Iesaki rakstu: 
Vai Latvijā, cilvēkam nezinot, ir iespējams nomainīt viņa uzvārdu, vai ir iespējams izprecināt meiteni bez viņas pašas ziņas un piekrišanas? Šķiet, ka ne, bet tomēr Rēzeknes novadā apmēram tā ir sanācis.
Demokrātiskā sabiedrībā viens no labas pārvaldības pamatelementiem efektīvas politikas veidošanai valsts un pašvaldību līmenī ir sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā. Diemžēl prakse rāda, ka pašvaldības nereti aprobežojas vien ar normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz sabiedrības informēšanu, kam reāli ir vairāk formāls raksturs, nevis pilnvērtīga vietējo iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšana.
Šāda rakstura negatīvās prakses piemēru iedzīvotāji ir konstatējuši Rēzeknes novada Teritorijas plānojuma izstādes procesā, kura laikā pašvaldība 2020.gadā īstenoja nevis tikai vienkārši kārtējās, bet gan ļoti būtiskas izmaiņas Teritorijas sadalījumā. Proti, tika izveidoti 4 jauni ciemi: Jaunie Čači, Lielie Dreizi, Greiškāni un Pleikšņi, apvienojot/sadalot atsevišķus vēsturiski izveidojušos mazciemus un piešķirot jaunajiem ciemiem nosaukumus - diemžēl bez reālas vietējo iedzīvotāju viedokļu apzināšanas.
Lai gan, ja skatās uz lietām formāli, tad nav jau tā, ka Rēzeknes novada pašvaldība rīkojusies ārpus likumā noteiktā rāmja, jo Teritorijas plānojuma izstrādes procesā tika nodrošināta likumā paredzētā sabiedrības līdzdalība. Proti, publiskā apspriešana ir notikusi, jo informācija publicēta pašvaldības mājas lapā www.rezeknesnovads.lv, laikrakstā “Rēzeknes Vēstis”, laikrakstā “Panorama Rezekne” (bet, cik daudz cilvēku abonē un lasa šos laikrakstus?), 25 Rēzeknes novada pagastu informācijas punktos, kā arī sociālajos tīklos. Publiskās apspriešanas laikā tika organizētas arī vairākas sanāksmes (šai sakarā gan varētu diskutēt par to organizēšanas mērķtiecīgumu).
Te nu būs stāsts par Rēzeknes novada Pocelujevku.
2021.gada marta vidū 22 īpašumu īpašnieki, kuru līdzšinējā faktiskā adrese bija Pocelujevkā, saņēma vēstuli no savas vietvaras par to, ka viņu īpašumiem mainīta adrese un arī funkcionālais zonējums. Vairumā gadījumu tieši no šīs vēstules cilvēki uzzināja, ka 2020.gadā Rēzeknes novada pašvaldība ir izstrādājusi Rēzeknes novada Teritorijas plānojumu, saskaņā, ar kuru attiecīgo cilvēku īpašumi ir nodalīti no Pocelujevkas mazciema un iekļauti jaunizveidotā ciemā “Jaunie Čači”. Taču tā nav vienkārši teritorijas pārdale. Līdz ar īpašumu adrešu nomaiņu cilvēkiem ir atņemta nozīmīga daļa viņu identitātes – vietas identitātes –, proti, būt Pocelujevkas iedzīvotājiem nu jau vairākās paaudzēs.
Vietējie zina stāstīt, ka nosaukums „Pocelujevka” cēlies no kādreiz šajā teritorijā dzīvojošā muižnieka Pocelujeva uzvārda, un līdz mūsdienām šejienes cilvēkos nosaukums “Pocelujevka” ir iesakņojies ļoti dziļi un faktiski ir kļuvis par iemīļotu zīmolu, kas veicina pozitīvismu ne tikai pašos iedzīvotājos, bet arī šīs vietas apmeklētājos, vienlaicīgi popularizējot arī Rēzeknes novadu.
