No Pikuļa plāksnes Rīgā līdz sarunām Stambulā: Vladimira Medinska gadījums

Viņa tuvās saites ar Putina ģimeni un ietekme Krievijas propagandas aparātā tikai pastiprina šādu lēmumu simbolisko nozīmi. Arī Latvijā joprojām pietiek Kremļa noderīgo idiotu un ietekmes aģentu, kuri tāpat kā Medinskis saistīti ar Maskavas interesēm, un tas tikai parāda to, ka šāda ideoloģiskā ietekme nav sveša arī Baltijas reģionā, raisot bažas par to ietekmi uz vietējo politiku un sabiedrību.

Vladimirs Medinskis, bijušais Krievijas kultūras ministrs un Putina ideoloģiskais sabiedrotais, 2014. gadā izraisīja pretrunas Latvijā, Rīgā atklājot piemiņas plāksni rakstniekam Valentinam Pikulim. Medinskis izteicās, ka Pikuļa darbi, kas slavē Krievijas un Baltijas kopīgo vēsturi, ir “bīstami tikai tiem, kas nevēlas zināt savu vēsturi”, netieši kritizējot Latvijas varas iestādes.

Šis notikums tika uztverts kā prokrievisku noskaņojumu veicināšana, un plāksne tika noņemta pēc vietējo mediju un sabiedrības spiediena. Medinska izteikumi atspoguļo Kremļa naratīvu, kas noliedz Baltijas valstu neatkarīgo identitāti, uzsverot to kā daļu no “krievu pasaules”. Latvijā viņa darbības tiek saistītas ar Krievijas ietekmes stiprināšanas mēģinājumiem līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, kur viņš atbalsta Krievijas intereses, tostarp caur kultūras un vēstures projektiem.

Turpinot par Vladimiru Medinski...

Dzimis Smilas pilsētā Ukrainas teritorijā, tēvs Padomju armijas virsnieks, vēlāk pārcēlies uz Maskavu. Mācījies MGIMO (MIPIP) – žurnālists. No 1998. gada Krievijas Federālā nodokļu dienesta direktora palīgs, vēlāk  nodarbojās ar nodokļu politiku, no 1999. gada ievēlēts Valsts domē. No 2012. gada līdz 2019. gada beigām bija Krievijas kultūras ministrs, pēc amata atstāšanas 2020. gadā kļuva par Vladimira Putina palīgu.  

Vladimirs Medinskis regulāri publicējis “patriotiskās vēstures” tekstus, noliedzot Ukrainas valstiskumu, un aktīvi piedalījies Putina vēsturiskās retorikas izstrādē. 2025. gadā kļuva par Rakstnieku savienības vadītāju.  

Publiski pieejamā biogrāfija nesniedz detalizētu informāciju par Medinska īpašumiem un ģimeni. Krievijas opozīcijas avoti norāda uz Vladimiram Medinskim piederošo elites īpašumu – divstāvu dzīvokli elitārā dzīvojamajā kompleksā Maskavā, kas nekādi nesaskan ar oficiālajiem ienākumiem. Turklāt sociālajos medijos klejo baumas par to, ka Medinskis ir netradicionālas orientācijas.  

Krievijas sabiedriski politiskajās aprindās Medinskis ieņem “ideoloģiskā līdera” tēlu — tieši atbalsta Kremļa pozīciju. Tai skaitā sarunu gaitā demonstratīvi cenšas emocionāli un psiholoģiski ietekmēt Ukrainas pusi. Rietumos mediji viņu raksturo kā “Kremļa vēstnesi, kurš tikai izpilda lēmumus no augšas” — bez reālas lēmuma pieņemšanas funkcijas un tiesībām. 

