„No stresso no stresso no need to be depresso”, jeb Latvijas Reģionu apvienības astoņkājis baidās zaudēt savus taustekļus un barošanas iespējas
Pietiek lasītājs27.01.2026.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Māris Sprindžuks, bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs, neizdevies VARAM eksministrs un tagadējais Rīgas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, visādiem veidiem agoniski cenšas izlabot, viņaprāt, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) biedres Karīnas Miķelsones 2026.gada 8.janvārī pieļauto kļūdu, atkāpjoties no Ādažu novada domes priekšsēdētājas amata. Sprindžuka satraukuma patiesais iemesls slēpjas faktā, ka, visticamāk, mainoties koalīcijai, amati būs jāzaudē daudziem LRA biedriem, kuri uzblīduši barojoties no pašvaldības un tās kapitālsabiedrību budžeta.
Šeit būs saraksts ar LRA biedru amatiņiem, kurus viņi ieņem daudzus gadus.
LRA Ādažu nodaļas vadītājs Juris Krūze ir pašvaldības kapitālsabiedrības “Ādažu namsaimnieks” valdes loceklis jau kopš 2012.gada rudens un regulāri tiek pārapstiprināts valdes locekļa amatā, bet tas drīz varētu mainīties.
SIA “Ādažu namsaimnieks” ar Jura Krūzes svētību siltumu iedzīvotājiem piegādā par vienu no dārgākajiem tarifiem Latvijā. Ādaži ierindojas 3.vietā Latvijā pēc siltumenerģijas tarifa izmaksām. Siltumenerģija tiek pirkta no gandrīz bankrotējošās SIA “Balteneko”, kuras dalībnieki ir Krijgsman Gerrit Hendrik un SIA "BIOTOP", 40003754891. Interesantākais, ka šīs SIA "BIOTOP" vienīgais dalībnieks ir Edgars Vīgants, kurš vienlaikus ir Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis, kā arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis, tāpat kā LRA biedrs un Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes deputāts, pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs un Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.
Juris Krūze aktīvi lobē, lai pie centralizētās siltumapgādes tiktu pieslēgts Kultūras centrs un Ādažu vidusskola, tādejādi nodrošinot gandrīz bankrotējošās SIA “Balteneko” iespēju izkļūt no finanšu nedienām, savukārt ādažnieki par šo ēku uzturēšanu samaksās no savām kabatām, un arī apkures tarifs paaugstināsies. Juris Krūze vairākas reizes ir kandidējis Ādažu novada domes vēlēšanās no Latvijas reģionu apvienības saraksta un līdz savai apstiprināšanai SIA “Ādažu namsaimnieks” valdes locekļa amatā bija Ādažu novada domes deputāts. Savukārt, kandidējot 2013.gada pašvaldības vēlēšanās, Juris Krūze dabūja visvairāk svītrojumu.
Ādažnieki aktīvi diskutē sociālajos tīklos, kā pāriet pie citiem namu apsaimniekotājiem no SIA “Ādažu namsaimnieks”, jo iedzīvotāji ir noguruši no augstajiem siltumenerģijas tarifiem un nekvalitatīviem apsaimniekošanas pakalpojumiem. SIA “Ādažu namsaimnieks” galveno uzsvaru liek uz siltuma tirgošanu, nevis uz namu apsaimniekošanu. Tagad SIA “Ādažu namsaimnieks” vēlas paplašināt siltumtīklus un izsūta iedzīvotājiem maldinošus paziņojumus, cildinot savu darbu.
Arī SIA “Ādažu ūdens” nodarbina vairākus LRA biedrus, tai skaitā ierautos nesenajā korupcijas skandālā, tādus kā Jāni Neilandu, kurš vairākus sasaukumus ir bijis Ādažu novada domes pašvaldības deputāts, pēc tam bija SIA “Ādažu ūdens” tehniskais direktors, kurš uz doto brīdi pazemināts amatā, bet saņem to pašu algu. SIA “Ādažu ūdens” valdes loceklis Aivars Dundurs gan no darba pienākumiem tika atstādināts, un, protams, kā pagaidu valdes loceklis bija ielikts neviens cits kā Juris Krūze. Arī SIA “Ādažu ūdens” jurists Jānis Veinbergs ir kvēls LRA biedrs. Savukārt kā konsultants SIA “Ādažu ūdens” ir nodarbināts ekonomists Andris Miglavs, kurš ir LRA atbalstītājs.
SIA “Ādažu slimnīca” no 2001.gada vada LRA biedrs Pēteris Pultraks, kurš vairākus sasaukumus ir bijis Adažu novada domes deputāts, bet 2025.gada vēlēšanās netika ievēlēts.
Ādažu novada domes deputāte Kerole Dāvidsone (kādreiz Koziola) ilgstoši darbojās Ādažu pašvaldībā izglītības jomā. Viņa vada Ādažu brīvo Valdorfa skolu, kurā pašvaldībai pieder 1/5 kapitāla daļas. Ādažu pašvaldība katru gadu maksā aptuveni 400 tūkstošus Valdorfa skolai par to, ka šajā privātskolā mācās Ādažu novada bērni.
LRA deputāts Arnis Rozītis vada projektus Ādažu kultūras centrā.
Ādažu novada Iepirkuma komisijā darbojas LRA vecbiedrs Valērijs Bulāns, kurš bija vissvītrotākais LRA kandidāts 2025.gada pašvaldību vēlēšanās.
Daudzi LRA deputāti vienlaicīgi vada arī citas pašvaldības iestādes: deputāte Antra Krasta ir pirmsskolas izglītības iestādes “Piejūra” vadītāja un deputāte Kristīne Lakševica – Ādažu Mākslu skolas direktore.
https://m.pietiek.com/raksti/adazu_pasvaldibas_vaditaju_vaino_ipasi_neveiksmiga_apkures_politika/
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
