Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedriskajā telpā ir daudz diskutēts par iespējamajiem un pareizajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem un iespējām. Un, lai gan šīs diskusijas parasti ir diezgan fragmentāras un fokusētas tikai ap kādu šauri izvēlētu, diskutētājam izdevīgu aspektu vai lidinās augstās makroekonomiskās matērijās, par ko dziļāka izpratne pārējai sabiedrībai parasti ir visnotaļ minimāla, tas tomēr nav traucējis (vai varbūt tieši palīdzējis?) nostiprināt viedokli, ka viss, kas tiek darīts, ir labākais un pārdomātākais, ko valsts vara varēja izdarīt un dara savas tautas labā. Un nejēgas ir tie, kas to nespēj saprast un novērtēt.

Protams, kamēr viss „griežas” tikai ap šīm augstajām un sabiedrībai grūti tveramajām matērijām, ir viegli pasniegt gandrīz jebko kā viedas rūpes par sabiedrību un Latvijas attīstību.

Beidzot ir pienācis brīdis, kad augstās matērijas - makroekonomiskā situācija - ir gatavas dāvāt iespēju valdībai reāli to pierādīt, piepildot tās vārdus ar atbilstošiem, sabiedrībai tveramiem un saprotamiem darbiem, kurus liela sabiedrības daļa nu spēs adekvāti novērtēt.

Runa ir par sagaidāmajiem nodokļu grozījumiem - kādu risinājumu izvēlēsies valdība?

Valdības solījumi

Vārdos valdība apgalvo, ka tās mērķis ir valsts izaugsme. Izaugsmes pamatā - eksports.

Bet kāpēc tad valdība piedāvā sākt ar PVN likmes samazināšanu, tas ir, samazināt nodokli, ar kuru eksports vispār netiek aplikts un Latvijas eksportspējai neko nedos?

Valdība to cenšas pamatot ar savām rūpēm par sabiedrību, tāpēc, lai uzskatāmi apliecinātu savas rūpes par sabiedrību, valdība ir gatava vest sarunas un vienoties ar tirgotājiem, lai šis nodokļa samazinājums nepaliktu viņu kabatās, bet gan nonāktu līdz patērētājam kā cenu samazinājums. Lai to nodrošinātu, valdība ir pat gatava īstenot speciālu uzraudzības mehānismu. Katrs, kas kaut ko sajēdz no tirdzniecības, šeit pasmaidīs. Turklāt ar kādiem tiesiskiem instrumentiem demokrātiskā valstī ar tirgus ekonomiku valdība domā to nodrošināt?

Vai daudz esam pieredzējuši, kā valdība ir spējusi par kaut ko vienoties ar sabiedrību un to nodrošināt? Ja arī ir bijusi spējīga vienoties, pati parasti ir bijusi tā, kas šo vienošanos nepilda - uzskatāms piemērs ir pensiju sakarā.

Tad cik nopietni un ticami tagad ir šie kārtējie solījumi?

Un vai tiešām valdībai nav citu problēmu, kuras vajadzētu risināt un par kurām vajadzētu vienoties ar sabiedrību? Šeit tā vien nāk prātā teiciens: valdība problēmas nerisina – tā cenšas tās finansēt.

Kā piepildīt solīto?

Ja jau tik tiešām valdības rūpes ir par sabiedrību, tad to var atrisināt daudz vienkāršāk un lietderīgāk gan sabiedrībai, gan tautsaimniecībai: samazināt darbaspēka nodokļu nastu par to pašu summu, kuru valdība tagad vēlas nosargāt no tirgotāju nagiem, samazinot PVN. Tas būs daudz efektīvāks risinājums - sabiedrības maciņiem tiešā veidā dos to pašu efektu bez jebkādas tirgotāju pierunāšanas un kontroles, turklāt tas būs arī Latvijas konkurētspēju veicinošs pasākums atšķirībā no PVN izmaiņām. Tā būs palīdzība eksportētājiem, jo samazinās tiem nodokļu slogu, kā arī tas reāli padarīs Latvijas vidi pievilcīgāku investoriem - nē, ne jau ar to, ka samazinās darbaspēka izmaksas, jo šis pienesums būs niecīgs, bet gan ar to, ka parādīs, ka valdības solījumiem var ticēt un rēķināties ar tiem.