Pēdējie socioloģiskie dati rāda, ka vairāk nekā puse krievu (58‑61%) atbalsta miera sarunas par konflikta noregulēšanu Ukrainā. Tomēr, ja miera noslēgšanai būtu nepieciešams atdot okupētas teritorijas, atbalsts pazeminās līdz ~28‑31% Atsevišķi aptaujas rezultāti (Russian Field, Levada) rāda atšķirības starp gados jaunākiem un gados vecākiem respondentiem — jaunieši biežāk atbalsta pamieru (58% pret 18%) (Levada.ru, Russian Field dati). Tāpat socioloģiskie pētījumi liecina par plašu nogurumu no kara: pat Kremlim lojālie iedzīvotāji vēlas pamieru. Savukārt cilvēki, kuri uzticas valsts medijiem, biežāk ir par “speciālās militārās operācijas” turpināšanu; tie, kuri kritiski domā, biežāk vēlas miera sarunas, kā to norāda levada.ruatlanticcouncil.orgtheins.ru. 

Krievijas valsts administrācijas avoti uzskata Medinska iecelšanu par delegācijas vadītāju par signālu, ka sarunas var tikt traktētas kā virspusējas un formālas. Piedevām krievu žurnālisti ir noskaidrojuši saistību starp Medinski un Putina meitu Katerinu Tihonovu, vēsta ukraiņu medijs dialog.ua. Par to ziņo opozīcijas Krievijas žurnālisti no izdevuma Important Stories. Kā apgalvo bijušās Kremļa amatpersonas, Medinskis regulāri piedalās slēgtos ideoloģiskos semināros kopā ar Tihonovu un jau tiek uzskatīts par daļu no viņas iekšējā, pietuvinātā loka.

Šī tuvība “ģimenei” ļāvusi viņam nostiprināt savu pozīciju prezidenta administrācijā un faktiski kļūt par Krievijas propagandas galveno arhitektu. Neskatoties uz iepriekšminēto, Medinskis joprojām nav iekļauts ne ES, ne ASV sankciju sarakstos. Iemesls tam ir politiskās spēles un veto no tādām valstīm kā Ungārija. Tādējādi Putina režīma galvenais ideologs, kurš personīgi ir iesaistīts kara veicināšanā un Ukrainas identitātes anulēšanā, turpina brīvi ceļot uz ārzemēm un vadīt Kremļa ideoloģisko mašinēriju. 

Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā Medinskim tika uzticēts vadīt Putina administrācijas “ideoloģijas radīšanas departamentu”. Viens no viņa galvenajiem projektiem bija skolu vēstures mācību grāmatu masveida pārrakstīšana. Tas bija arī ārkārtīgi ienesīgs projekts. Jo Medinska izstrādātā mācību grāmata tika noteikta kā vienīgā un obligātā, tas nozīmē grandiozas tirāžas un kolosālus autorhonorārus. Tāpat Medinskis ir autors “Myths About Russia” grāmatu sērijai. Tās mērķis – patriarhāla un vēsturiska vēstījuma popularizēšana ar plašu kritiku no krievu vēsturniekiem par faktu viltošanu. Šis arī bija komerciāli ļoti pelnošs projekts, jo grāmatas masveidā un organizēti iepirka budžeta un izglītības iestādes.  

Medinskis vadījis Krievijas Militāri vēsturisko biedrību, kur bijis komisijas pret vēstures falsifikāciju loceklis un vēsturiskās izglītības virziena uzraugs. No 2025. gada Krievijas Rakstnieku savienības vadītājs. Medinskis tiek uzskatīts par Kremļa faktisko galveno ideologu, īpaši kara un vēstures interpretācijās.  

