No nodokļu maksātāju naudas uzturētie mediji ir apskurbuši no varas apziņas un turpina darboties pret valsts nacionālajām interesēm

To daru, jo šo citātu savā 15.decembra sižetā izmanto LTV “Defacto” un pārpublicē LSM portāls. Jāpiezīmē, ka materiāls tapis sadarbībā ar “Delfi”, kas arī gana nopietnas summas saņem no Mediju atbalsta fonda, tas ir valsts budžeta. Bet šoreiz ne par to.

Sižeta galvenā tēma ir veltīta tam, ka sabiedrisko mediju autoritāte tiek grauta un tie tiek nepamatoti kritizēti. Tās esot populistu un Trampa metodes, lai iegūtu varu. Un kārtējo reizi bez pārsteiguma – sižetā ne vārda par to, ka LSM regulāri un sistemātiski rada un raida saturu, kas izsauc sašutumu lielā daļā sabiedrības. Kā parasti – nekādas paškritikas un analīzes.

Zināmā mērā pat jūtos pagodināts, ka ir pamanīta un novērtēta mana pozīcija, ko esmu paudis jau vairākus gadus, kritizējot sabiedriskajos medijos notiekošo. Mediju kreisais ideoloģiskais tonējums ir ilgstoša parādība. Jautājumos par imigrāciju, tostarp nelegālo, no trešajām valstīm, kā arī dažādu formu un burtu orientāciju aizstāvībā, gan LSM, gan tie paši “Delfi” ir bijuši propagandistu uzdevumu augstumos.

Iesākoties pilna mēroga karam pret Ukrainu, kā āža kāja izlīda ārā arī ilgstoši pieslēptā prokremliskā pozīcija. Kļūdīties var visi, reizēm var kļūdīties arī ļoti smagi, taču, ja vienas un tās pašas “kļūdas” tiek sistemātiski atkārtotas, tad tās vairs nevar uzskatīt par kļūdām, bet par apzinātu rīcību.

Var teikt, ka mediju – sabiedrisko un tā saukto pamatstraumes jeb lielo komercmediju saturu tiešā veidā neizmantoju. Tomēr sociālo tīklu platformās notiekošais, atsauces uz tur rakstīto vai runāto, pie manis nonāk regulāri.

Dažus no tiem, kas man šķiet īpaši zīmīgi, saglabāju. Ja paraugāmies uz pēdējā gada ietvariem, sākot no pagājušā gada decembra līdz šodienai, tad aina izskatās šāda.

2023.gads

6.decembris. “Delfi” publicē reklāmas brošūras cienīgu rakstu “Kariņa lidojumi uz neformālajām Eiropadomes sanāksmēm bija pamatoti, norāda Kurme”. Dažas dienas iepriekš (29.novembrī),= viens no vadošajiem žurnālistiem Raivis Spalvēns metas aizstāvēt Kariņa lidojumus, jo tie esot par Eiropas, nevis nodokļu maksātāju naudu. Vēlāk gan šo domugraudu autors no “Tvitter” izdzēsis.

20.decembris. LSM sausi komentē Polijas notikumus, kur pēc uzvaras vēlēšanās jaunā vara ar policijas specvienību līdzdalību nomaina sabiedrisko mediju vadību. Nav histērisku tekstu par “vārda brīvību”, jo nomainītā mediju vadība Polijā bija lojāla iepriekšējam konservatīvajam virzienam. Un konservatīvos, kā zināms, drīkst…

19.decembris. LR1 dod tribīni nelegālo migrantu kontrabandistei Raubiško, veltot intervijai ar viņu veselu raidījumu.

20.decembris. LSM krievu versijā kārtējais raksts, par to cik grūti klājas krievijas pilsoņiem, kam nenokārtotā valodas eksāmena dēļ anulētas uzturēšanās atļaujas. Uz šīs publikācijas bāzes pēc tam tiek veidoti kremļa mediju, piemēram “Sputnik” raksti.

23.decembris LTV nepublicē novembra partiju reitingus, jo JV piedzīvojusi strauju kritumu, pēc tam publiski to skaidro šādi: “LTV redakcionālais lēmums bija novembra reitingus atsevišķi neizcelt, jo aptauja veikta laikā, kad tikai sāka uzņemt apgriezienus bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) skandāls ar privātajiem lidojumiem, un varēja maldināt sabiedrību.”

2024.gads

9.janvāris LTV1 pārraida BBC dokumentālo filmu, kurā tiek reklamēti nelegālo imigrantu atbalstītāji.

12.janv. "Krustpunktā" Aidis Tomsons ēterā vēršas pret robežas mīnēšanu, lai neciestu kontrabandisti un hibrīdkara migranti.

16.janv. LSM izplata kremļa naratīvus par to, ka valodas eksāmena dēļ ļoti daudzi krievijas pilsoņi, stresa dēļ mirst. Raksta nosaukums “Daugavpilī dzīvojošie Krievijas pilsoņi nevēlas pamest Latviju valsts valodas pārbaudes nenokārtošanas dēļ”

13.februāris. LTV ziņu dienests mums vēsta, ka “pēdējos gados Latvijā vairāk ierobežo mazākumtautību valodu lietošanu un apguvi – šāds vērtējums pausts Latvijas ceturtajā nacionālajā ziņojumā par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā”.