Pirms vēlēšanām visas koalīcijas partijas vienbalsīgi solīja, ka pirmās un svarīgākās izmaiņas nodokļiem, kas ir jāveic un tiks veiktas, būs darbaspēka nodokļu nastas samazināšana.

Tagad, apzinoties, ka solījuma, ko tik ļoti gaidīja jo sevišķi godīgie uzņēmēji, nepildīšanas dēļ valdībai būs grūti saglabāt savu reputāciju, nu tiek solīts, ka „par darbaspēka nodokļu izmaiņām varētu domāt no nākamā gada” .

Vienkārši un acīmredzami

Salīdzinām, kādu guvumu dotu darbaspēka nodokļu nastas samazināšana pretēji valdības piedāvātajām PVN izmaiņām.

Šādas nodokļu izmaiņas atšķirībā no PVN izmaiņām attiektos tikai uz Latvijā saražoto (samazinātos darbaspēka izmaksu komponente). PVN izmaiņu gadījumā ieguvums no tām būtu „jāizšķīdina” uz visām, arī importa precēm, kas ieņemtu lielu šī pasākuma labuma īpatsvaru, stimulējot pirkt arī importa preces.

Darbaspēka nodokļa izmaiņas attiektos tikai uz tiem, kuri maksā šo nodokli - tā labums nebūtu jādala ar „ēnu ekonomikā” nodarbinātajiem – tā būtu motivācija uzņēmējiem „nākt laukā no ēnas”. Savukārt PVN izmaiņu gadījumā, to nenodrošinot ne ar kādu kontroli, nodokļa izmaiņu labums pazustu arī uz „ēnu ekonomikā” nopelnīto un tālāk patēriņam izmantoto, un šis īpatsvars, kā mēs zinām, nav mazs. Turklāt, samazinot PVN, lielāku labumu no tā iegūs tie, kuri vairāk tērēs. Tātad tie, kas ir turīgāki, no tā iegūs vairāk. Atkal kaut kā nesmuki šajos grūtajos laikos...

Pareizā izvēle

Savukārt, veicot pārdomātas izmaiņas darbaspēka nodokļu nastā, šis „nesmukums” ir vienkārši novēršams - ir nevis jāsamazina Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet gan jāpalielina ar IIN neapliekamā ienākuma apmērs. Lai gan abi šie pasākumi dod vienādu tiešo efektu uz kopējo darbaspēka nodokļu nastas samazinājumu, tomēr neapliekamā minimuma izmaiņas dod iespēju visiem vienlīdzīgi baudīt labumus no šāda nodokļu samazinājuma, turklāt, jo mazāki ienākumi, jo lielāks būs iegūtā labuma īpatsvars pret ienākumiem. Tādejādi, izmainot neapliekamā ienākuma apmēru, izdosies nodrošināt daudz nozīmīgāku reālās ienākuma nodokļa likmes samazinājumu salīdzinoši nelielajām algām, kas savukārt būs motivējošs faktors uzņēmējiem tās legalizēt, bet tas nozīmē papildus pozitīvu ietekmi arī uz Speciālo (sociālo) budžetu. Lūk, papildu iespēja sociālo izaicinājumu risināšanai.

Risinājums demogrāfijas izaicinājumam

Izmantojot neapliekamā minimuma izmaiņas vēl prasmīgāk, piemēram, papildus diferencējot to pēc apgādājamo bērnu skaita, tiktu iegūts reāls instruments vēl citu aktuālu un būtisku izaicinājumu risināšanai - demogrāfijas problēmu risināšanai tie būtu reāli miljoni, kas ieplūstu tieši ģimenēs ar bērniem un tālāk atgrieztos atpakaļ Latvijas ekonomikā caur šo ģimeņu patēriņu, palīdzot ģimenēm, sildot ekonomiku un maksājot patēriņa nodokļus. Šāda risinājuma gadījumā nebūtu jārunā ar tirgotājiem, tāpēc aicinu valdību labāk uzrunāt nevis tirgotājus, bet ģimenes - piedāvājiet šo diferenciāciju veidot progresīvu ar jūtamu pieaugumu no trešā bērna – tā, lai 3-4 bērnu ģimenēs neapliekamā minimuma slieksnis pieaugtu tik augstu, ka no normālas algas ienākuma nodokli nesanāktu maksāt vispār.