Medinska kontā ir arī trīs disertācijas – vēstures zinātņu kandidāta, vēstures doktora un politoloģijas doktora. Visas trīs izraisīja vērienīgus skandālus Krievijas zinātniskajās aprindās. Tika noskaidrots, ka 87 no 120 lapaspusēm viņa zinātņu kandidāta disertācijā  ir pilnīgs plaģiāts. Un tāds pats stāsts ir visos trīs gadījumos. Zinātniskā ekspertu uzraudzības padome norādīja uz rupjām faktoloģiskām kļūdām un pat gribēja atņemt zinātnisko pakāpi, bet Medinskis paziņoja, ka “absolūtā objektivitāte neeksistē” un ka “idejas un mīti arī ir fakti”. Rezultātā Medinskis zinātnisko pakāpi saglabāja, bet ekspertu padome tika padzīta. Krievijas akadēmiskajās aprindās nevienam nav noslēpums, ka Medinskis disertācijas vienkārši nopirka, samaksājot par pilnu pakalpojumu komplektu – uzrakstīšana, recenzēšana, aizstāvēšana, utt..  

Tāpat leģendārs kļuva  Medinska strīds ar Krievijas valsts arhīva vadītāju Miroņenko 2015. gadā par tā saucamajiem “28 panfiloviešiem”.  Miroņenko norādīja Medinskim, ka tas ir Staļina propagandas izdomājums un ar realitāti tam nekā kopēja nav. Uz ko kultūras ministrs norādīja, lai arhivārs nodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem un nelien vēsturi vērtēt. Drīz pēc tam ietiepīgais dokumentālo pierādījumu mīlētājs, kurš neko nesaprata no mītiem, tika aizsūtīts pensijā. Ar 28 panfiloviešiem vēl ir viena amizanta epizode. Tā kā tie tik un tā nav reāli cilvēki, bet mītiskie tēli, tad Vladimirs Žirinovskis panāca to, ka piemineklī 28 panfiloviešu piemiņas vietā tiek iegravēts arī viņa tēvoča vārds un uzvārds. Tā teikt, ierakstījās mītiskajā vēsturē. 

Pats Medinskis vēsturē noteikti ieies ar šo ģeniālo frāzi, ko pateica 2013. gada oktobrī intervijā amerikāņu krievu valodā izdodamajai avīzei Russkaja Žizņ („Krievu dzīve”), kas tiek izdota Sanfrancisko. Viņš pateica: “Es uzskatu, ka pēc visām katastrofām, kas skārušas Krieviju divdesmitajā gadsimtā... fakts, ka Krievija joprojām pastāv un attīstās, liecina, ka mūsu tautai ir viena lieka hromosoma.” Visi apmulsa, varbūt Medinskis bija nopircis vēl kādu doktora grādu, bet šoreiz – gēnu inženierijā. Viņš, iespējams, būtu paklusējis, ja būtu zinājis, ka 1959. gadā franču pētnieks Žeroms Ležēns (Jérôme Lejeune) atklāja, ka cilvēkiem ar Dauna sindromu ir viena papildu hromosoma – 47, nevis 46. 

Un tagad padomājiet, lūdzu, kāpēc Medinskis ir galvenais sarunu par pamieru/mieru un kara izbeigšanu vedējs no Kremļa puses. Vai tiešām jūs deleģētu jūsu vārdā runāt meli, impēriski noskaņotu aprobežotu pusmūža vīrieti, kurš vienlaikus ir precējies un uztur ciešus “kontaktus” ar Putina meitu, tai pat laikā slēpjot savu patieso seksuālo orientāciju, turklāt vēl trīs reizes ar viltu ieguvis grādu, ja jūs tiešām vēlētos kaut ko sarunāt un izbeigt šo karu? Protams, ka ne, jo Kremļa mērķis un nodoms ir maksimāli novilkt laiku un vazāt visus aiz deguna, līdz atvērsies iespēju logs, lai mēģinātu no šīs situācijas iziet ar kaut cik veselu ādu.  

Medinskis nepārprotami ir Kremļa ideoloģijas stūrakmenis, kura patiesasis udevums ir pārrakstīt vēsturi un provokatīvi uzvesties Stambulas sarunu laikā Putina režīma interesēs. Viņa iecelšana par sarunu vadītāju simbolizē Kremļa nevēlēšanos risināt konfliktu Ukrainā nopietni, bet gan pazemot otru pusi.

Novērtē šo rakstu: