Iesaki rakstu: 
Aināra Šlesera vadīto LPP/LC pēc neveiksmes 10. Saeimas vēlēšanās pamest nolēmuši Smiltenes mērs Ainārs Mežulis un Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs. Kopumā pašlaik par aiziešanu no LPP/LC izlēmuši četri partijas valdes locekļi. Uz šo LPP/LC reģionālo nodaļu pamata, iespējams, tiks veidotas vietējās partijas startam nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Tāpat nav izslēgta viņu tuvināšanās kādai no Vienotību veidojošajām partijām vai Zaļo un zemnieku savienībai.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ nolēmis aiziet no LPP/LC, Smiltenes mērs Ainārs Mežulis Pietiek minēja partijas vadītāja Aināra Šlesera lēmumus par ciešāku sadarbību ar Saskaņas centru, kas līdzīgi kā citi lēmumi pieņemts, neuzklausot reģionu viedokli. Neizslēdzot iespēju veidot lokālu Smiltenes partiju, Mežulis neslēpa, ka prioritāri uzsāks sarunas par iespējamu sadarbību ar Pilsoniskās savienības vietējo nodaļu, jo viņam domē izveidojusies laba sadarbība ar Ilzi Verginu, kura pašlaik ieguvusi Saeimas deputātes mandātu uz laiku, kamēr viņas partijas kolēģi pilda ministru pienākumus.
Ja tā notiks un vismaz Smiltenē LPP/LC atbalstītāji un biedri tuvināsies Pilsoniskajai savienībai, nepiepildīsies Šlesera otrdien samiernieciski paustais, ka notiekošais nav uzskatāms par partijas izšķīšanu.
LPP/LC reģionālo nodaļu lēmums nav spontāns un ir galīgi noformulēts pirmdien, LPP/LC reģionu pārstāvjiem sanākot uz apspriedi par tālāko rīcību. Galvenie neapmierinātības iemesli ir LPP/LC sākotnēji deklarēto kristīgo vērtību pakāpeniska piemiršana un lēmumu centralizēta pieņemšana, Rīgai nekonsultējoties ar reģioniem, tostarp arī par konsolidēšanos ar Tautas partiju apvienībā Par labu Latviju pirms 10. Saeimas vēlēšanām, izstāšanās iemeslus Pietiek argumentēja Mežulis. Viņš gan noliedza, ka aiziet no LPP/LC mudina tas, ka partija zaudējusi varas resursus un līdz ar to arī iespējas atbalstīt savu pašvaldību projektus.
Smiltenē par spīti tam, ka pieci no 15 novada domes deputātiem, tostarp pilsētas mērs, ir ievēlēti no LPP/LC, nav daudzskaitlīgas partijas nodaļas, bet ir atbalstītāji. Arī viņi esot zaudējuši ticību LPP/LC, atzina Mežulis. Savukārt Salacgrīva ir viens no nedaudzajiem LPP/LC bastioniem reģionos, kuros kopumā Šlesera partijas pozīcijas nekad nav bijušas īpaši stipras. No 15 Salacgrīvas novada domes deputātiem 11 ievēlēti no LPP/LC, vēl pa vienam deputātam ir Jaunajam laikam, ZZS, Tautas partijai un Pilsoniskajai savienībai. Ar Salacgrīvas mēru Dagni Straubergu Pietiek otrdien neizdevās sazināties.
Par izstāšanos no LPP/LC otrdien paziņoja arī Šleseram vēl nesen, kā tika uzskatīts, pietuvinātais Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš. Viņš pēc Par labu Latviju izgāšanās Saeimas vēlēšanās un Šlesera aiziešanas no Rīgas vicemēra krēsla drīz vien zaudēja Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatu. Partiju nolēmis pamest arī otrs LPP/LC deputāts Jelgavas domē Saulvedis Šalājevs.
Vēl iepriekš kļuva zināms par 20 LPP/LC Liepājas nodaļas biedru izstāšanās no partijas. Viens no viņiem, Liepājas pilsētas domes deputāts un uzņēmējs Jānis Vilnītis, kurš vadīja partijas vietējo nodaļu, bija aktīvs Par labu Latviju priekšvēlēšanu pasākumos. Gan Vilnītis, gan Liepiņš ir LPP/LC valdes locekļi.
Aģentūra LETA ziņo, ka no LPP/LC nolēmuši izstāties arī Grobiņas nodaļas biedri. Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Neimanis informējis, ka partiju pametīs arī trīs deputāti, kas no šī politiskā spēka saraksta ievēlēti vietējā domē. Neimanis pagaidām Grobiņas novada domē turpinās darboties kā neatkarīgais deputāts, bet viņš pieļauj, ka nākotnē varētu iestāties kādā citā partijā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