Apliecinājums šim faktam ir fotogrāfijas interneta tīmeklī, kurās cilvēki ar visnotaļ pozitīvām emocijām ceļā uz Rāznas ezeru bildējušies pie Pocelujevkas sabiedriskā transporta pieturas. Tepat blakus šai pieturai darbojas un plašas tūristu masas uzņem Andra Ušpeļa un Viktora Ušpeļa keramikas darbnīcas. Šobrīd, pēc Pocelujevkas teritorijas sadalīšanas, Viktora Ušpeļa darbnīca ir “Jaunajos Čačos”, lai gan teritoriāli abas darbnīcas atrodas dažu metru attālumā viena no otras.
Gan keramiķis Viktors Ušpelis, kuram darbošanās tieši Pocelujevkā ir nozīmīga biznesa vērtība, gan arī citi no Pocelujevkas mazciema nodalītie iedzīvotāji ir neizpratnē un jūtas apkrāpti no Rēzeknes novada pašvaldības puses, jo teritorijas plānojuma izstrādes laikā tomēr trūka reālas sabiedrības informētības.
Respektīvi, pirmkārt, 2020. gadā COVID - 19 pandēmijas ietekmē tika būtiski ierobežota cilvēku savstarpējā komunikācija, kas neveicināja pienācīgu informācijas apriti sabiedrībā, t.sk. arī attiecībā uz pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi ar iespēju vietējām kopienām šai procesā aktīvi pārstāvēt savas intereses. Tobrīd tam bija arī objektīvs pamats, jo šai laikā trūka zināšanu un nebija izveidojusies prakse, kā vislabāk ar vietējām kopienām apspriest šādus vitāli nozīmīgus jautājumus.
Otrkārt, 2020. gadā COVID - 19 pandēmijas laikā vietējo kopienu normālās nesasniedzamības dēļ netika ņemta vērā realitāte, ka ikdienā cilvēks nespēj aktīvi sekot līdzi visām norisēm pašvaldībā, t.sk. plānošanas dokumentu izstrādei, tāpēc pašvaldībai bija īpaši jāizvērtē tās formas, paņēmieni un informācijas kanāli, lai objektīvi noskaidrotu vietējās kopienas viedokļus, kas netika darīts. Turklāt visu vēl vairāk sarežģī cilvēku nepietiekošās prasmes darbā ar datortehnoloģijām un internetu (īpaši tas attiecas uz sabiedrībā mazaizsarāto iedzīvotāju daļu – senjoriem).
Treškārt, Rēzeknes novada pašvaldība regulāri izdod bezmaksas informatīvo izdevumu “Rēzeknes Novada Ziņas”, kur atspoguļo iedzīvotājiem saistošo informāciju, taču diemžēl šo izdevumu Pocelujevkas iedzīvotāji reāli nekad nav saņēmuši savās pasta kastēs un liela daļa reāli līdz šim pat nezināja par šāda izdevuma pastāvēšanu. Arī informatīvā stenda Pocelujevkas teritorijā nav. Savukārt, kad tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tad gan vienmēr pasta kastes piepildās ar vēlēšanu “avīzēm” un reklāmas bukletiem, aicinot balsot par vienu vai otru partiju, kas šajā gadījumā tiešām pierāda reālu interesi nodrošināt maksimālu iedzīvotāju informētību.
Ja nu reiz skarta arī pašvaldību vēlēšanu tēma, tad ir vērts minēt tendenci, ko varēja novērot pēdējās pašvaldību vēlēšanās, kur uz administratīvi teritoriālās reformas fona, vairākumā pašvaldību vēlētāju aktivitāte zemajā skaitliskajā izteiksmē liecina, ka cilvēki netic savai spējai kaut ko ietekmēt vai pat jūt neuzticību vietvarām. Izņēmums gan ir Varakļānu novads, kur vietējie iedzīvotāji tomēr tika uzklausīti, sadzirdēti un valsts līmenī tika ņemts vērā viņu viedoklis attiecībā uz novada pievienošanu/nepievienošanu citam novadam.
Ir vērts pievērst uzmanību arī tam, kā Rēzeknes novada pašvaldība piešķīra jaunizveidotajam ciemam nosaukumu “Jaunie Čači”. Proti, likuma ietvaros pašvaldība izvēlējās, izvērtēja un piešķīra ciemam nosaukumu, saskaņojot to ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratoriju un arī ar Valsts valodas centru. Taču reālas komunikācijas ar cilvēkiem, kuri te dzīvo un kuriem ir svarīga sava vietas identitāte, nebija.