Piemēram, par katru bērnu pacelt neapliekamo minimumu par 50 Ls, bet sākot no trešā – vēl par 50 Ls par katru bērnu, no 4. – vēl par 100 Ls. Tādejādi neapliekamais minimuma paaugstinājums būtu: par vienu bērnu – 50 Ls, par diviem - 100 Ls, par trijiem – 200 Ls, par 4 – 400 Ls, par 5 – 600 Ls, utt.

Tā šķiet fantastika? Palūkosimies!

Skatoties uz situāciju caur reāliem cipariem

Kopējais tiešais efekts no iespējamajiem nodokļu samazinājumiem, ar kuriem rēķinās valdošā koalīcija nākamajam gadam, tiek lēsts ap 100 miljoniem latu, kas tā arī varētu būt. Ja izmantojam FM sagatavotos budžeta datus par 2012. gadu, sanāk, ka 1% no PVN ir apmēram 47 miljoni Ls, bet 1% no IIN – apmēram 36 miljoni Ls, kas kopā ir aptuveni 83 miljoni latu.

Saskaņā ar statistikas datiem strādājošo skaits Latvijā uz gada sākumu bija ap 753 tūkstošiem. Veicot ļoti aptuvenus aprēķinus, mēs varam iegūt vispārēju ieskatu:

Attiecinot neapliekamā minimuma izmaiņas pilnā apmērā uz visiem strādājošiem (reāli būtu mazāk), ja neapliekamo minimumu paaugstina līdz 60 Ls, tad tiešais fiskālais gada efekts uz IIN ir ap 34 milj. latu ieņēmumu samazinājuma veidā, ja neapliekamais minimums ir 80Ls – tie ir aptuveni 79 milj. latu,  ja 100 Ls – 124 milj. latu.

Saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem Latvijā ir apmēram 360 tūkst. bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Ja vienkāršoti pieņemam, ka par katru bērnu tiek piešķirts papildu 50 Ls neapliekamā ienākuma paaugstinājums un ka tas reāli tiktu pilnībā īstenots visos gadījumos, tad tiešais fiskālais efekts uz IIN no šī atbalsta pasākuma būtu apmēram 53 milj. Ls ieņēmumu samazinājums (reāli tas būtu mazāks).

Esošajā demogrāfiskajā situācijā ģimenes pieauguma atbalstam paredzot vēl papildu 50 Ls paaugstinājumu par katru bērnu, sākot no trešā, šis papildu atbalsta iespaids uz IIN būtu vēl apmēram 9 milj. Ls. Savukārt paredzot vēl papildu 100 Ls par katru bērnu, sākot no ceturtā bērna, tas samazinātu IIN ieņēmumus vēl papildus par apm. 6.milj Ls.

Tātad kopumā šāds atbalsts Latvijas ģimenēm samazinātu tiešos IIN ieņēmums budžetā apmēram par 68 miljoniem, kas ir aptuveni par trešdaļu mazāk nekā valdības plānotais, bet paralēli tas radītu veselu virkni pozitīvu stimulu: gan tautsaimniecībai, gan ģimenēm, gan arī budžetam - atgūstot daļu no neieņemtās naudas caur citiem nodokļiem.

Kas nav maznozīmīgi, šāds atbalsta mehānisms ģimenēm būtu motivējošs daudzbērnu ģimenes veidošanai, bet absolūti nebūtu motivējošs veidot sociāli nelabvēlīgas daudzbērnu ģimenes modeli.

Ar šādu atbalsta apjomu demogrāfijai ir iespējams veikt arī kopējo neapliekamā minimuma paaugstināšanu, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstinājums no 45 Ls uz 60 Ls nešķistu sāpīgs pat ar esošajām valdības budžeta nostādnēm: tie būtu vēl aptuveni 34 milj. Ls, tātad viss kopā būtu apmēram līdzīgs apjoms valdības gatavotajām nodokļu izmaiņām.

