No policijas vai prokuratūras noplūduši Bunkus lietas izmeklēšanas materiāli, tie publicēti kādā Krievijas portālā
PIETIEK29.08.2023.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Nevis no kādiem nezināmiem avotiem, bet skaidri un nepārprotami vai nu no Armanda Ruka vadītās Valsts policijas, vai arī no Jura Stukāna vadītās prokuratūras ir noplūduši maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas lietas materiāli, kas nonākuši kāda mazpazīstama Krievijas interneta portāla rīcībā.
Krievijas portāls MZK2 publicējis apjomīgu rakstu ar virsrakstu „Killeris no Krievijas nodevis Latvijas galvenos baņķierus”, un šajā rakstā publiskoti ne tikai izmeklēšanas dokumenti, bet arī fragments no operatīvā eksperimenta audioieraksta, kas tiek uzskatīts par galveno pierādījumu visā lietā.
Tieši šis audioieraksta fragments tad arī uzskatāms par neapstrīdamu apliecinājumu tam, ka M. Bunkus lietas materiāli ir noplūduši vai tīšām nopludināti tieši no policijas vai prokuratūras.
Pietiek ir droši zināms, ka audioieraksts nav ticis izsniegts ne apsūdzētajiem, ne aizstāvjiem, - viņiem ir tikusi vienīgi dota iespēja to noklausīties. Turklāt, kā dzirdams no krievu portāla publiskotā ieraksta fragmenta, ko šodien publicē arī Pietiek, tas ir tehniski neapstrādātā formā, ar fona trokšņiem utml., kurpretī apsūdzētajiem ļauts noklausīties apstrādātu ierakstu.
Krievijas portāls ar audioierakstu un izmeklēšanas dokumentiem, kurus šodien tāpat pārpublicē Pietiek, pamato savu versiju, kuras būtība ir – Viktors Krivošejs, ko izmeklēšana uzskata par slepkavības izdarītāju, mēģinot mainīt liecības un par īsto M. Bunkus, kā arī Genādija Vaļagina slepkavības organizētāju uzdot savu paziņu Dmitriju Grečņevu, lai gan patiesībā tas esot īsts godavīrs.
Audio: atvērt | lejuplādēt
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