Šāda rīcība no pašvaldības puses ir aizvainojoša un nosodāma, jo elementāru iedzīvotāju aptauju šajā jautājumā viennozīmīgi bija iespējams un arī morālu apsvērumu dēļ bija nepieciešams veikt. Aptauja būtu arī reāla sabiedrības iesaiste Teritorijas plānošanā. Bet vai pašvaldībai bija reāla interese to darīt?! Šajā sakarā 2021.gada 16.aprīļa izdevumā “Rēzeknes Novada Ziņas” (tātad jau post factum) pašvaldība publiskoja savu likumisko stāju, proti, ciema nosaukums tika nodots publiskai apspriešanai, kur Teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu laikā netika saņemts neviens iebildums ne par jaunā ciema izveidi, ne par ciema nosaukumu. Un kā gan varēja būt iebildumi, ja cilvēki to reāli nezināja?!
Cīnoties par Pocelujevkas mazciema vēsturiskās teritorijas, nosaukuma un sabiedriskā transporta pieturas “Pocelujevka” saglabāšanu, 2021.gada 29.martā rakstiski tika izteikta vietējo iedzīvotāju griba pārstāvēt savas intereses. To parakstīja 30 iedzīvotāji, kuri zaudēja savu adresi Pocelujevkas ciemā. Saskaņā ar šo gribu 2021. gada 6.aprīlī tika reģistrēta pilsoniskas sabiedrības organizācija – biedrība “Mūsu mājas Pocelujevkā”.
Neskatoties uz to, ka reāli vietējie cilvēki tiešām apzinās situācijas nolemtību un ir maza ticība spējai kaut ko ietekmēt un mainīt, tomēr biedrība izstrādāja un iesniedza projekta pieteikumu “Laba pārvaldība: no formālas līdz reālai!” (projekta nr. AIF/2021/R/36) Aktīvo iedzīvotāju fondam Rīcības projektu programmā Demokrātijas kultūra, kur tas tika arī apstiprināts, piešķirot finansējumu 9483,15 EUR apmērā. Projekta mērķis ir sekmēt labas pārvaldības principu ievērošanu pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.
Šobrīd projekta fokuss ir vērsts uz to, lai uz augstāk aprakstītās Pocelujevkas pieredzes fona radītu rezonansi sabiedrībā, aktualizējot nepieciešamību Latvijas mērogā no pašvaldību puses ne tikai formāli, bet arī reāli respektēt iedzīvotāju intereses un tiešām mērķtiecīgi iesaistīt vietējo sabiedrību tai saistošu un svarīgu lēmumu pieņemšanā, skaidrojot ieviešamo izmaiņu nepieciešamību.
Ar šo rakstu, pārstāvot pilsonisko sabiedrību, pirmkārt, uzrunājam Latvijas atbildīgās institūcijas un pašvaldības: meklējiet un rodiet reālus, demokrātijas kultūras vērtībās balstītus risinājumus, panākot, ka laba pārvaldība no formālas pārtop par reālu, jo tikai tā ir iespējams panākt sabiedrības attieksmes un uzticības līmeņa uzlabošanos attiecībā pret savām vietvarām! Otrkārt, stingri sakām: MĒS NEVĒLAMIES DZĪVOT CIEMĀ JAUNIE ČAČI, MĒS GRIBAM SAGLABĀT SAVU VIETAS IDENTITĀTI – BŪT MAZCIEMA POCELUJEVKA IEDZĪVOTĀJI – UN GRIBAM SAGLABĀT SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PIETURU “POCELUJEVKA”!
Cienījamie lasītāji, aicinām arī katru no jums izteikt savu viedokli gan par rakstā atklāto situāciju, gan arī par to, vai jūs piekristu savas dzīvesvietas pārdēvēšanai!
* No Pocelujevkas mazciema nodalīto iedzīvotāju vārdā un ar Pocelujevkas teritorijā palikušo iedzīvotāju atbalstu mūsu centienos biedrības “Mūsu mājas Pocelujevkā” valdes priekšsēdētāja
facebook: Mūsu mājas Pocelujevkā
e-pasts: [email protected]
Raksts sagatavots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