14.februāris. LSM ziņu portāls raksta: “Nostalģija pēc krievu kultūras Nacionālajā teātrī. Aktieri Lūriņa un Dombrovskis par Pīteru Penu, Krimovu un kritiku.”

24.februāris. Ukrainas kara gadadienā LSM publicē komiksu, kurā ukraiņu karavīri attēloti kā cūkas. Šī kļūst par vienu no publikācijām, kuru ar prieku pārpublicē krievijas mediji.

28.februāris. LSM advokāta runas cienīgs raksts par robežpārkāpēju kontrabandistes Ievas Raubiško tiesvedību. “Bēgļu atbalstītājai Ievai Raubiško draud sods par palīdzību Baltkrievijas pierobežā.”

2.marts. Liels nacionālo partizānu piemiņas pasākums Stompaku purvā (lielākās partizānu kaujas vieta). LSM - ne sekundes sižeta.

5.marts. Principiālu apsvērumu dēļ, nespējot ietekmēt LSM redakcionālo politiku, atkāpjas SEPLP locekle Upleja-Jegermane.

15.marts. LTV ziņu dienesta ieraksts soctīklos, ka gūti jauni pierādījumi par krievu “šausminošām” spīdzināšanām pret Ukrainas karagūstekņiem. Tieši tā – pēdiņās.

29.marts. LTV ziņu dienests kara noziedznieku Prigožinu godā šādi: “Pērn aviokatastrofā bojā gājušā uzņēmēja Jevgēņija Prigožina savulaik izveidotās un uzturētās troļļu fermas joprojām ir aktīvas, un, visticamāk, turpinās izplatīt dezinformāciju.” Tajā pašā dienā intervijai ar sabiedroto valstu karavīriem Ādažos dots virsraksts “NATO sabiedroto spēku šāvēji Ādažos”.

5.aprīlī Latvijas radio redakcionālā padome atklātā vēstulē pauž bažas, ka “no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai "patriotisks" saturs”, turpat vaimanā arī, ka “likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu”.

8.aprīlī prezidents rīko tikšanos ar mediju pārstāvjiem. LSM vadība asi iestājas par krievu valodas saglabāšanu LSM, pretēji drošības koncepcijai.

17.aprīlī SEPLP paziņo, ka burtiski nav izpildāms Nacionālās drošības koncepcijā paredzētais, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā.

26.aprīlis. LSM “Ģimenes studījā” (!) stāsts par to, ka “Artūrs un Jānis ir ģimene – pirms dažiem gadiem viņi salaulājās Portugālē”.

Maijā LTV atbildīgā ziņu redaktore Dagnija Neimane cenšas par katru cenu izdabūt cauri priekšvēlēšanu debates krievu valodā.

20. un 28.maijā notiek protesta akcijas pret LSM prokrievisko rīcību.

1.-15.jūnijs. Tikai LSM portālā vien praidam veltītas 7 publikācijas. Protams, ka šis notikums tika apspriests arī raidījumos un tiražēts ziņās.

25.jūnijs. rus LSM intervē ASV dzīvojošo krievu publicistu Sļivkinu, intervijas galvenās tēmas: derusifikācija – slikti, tās dēļ Latvijas krievi savus “atbrīvotājus” varētu sagaidīt ar ziediem.

26.jūnijs. LTV filmas “Ezera sonāte” titros mežabrāļus (filmā lietots apzīmējums) pārdēvē par bandītiem.

14.jūlijs. Portālā LSM.lv šāds virsraksts: “Neatkarīgā žurnāliste: Krievijas tauta iemīlēja Putinu.” Rakstam pievienots foto no demonstrācijas, kur vīrietis tur plakātu “Putin prav!” (putinam taisnība).

15.jūlijs rus LSM publicē interviju ar kādu ASV profesoru Kevinu Platu, kurš kritizē Latvijas lēmumus par krievu valodas lomas mazināšanu.

17.jūlijs rus LSM būvē sensāciju no tā, ka Ventspilī biblotekāre ieteikusi krievu meitenei labāk izvēlēties grāmatas latviešu valodā. Naratīvs par krievu un viņu valodas diskriminēšanu.

18.jūlijs. LTV ziņās par Malaizijas aviolainera notriekšanas gadadienu, diktore piedēvē krievu armijas un specdienestu paveikto “krievijas atbalstītajiem separātisti, prokrieviskajiem kaujiniekiem”, turpinot kremļa naratīvu par pilsoņu karu Donbasā.

6.septembris. LTV raidījums “Kultūršoks” kā ekspertu latviešu valodas jautājumā aicina izteikties Rīgas krievu teātra direktori Bjorku. Faktiski tiek reklamēta divvalodība. Neviens latviešu valodnieks netiek aicināts izteikties. Pēc šī raidījuma Alvis Hermanis pauž pamatotu kritiku, uz kuru raidījuma darbinieki sacer un LSM publicē atklātu vēstuli Hermanim, kurā izsmējīgā tonī pamāca režisoru un pauž, ka “mēs aicinām ikvienu iedziļināties saturā, nevis izdarīt virspusējus secinājumus, apvainojot sabiedrisko mediju žurnālistus”.

