No strupceļa uz atdzimšanu

Un ne jau parlamenta opozīcijas dēļ, bet gan neskaitāmu latviskuma avotu un pretstraumju saplūšanas dēļ, kas jau rītausmā var izveidot varenu kustību. Biedrība “Austošā Saule” ir organizācija, kas to apzinās un tiecas būt tā priekšpulks jau trīs ar pusi gadus. Mēs esam bijuši aktīvi ne vien ar simtiem nacionāla rakstura publikāciju, bet arī ielās – un ar panākumiem! Mēs ne vien pieprasījām nojaukt okupācijas stabu Pārdaugavā, bet arī bijām tur, kad bija jāstājas pretī okupantu bezkaunībai 2022. gada 10. maijā. Mēs protestējām pret “maskavas namu”, pieprasījām apturēt krievijas preču ievešanu, aicinājām latviskot Rīgas ielas. Mēs turpinām atbalstīt ukraiņu cīņu par savu un mūsu brīvību.

Biedrības vārdā es izsaku pateicību ikvienam, kas mūs ir atbalstījis šajās akcijās gan ar aktivitāti, gan ar ziedojumiem un informatīvi. Mēs zinām, ka esam tik stipri, cik spējam pārliecināt sabiedrību par mūsu nodomu tīrību, pārliecības skaidrību un darbības efektivitāti!

Nacionālajā politikā es darbojos jau kopš vidusskolas gadiem. Daudzi mani arvien atceras kā agrākās valdības partijas ģenerālsekretāru, ar citiem esmu iepazinies Zemessardzes rindās vai citās dzīves gaitās. Tas, kas ir vienojis visas šīs dzīves jomas un mūsu satikšanās, ir bijusi ticība Latvijai, ticība latviešu tautai un tās vērtībai, kā arī griba darīt visu, lai to nosargātu. Tagad šīs ticības un gribas politiskā forma un izpausme ir “Austošā Saule”, kas apvieno vairākus desmitus biedru un atbalstītāju.

Kā jau liecina mūsu organizācijas nosaukums, mēs ticam jaunam sākumam, mēs ticam atdzimšanai! Šodien es apskatīšu to, kā “Austošā Saule” redz valsts šī brīža politisko situāciju un savu lomu nacionālajā atdzimšanā!

Krišjānis Lācis savā runā aprakstīja krīzi valstī un politiskā nacionālisma sniegumā. Attiecībā uz valsti tik tiešām “krīze” šķiet atbilstošs apzīmējums. Tā ir krīze attiecībā uz dzimstības rādītājiem, kas apdraud mūsu nācijas fizisko turpināšanos. Tā ir imigrācijas krīze, kuras rezultātā Latvija tiek klusām, bet ar pieaugošu tendenci pārpludināta ar ārvalstu darbaspēku. Tā ir ekonomiskā stagnācija, kas Latviju labklājības ziņā ierindo starp pēdējām Eiropas Savienības valstīm. Krīze ir kredītu nepieejamība, skolu slēgšana un uzņēmējdarbību smacējoša birokrātija. Krīze ir informatīvais un hibrīdkarš, kas jau šobrīd notiek Latvijā, sagatavojot krievijas kara plānus, kā arī 5. kolonnas arvien agresīvākās rīcības.

Šajā situācijā mums ir kreisākā valdība atjaunotās Latvijas pastāvēšanas vēsturē, kas ne vien nerisina šo krīzi, bet drīzāk ir liela daļa no tās cēloņa. Savukārt attiecībā uz politiskā nacionālisma sniegumu drīzāk ir jālieto apzīmējums “strupceļš”, nevis “krīze”. Pašu radīts strupceļš, kas izriet no nojaušamas vēlmes iespējami ātrāk atgriezties vecajos sadarbības modeļos ar liberālajām partijām, kuru darbības ir pretējas stipras un latviskas valsts modelim. Taču apturēt valstisko krīzi nav iespējams vecajā lietu kārtībā, bet tikai uzņemoties vadību un veidojot savējo – latvisko kārtību!

Rezultāts ir zināms – politiskais nacionālisms savus mērķus nesasniedz un atkāpjas. Daudzu latviešu sapratne par situāciju ir kritiska, un ir dzirdama vilšanās – latviešu nacionālismam ir zudis aktīvs politiskā smaguma centrs. Nacionālisti šodien ir visur, bet tikai daļa sevi atrod vienā partijā. Arī šajās vēlēšanās mēs redzam daudzus cienījamus cilvēkus vairākos sarakstos. Šķiet, ka ikviens piekrīt, ka šķelties nevajag, ka vajag apvienoties, bet vienlaikus katrs to saka no sava politiskā spēka pozīcijām. Tiek veidoti arī jauni politiskie spēki – un teikt, ka tāpēc viņi ir mazāki nacionālisti vai daļa no kādas sazvērestības, šķiet nepieklājīgi. Drīzāk būtu jāvaicā – kāpēc viņi ir jutušies neiederīgi tur, kur visskaļāk skan balsis par vajadzību nacionālistiem nešķelties.

Vienlaikus nacionālisms nostiprinās kā sabiedriska un kultūras parādība. Nacionālisti strādā valsts pārvaldē un privātuzņēmumos, pilda pienākumus Zemessardzē un rūpējas par savām ģimenēm, viņi ved palīdzības kravas Ukrainai. Nacionālisti rod piepildījumu baznīcu draudzēs un Dievturu sadraudzē, pauž savu latviskumu mūzikā un gleznās. Nacionālisms kā sabiedriska un kultūras parādība izplešas un iesakņojas – taču bez politiskās organizācijas kā šo aktivitāšu spices.

Arī “Austošā Saule” līdz šim ir darbojusies pamatā nacionālisma sabiedriski-kulturālajā laukā. Un tam ir bijuši pamatoti apsvērumi. Jau no paša sākuma mēs esam apzinājušies, ka nacionālisma uzvarai ilgtermiņā daudz būtiskāk par darbošanos koalīcijas iekārtā ir darbs ar tautu un tās pašapziņu. Mēs vēlamies iesakņot noteiktas idejas un iespējamības sabiedriskajā domā, lai tādējādi radītu spiedienu uz politisko vidi. Ar mūsu informatīvo darbību un spilgtajām akcijām mēs jau veidojam politiku!

Mēs jūtam gadarījumu par to, ka mūsu politiskajā darbībā mums kā sabiedriskai organizācijai nav jāizšķiras starp pārliecību un politisko aprēķinu. Tas ļauj izlemt par katru jautājumu pēc tā būtības, izvēlēties efektīvāko un spilgtāko darbības metodi un to īstenot. Mūsu brīvība ir mūsu degsmes pamats! “Austošā Saule” ir viengabalaina, mums nodoms un rīcība ir viens vesels! Tieši tas mums piesaista arvien vairāk biedru un atbalstītāju – un šo principu “Austošā Saule” uzturēs vienmēr.

Vienlaikus arvien biežāk mums vaicā – cik ilgi “Austošā Saule” paliks vien sabiedriska organizācija? Mums vaicā – vai mēs būtu gatavi būt partija, ņemot vērā iepriekš minēto situācijas kritiskumu. Protams, arī mēs apzināmies, ka partijai iespējas noteikt politisko dienaskārtību ir nesalīdzināmi lielākas kā biedrībai, neskatoties uz citām priekšrocībām. Taču uz šo jautājumu ir jāatbild, apskatot gan stratēģiskos, gan programmatiskos apsvērumus.

Vispirms par stratēģiju. Mēs uz saviem mērķiem ejam ar apdomu. Mēs līdz šim esam auguši tik tālu, lai palielinātu savu ietekmi līdz ar mūsu iekšējā spēka stiprināšanu kā organizācijai, līdz ar mūsu idejisko pamatu nostiprināšanu. Biedrībai augot, mēs vēlamies glabāt savu darbības būtību kā drosmīgai, principiālai un iedarbīgai organizācijai – ciešā saiknē ar plašāku sabiedriski-kulturālo nacionālismu. Tāpēc “Austošā Saule” turpinās sadarboties ar citiem nacionālkonservatīvās domas projektiem un Ukrainas draugiem, kā arī pastiprinās savu darbību informatīvajā vidē, veidojot pēc iespējas vienotu nacionālkonservatīvo pilsonisko sabiedrību. Mēs esam pārliecināti, ka tas ir pamats ilgtspējīgai nacionālai politiskai organizācijai.

Mūsu programma sastāv no 3 punktiem, kurus mēs ar laiku izvērsīsim detalizētākā piedāvājumā. Šobrīd pats būtiskākais bija parādīt savu ideoloģisko atšķirību no iepriekšējām nacionālistu organizācijām. Tas nav tikai pašas organizācijas interesēs – šie trīs punkti sevī ietver arī kritisku līdzšinējo nacionālisma pozīciju izvērtējumu un to pilnveidošanu. Šie punkti ir latviešu Latvija, nacionāldemokrātija un Starpjūru savienība.

Latviešu Latvija nozīmē valsti, kurā viss ir pakārtots latviešu fiziskās pastāvēšanas, latviešu kultūras un vienprātības stiprināšanai ārējo draudu priekšā. Mēs pieprasām pilnībā pārskatīt trīs desmitgades uzspiesto sadzīvošanu ar agresorvalsts 5. kolonnu! Mēs pieprasām apņēmīgu dzimstības krīzes risinājumu, nevis darbaspēka trūkuma risināšanu ar masu imigrāciju! Latviešu Latvijā ir vieta arī mazākumtautībām, kas ir lojālas pamatnācijai. Taču tajā nav vietas ne divvalodībai, ne multikulturālam haosam!