Jāatzīmē, ka reāli jau IIN ieņēmumu samazinājums būtu mazāks, jo ne visos gadījumos būtu, kam palielināt neapliekamo ienākumu līdz paredzētajam līmenim. Tāpat nav ņemti vērā budžeta ieguvumi, kuri rastos no patēriņa pieauguma, palielinot neapliekamo ienākumu, un tie varētu būt nozīmīgi, jo visai droši var paredzēt, kā šīs neapliekamā minimuma izmaiņas pamatā stimulēs iekšējo patēriņu, tāpēc šie neapliekamā minimuma sliekšņi varētu būt vēl augstāki, pat nenodarot pāri valdības svēti lolotajam fiskālajam budžeta deficītam.

Pabarot sevi pašiem vai gaidīt uz debesu pīrādziņiem?

Savukārt, ja valdība uzdrošinātos noticēt, ka mūsu valsts nākotne ir mūsu reālajā konkurētspējā, nevis tajā, kā mēs izskatīsimies no malas, tad jau tagad papildus minētajiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem varētu īstenot pasākumus, kas dotu vēl papildu reālu pienesumu mūsu konkurētspējai, piemēram, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 100 Ls.

Tiešais iespaids uz IIN ieņēmumiem būtu aptuveni 124 milj. latu samazinājums, kas kopā ar augstāk piedāvātajiem demogrāfiju veicinošajiem pasākumiem valdības piedāvāto nodokļu ieņēmumu samazinājumu nepārsniegtu vairāk kā par apmēram 92 milj. latu, tas ir apmēram par 0,6 % no IKP. Tātad pat ar piesardzīgākajām prognozēm par šādu iespējamo izmaiņu ietekmi uz budžetu – budžets joprojām paliktu saprātīgās deficīta robežās, pat pēc Māstrihtas kritērijiem.

Savukārt, ņemot vērā, ka šādas izmaiņas varētu jūtami uzlabot Latvijas darbaspēka konkurētspēju, sakarā ar to, ka reālās IIN likmes „mazajām” algām būtiski samazinātos: 200 Ls algai -12,5%, 250 – 15%, 300 – ap 17%, tas stimulētu papildu darbavietu rašanos un dotu arī reālu motivāciju legalizēt mazatalgotā darbaspēka nodarbinātību, kas ir jo sevišķi aktuāli daudzskaitlīgajam mazkvalificētajam Latvijas bezdarbnieku slānim. Tam savukārt būtu jūtams pozitīvs fiskālais iespaids ne tikai uz IIN ieņēmumiem, bet arī uz Speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumiem, kā arī uz citiem nodokļiem, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei.

Līdz ar to it kā paradoksālā veidā - caur budžeta deficīta palielināšanu īstermiņā (darot to prasmīgi) - mēs nonāktu pie sekmīgākas budžeta deficīta samazināšanas ilgtermiņā, veicot to nevis caur izdevumu apgriešanu, bet gan caur ieņēmumu palielināšanu un stimulējot ekonomiku, jo šīs piedāvātās nodokļu izmaiņas būtu reāls stimuls uzņēmējiem apsvērt iespēju legalizēt visu līdzekļu apgrozījumu, savukārt valdības piedāvātais IIN nodokļu likmes samazinājums par 1% kā stimuls uzņēmējiem pamest ēnu ekonomiku labākajā gadījumā ir uztverams kā ne visai veiksmīgs PR gājiens.

Un tā ir tikai viena no iespējām, ko valsts varētu paveikt, noticot sev, savām iespējām, nevis kusli un paklausīgi cerot uz solītajiem pīrādziņiem no malas.

Kurš kuru mēģina apmānīt?

Ir jāatzīst, ka ar esošajām iespējām valdības izvēle samazināt PVN likmi izskatās pavisam dīvaina, lai neteiktu vairāk – ja vien patiešām valdības mērķis ir rūpes par savas tautas nākotni un savas valsts attīstību. Bet varbūt tas ir tikai skaists piesegs, kā balta jērādiņa, zem kura patiesībā slēpjas pelēkais vilks, kas lūko panākt pavisam citus mērķus, piemēram, nemanāmi iefiltrēties kārotajā „aitu barā” (eiro zonā)?

Te viedajie, protams, uzreiz norādīs uz to, kā var nesaprast šī pelēkā vilka plāna ģenialitāti – vispirms tiekam „aitu barā”, un tad varēsim dzīvot mierīgāk. Tad sāksies īstā dzīve un iespējas. Tā mums tiek solīts.

Atvainojiet, vai nevajadzētu beidzot konkretizēt, kādas īsti iespējas mēs taisāmies realizēt, kā šajā aplokā ir plānots īstenot šo Latvijas „ekonomisko uzrāvienu”? Ja valdība jau tagad, kad tai vēl ir brīvas rokas, neuzdrošinās neko uzsākt, tad kā tā rīkosies, esot Eirozonas aplokā, kur tās dalībvalstīm tiks uzlikts vēl ciešāks ietvars?

Varbūt to ir iecerēts panākt, cenšoties piemānīt Eiropu? Ja tāds ir plāns, tad valdības vadītājam nav ko apvainoties par to, ka Eiropa no savas puses, redzot kas patiesībā slēpjas zem jērādiņas, jau tagad preventīvi sāk pieņemt mērus, lai pelēkais vilks „aitu barā” netiktu.

Redzot un saprotot to visu - cik ticami tad kļūst valdības dotie solījumi nākotnes nodokļu sakarā?

Vai uz Latviju ekonomikas likumi neattiecās?

Vai ir kāda ģeniāla, nevienam nezināma recepte, kā Latvijai īstenot sasolīto „ekonomikas izrāvienu”, vienlaicīgi ietilpinot to pašas valdības iekārotos fiskālos ietvaros, piemēram, ierobežojot inflāciju?

Tas būtu līdzīgi kā likt cilvēkam skriet, bet ar nosacījumu, ka sirds pulss tam nedrīkst paaugstināties – šādā situācijā cilvēks krīt ģībonī, finišu nesasniedzis...

Tādēļ cienījama ir Daniela Pavļuta kā ekonomikas ministra un Vjačeslava Dombrovska kā Tautsaimniecības komisijas vadītāja pozīcija, neskatoties uz valdības pausto, tomēr uzdrošināties uzstāt uz nepieciešamību vispirms veikt izmaiņas, lai mazinātu darbaspēka nodokļu nastu, nevis sākt ar PVN un inflācijas ierobežošanu. Ja vien šī pozīcija nav tikai tāds Reformu partijas politiskā tirgus gājiens, lai ietirgotu no Vienotības piekāpšanos sev citos jautājumos, vai vienkārši politiska saspēle ar uzņēmējiem, zinot, ka vecākais brālis Vienotība jau tāpat jaunākā brāļa viedokli vērā neņems.

Patiesības brīdis tuvojas...

Valdības izvēle par šiem it kā nenozīmīgiem nodokļu grozījumiem būs kā lakmusa papīrītis, kas bezkaislīgi parādīs patiesību - vai tiešām vadībai ir gatavība un sapratne pašai vest valsti ārā no krīzes, parūpēties par savu tautu un īstenot savas valsts izaugsmi, vai arī patiesībā tā rīkojas kā atvarā ierauts kukainītis, kurš pats neredz glābiņu un kura vienīgais izdzīvošanas plāns ir izmisīgi mēģinājumi, visu ziedojot, par katru cenu pieķerties pie kaut kā lielāka (eiro zonas) cerībā uz tā rēķina izglābties, pat ja arī to rauj līdzi atvarā…

Ja valdība uzdrošinātos noticēt šīs valsts nākotnei, ko tā pati arī veido, tad nekas tai neliegtu tūlīt pat sākt rīkoties, lai risinātu samilzušās demogrāfijas, sociālās un ar „ēnu ekonomiku” saistītās problēmas, nevis gaidīt, kad tai tiks pasniegtas atslēgas uz kāroto debesu valstību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...