16.septembris. LSM “Rīta panorāma” par atentāta mēģinājumu pret Trampu informē šādi: “Trampa tuvumā Floridā atskanējuši šāvieni.”

20.septembrī. LSM publikācijā, kurā notiek sūkstīšanās par sociālo tīklu ietekmes pieaugumu, raksta autors, krievijas vēstniecības balvas "Dzintara spalva" laureāts Sergejs Pavlovs sauc okupekli par pieminekli "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem".

2.novembris. NEPLP pētījums rāda, ka tikai 30 – 32% iedzīvotāju uzticas sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem. Tā vietā, lai izdarītu jelkādus secinājumus par tendenciozo saturu, kā galvenā problēma tiek izcelta sabiedrības zemā medijpratība.

20.novembrī rus LSM velta raidījumu diskriminācijas tēmai, kurā atbilstoši kremļa naratīviem žurnāliste un pieaicinātais štata eksperts Gubenko pauž, ka Latvijā diskriminē krievus.

22. novembrī ru pilsone, LR4 žurnāliste Olga Kņazeva ēterā paziņo, ka latviešu valoda nav valoda. Tā vietā, lai atvainotos vai atbrīvotu Kņazevu no darba, LSM vadība metas nosodīt sabiedrību, kura “nepamatoti” uzbrūkot žurnālistei. Zīmīgi, ka Kņazevai atbalstu izsaka arī no Latvijas aizmukušais kremļa propagandists Aleksejs Stefanovs.

26.novembrī pēc neatlaidīgiem deputāta Butāna pieprasījumiem kļūst skaidrs, ka LSM nodarbina 16 nepilsoņus un 5 Krievijas/Baltkrievijas pilsoņus. Turklāt 3 pievienojušies LSM kolektīvam pēc vispārējā iebrukuma Ukrainā sākuma.

4.decembrī Žurnālistu savienība soctīklos publisko iniciatīvu “Trauksmes poga” , lai varētu ikdienā ziņot par naida runu, vardarbību un vajāšanu, kas vērsta pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem. Tā ir reakcija, kādu žurnālistu savienība uzskata par atbilstošāko, reaģējot uz sabiedrības plašo neapmierinātību ar krievijas pilsoņu nodarbināšanu LSM , kā arī prokremlisko saturu.

6.decembrī. rus Latvijas Radio 4 nodēvē par nacionālradikāļiem visus tos, kas soctīklos kritizē ASV vēstniecības komunikāciju ar Latvijas auditoriju krievu valodā.

5.decembris. LSM Adventa laikā publicē karikatūru, salīdzinot vainaga sveces ar anālajām medicīnas svecēm, izraisot kārtējo sašutumu un daudzu cilvēku reliģisko jūtu aizskārumu.

Tāds, lūk, izskatās pagājušais LSM gads. Un tie nav visi atgadījumi.

Paskatāmies, kādi cilvēki nosaka dienaskārtību LSM. Tas daudz ko izskaidro. Tikai dažas piezīmes no šo cilvēku biogrāfijām;

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede. Vēl 2016. gadā Priede strādāja krievijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumā "Wondermax". Vēlāk uzņēmums tika izgaismots t.s. Panamas papīru noplūdē. "Wondermax" (un tā dažādie atvasinājumi) bija iesaistīts sankciju apiešanā pret krieviju.

LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes vīrs - Kārlis Roķis - 2011. gadā saņēma krievijas vēstniecības Latvijā rīkotā konkursa "Dzintara spalva" balvu.

Latvijas radio galvenā redaktore Anita Brauna (dzim. Smoļenska) Atmodas laikā, 1988.gadā vēl lepojās ar labākās komjaunietes titulu savā skolā.

Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude 1990.gadā tikai pāris nedēļas pirms Neatkarības deklarācijas pasludināšanas iestājās Komunistiskajā partijā. Publiski aizstāv LSM krievu apraides turpināšanu.

Sabiedriskā medija valdes locekļu konkursu uzrauga Baltijas mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, ar kuras rūpēm ievilka Latvijā vairāk nekā 200 krievijas propagandistu, tajā skaitā nu jau izraidīto Dožģ TV. Sloga publiski cīnās par LSM krievu valodā.

Visa šī informācija diemžēl liecina, ka manis teiktais par LSM kā neuzticamu un pretvalstisku, atbilst īstenībai. Nemaz nepieminu tās reizes, kad par norisēm Ogrē ir translēti pilnīgi meli vai tendenciozi sagrozījumi.

Diemžēl ne SEPLP, ne dižie antikorupcijas cīnītāji no “Delnas”, ne varas institūcijas nav pievērsušies šim nopietni un pēc būtības. Tas ir mūsu drošības jautājums, kurš, kā samilzis augonis, traucē valsts attīstībai, patiesības noskaidrošanai, godīgai politiskajai konkurencei un demokrātiskas valsts pastāvēšanai.

Novērtē šo rakstu: