No Oksfordas līdz pārākumam pār sabiedrību: vai NVO vadītāja Beata Jonite ir “eksperte” tikai tāpēc, ka viņai ir diploms?
Ogres Ziņas LV20.11.2025.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem vajadzētu būt sabiedrības kalpiem, nevis augstprātīgiem pārstāvjiem, kas vicina savus diplomus kā vairogus pret jebkādu kritiku.
Taču tieši tādu iespaidu atstājusi Beata Jonite, NVO Centrs Marta Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja, kura TV intervijā, atbildot uz skatītāja jautājumu par algu, lepni paziņoja:
“Man alga uz rokas ir 1625 eiro, bet es atgādināšu, ka es personīgi esmu guvusi bakalaura grādu Lielbritānijā. Man ir maģistra grāds no Oksfordas. Es tiešām esmu eksperts šajā jautājumā.”
Vai diploms padara cilvēku par ekspertu?
Šis ir klasisks piemērs tam, ko komunikācijas un psiholoģijas teorijā sauc par autoritātes apelāciju. Ja cilvēks netiek galā ar saturisko argumentu, viņš atsaucas uz savu “ekspertību”. Šajā gadījumā – uz Oksfordas grādu.
Bet atvainojiet – vai Oksfordas diploms automātiski padara kādu par sabiedrības viedokļa vienīgo mērauklu?
Diploms ir pierādījums izglītībai, bet ne obligāti dzīvesgudrībai, taisnīgumam vai spējai iedziļināties realitātē.
Un tas noteikti nepiešķir tiesības citiem norādīt, kurš ir “tumsonis” un kurš nav.
1625 eiro uz rokas? Bet kā ar piemaksām?
Beata Jonite min, ka alga ir 1625 eiro uz rokas. Bet šis apgalvojums uzreiz rada jautājumus:
1. Vai alga ietver visus piemaksu veidus?
2. Vai Martas darbiniekiem nav regulāru piemaksu no projektiem, kas tiek sponsorēti no valsts un ES līdzekļiem?
3. Vai nav “atlīdzības par reprezentēšanu”, komandējumiem u.c. labumiem?
4. Vai NVO Marta publiski norāda savu gada atalgojuma struktūru?
Līdz šim nevienā no Martas pārskatiem nav redzami skaidri atalgojuma mehānismi, kas sabiedrībai ļautu pārbaudīt, cik liels ir reālais atalgojums šai konkrētajai “ekspertei”.
Ko īsti nozīmē šāda retorika?
Šāds augstprātīgs tonis – “es zinu labāk, jo man ir diploms” – ir pretstatā demokrātiskai diskusijai.
Tā ir ideoloģiska virzība, kas norobežo oponentus, apklusina dažādus viedokļus un ignorē tautas gribu, pasludinot “pareizo” domu tikai caur ideoloģiski apstiprinātu NVO filtru.
Tieši šādu filtru ļoti labprāt finansē partija Progresīvie, Vienotība un Eiropas fondi.
Kur paliek sabiedrības tiesības uz viedokli?
Ja parastais cilvēks, kurš dzīvo laukos, strādā, maksā nodokļus un audzina bērnus, uzdrošinās iebilst pret noteiktu ideoloģisku virzienu – viņš tiek uzreiz noniecināts.
Jo viņam nav Oksfordas diploma.
Bet Latvijas valstiskuma pamats ir nevis izglītības iestāde, bet Satversme, kurā garantēta vārda brīvība visiem.
Secinājums: Beata Jonite ar savu interviju ir parādījusi, ka viņas organizācija nav par demokrātiju, bet par ideoloģisku ietekmi.
Un šādu NVO sabiedrība uztur ar nodokļu naudu.
Cik caurspīdīgi ir viņas ienākumi?
Vai tiešām alga ir tikai 1625?
Vai var pārbaudīt?
Vai sabiedrība drīkst uzdot jautājumus?
Ja atbilde ir “nē, jo viņai ir diploms”, – tad mums ir problēma.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
