiem; apņemšanos nepārvilināt Prasītāja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Prasītāja konkurentiem”.

Parakstītā vienošanās arī paredzēja Bremzem iespaidīgu atlīdzību par tās ievērošanu – gandrīz 100 tūkstošus eiro: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4’086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98’064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”

Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Interesanti, ka arī Meroni uzņēmums Baltijas Ekspresis tika informēts par to, ka Bremzem ir līgumiski noteikts nekonkurēšanas pienākums. Jau 2016. gada 17. oktobrī LDz Cargo nosūtīja Baltijas Ekspresim vēstuli, kurā informēja, ka starp Bremzi un uzņēmumu ir spēkā esoša „Nekonkurēšanas vienošanās”, taču šī prasība tika ignorēta, - varēja noprast, ka uzņēmumam svarīgākas konkurenta bijušā vadītāja zināšanas, kuras LDz Cargo prasībā tiesai bija aprakstījis šādi:

„Māris Bremze un Baltijas Ekspresis rīkojas pretēji godīgas saimnieciskās darbības paražām, ignorējot faktu, ka Prasītājs ar Māri Bremzi ir vienojušies, ka Māris Bremze neuzsāks jebkādu sadarbību ar konkurentiem ātrāk kā divus gadus no Nekonkurēšanas vienošanās noslēgšanas.

Šīs Atbildētāju rīcības rezultātā ir kavēta Prasītāja un Baltijas Ekspreša savstarpēja godīga konkurence, jo Baltijas Ekspresis šobrīd nodarbina personu, ar kuru Prasītājs, lai nodrošinām savu interešu un saimnieciskās darbības noslēpumu aizsardzību, ir noteikti un konkrēti vienojies par to, ka persona neuzsāks sadarbību ar konkurentiem. Turklāt Māris Bremze un līdz ar to netieši arī Baltijas Ekspresis ir ieguvuši Prasītāja komercnoslēpumu.

Pirmkārt, Māris Bremze, darbojoties kā Prasītāja valdes priekšsēdētājs, piedalījās Prasītāja valdes sēdēs, izskatot jautājumus saistībā ar Prasītāja darbību. Jo īpaši jāuzver, ka Māris Bremze ir informēts par Prasītāja līgumiem ar klientiem un tiem faktiski piemērotajiem tarifiem.

Šie piedāvājumi ir individuāli izstrādāti katram klientam, ietver unikālus noteikumus, kas ir atkarīgi no daudziem aspektiem un pielāgoti katram klientam. Šie īpašie klientam izstrādātie noteikumi ir sadarbības pamats un Prasītāja konkurētspējas ar citiem pārvadātājiem, jo īpaši ar Baltijas Ekspresi, priekšnosacījums.

Otrkārt, Māris Bremze ir informēts par Prasītāja ilgtermiņa plāniem un plānotajām investīcijām, konkrētāk plāni paplašināt darbību manevru darbu veikšanā, vagonu padošanas - novākšanas darbu veikšanā Ventspilī, kā arī loģistikas kompleksu izveidi un projektiem ar konkrētiem sadarbības partneriem.

Treškārt, Māris Bremze ir informēts par noteiktu darbinieku atalgojuma līmeņiem. Prasītāja atalgojuma politika ietver sevī ne tikai darba samaksu, bet arī virkni piemaksu un prēmiju atbilstoši Prasītāja atalgojuma politikai. Jāuzsver, ka mašīnistu darba tirgus ir ļoti šaurs, faktiski ir tikai daži uzņēmumi, kuros nodarbina šīs profesijas pārstāvjus.

Zinot šo informāciju, konkurents zina, kādu atalgojumu un garantijas piedāvāt, lai labākos, pieredzējušākos un spējīgākos mašīnistus “pārvilinātu”. Tirgū ir šādas specifikas speciālistu deficīts. Jebkura darbinieku pāreja radīs cilvēkresursu iztrūkumu Prasītājam. Kravu pārvadājumiem pieaugot, minētais radīs situāciju, ka Prasītājs nespēs nodrošināt apjomu izpildi.

Prasītājs un Māra Bremzes noslēgtā Nekonkurēšanas vienošanās paredzēja aizliegumu uzsākt sadarbību ar konkurentiem, kā arī aizliegumu izpaust Prasītāja komercnoslēpumu. Kopsakarā iztulkojot šo Nekonkurēšanas vienošanos, Prasītāja mērķis bija nodrošināt, lai Māris Bremze noteiktu laiku pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar Prasītāju nevar izmantot šo komercnoslēpumu negodīgai konkurencei ar Prasītāju nedz personīgi, nedz kļūstot par konkurenta vadītāju vai darbinieku.

Tas, ka Māris Bremze kļuva par Baltijas Ekspreša valdes priekšsēdētāju, ļāva Baltijas Ekspresim iegūt Mārim Bremzem zināmo informāciju par Prasītāja piemērotajām pārvadāšanas maksām. Rezultātā Baltijas Ekspresim bija skaidri zināms (un neskaidrības šajā ziņā bija likvidētas vai vismaz būtiski samazinātas), kādas atlaides un citus komerciālos noteikumus Prasītājs piedāvā un kādus tas var atļauties piedāvāt no izmaksu u.c. aspektiem. Līdz ar to Baltijas Ekspresim bija skaidrs, kādas pārvadāšanas maksas, atlaides un citi noteikumi tam jāpiedāvā, lai pārvilinātu klientus no Prasītāja pie sevis.

Ir konstatējami apstākļi, kas liek domāt, ka Baltijas Ekspresis ir aktīvi izmantojis iegūto informāciju. Uz Mārim Bremzem zināmās, Prasītāja komercnoslēpumu saturošās informācijas izmantošanu netieši norāda arī Latvijā dzelzceļa kravu tranzīta kravu pārvadājumus sniedzošo pārvadātāju tranzīta kravu pārvadājumu apjoma un tirgus īpatsvara izmaiņas.”

Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.

Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Novērtē šo rakstu:

18
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...