Iedomājieties valsti, kurā jūs varat justies brīvi un droši ar to vien, ka esat latvieši un runājat latviski – visās iestādēs un sabiedriskajās vietās jūs dzirdat savu dzimto valodu, jūs uzklausa un jums atbild latviski, nekur netiek prasītas nepamatotas svešvalodu zināšanas. Iedomājieties valsti, kas aizstāv jūsu drošību un labsajūtu kā latvietim un kur nekad nav jāšaubās, ka rīcības, kas vērstas pret mūsu svētumiem, tiks izlēmīgi un neizbēgami sodītas. Iedomājieties valsti, kurā latvieši ir brāļi un māsas, plecu pie pleca to padarot arvien drošāku, labklājīgāku, skaistāku. Vai varat to iedomāties? Tas ir nacionālisms! Un tas ir iespējams – jo tas jau ir bijis! Mūs tikai māca to aizmirst!

Bet mēs atceramies! Mēs atceramies un tiecamies izprast nacionālismu dziļāk un pamatīgāk. “Austošā Saule” uzskata par būtisku uzsvērt tieši etnonacionālismu kā mūsu ideoloģijas kodolu. Mēs sakām “latviešu Latvija”, ne tikai “latviska Latvija”, jo tauta jeb etnoss mums ir nenoliedzama realitāte, vērtību avots un jēga. Vispirms bija latvieši, kas sev radīja valsti, ne valsts pati – mums nav pieņamamas dažādas “progresīvas” fantāzijas par “politisko nāciju” un “visu tautību latviešiem”, kas devalvē latvietības nozīmi, lai padarītu Latviju vien par ģeogrāfisku vietu, kurā pamatnācijai nav teikšanas. Latvieši ir cēlušies no ciltīm, kas šo zemi ir apdzīvojušas tūkstošiem gadu – šī ir mūsu zeme pēc visas taisnības un loģikas, mums ir tiesības un intereses, kas mums jāapzinās un jāaizstāv! Etnonacionālisms nenozīmē prasību pēc kādas “tīrasinības” – latvieši laika gaitā ir asimilējuši sevī dažādas ārējās ietekmes. Tāpat mēs apzināmies, ka ar izcelsmi vien nepietiek – būtiska ir arī piederība latviešu kultūrai, runāšana latviešu valodā un griba to kopt un saglabāt. Taču noliegt šīs kultūras pamatu – latviešus, kuri ir cēlušies no un saistīti ar šo zemi, ir vēl lielāka aplamība.

Runājot līdzībās, tauta ir kā koks, bet tautiskā izcelsme ir kā saknes, kas smeļ spēku no senču spēka. Pati tauta un tās kultūra ir šī koka lapotne. Katrs indivīds šajā kokā ir būtisks, un visi kopā nodrošina koka pastāvēšanu, taču bez šī kopuma nav arī indivīda. Ikviens koks ir arī atvērts ārpasaules ietekmēm, taču tas neizmaina savu būtību saskarsmē ar to – tieši tā mēs redzam arī tautību: kā fundamentālu un negrozāmu dzīvās pasaules vērtību, kas ir jāaizsargā un jākopj tās neatkārtojamības dēļ. Mūsu nepilnu divu miljonu tautai nav nekādu imperiālistisko tieksmju – mēs netīkojam pēc nekā sveša, bet gribam palikt mēs paši! Tāpēc “Austošā Saule” nebaidās iestāties par tautību kā etnosu, jo, mūsuprāt, tas ir izšķiroši, lai nosargātu latviešu tiesības savā zemē starp globālisma un krievu imperiālisma dzirnakmeņiem!

Par nacionāldemokrātiju. Nacionāldemokrātija nozīmē valsti viņpus liberālisma individuālisma haosa un sociālisma smacējošās kontroles, kas raksturo šodienas politisko sistēmu Latvijā. Mēs neredzam, ka kāds no opozīcijas spēkiem to kritizētu pēc būtības – drīzāk politiskā cīņa šobrīd arvien ir par šīs sistēmas pārvaldību. “Austošā Saule” apzinās liberālisma un sociālisma destruktīvo būtību un ciešo saikni. Liberālisms ir dezintegrējošs faktors, kas grauj ģimenes, kopienas un tautas dabisko solidaritāti, aizstājot to ar bezpersoniskām un mehāniskām tirgus attiecībām, veicinot morālo pagrimumu un korupciju. Sociālisms uz to reaģē ar arvien ciešāku valsts birokrātijas kontroli un viltus solidaritāti “vienlīdzības” vārdā, pārdalot un noplicinot ekonomiskās vērtības, atņemot privātīpašumu un cilvēka pašiniciatīvu. Tā rezultātā mums ir vāja valsts tur, kur tai jābūt stiprai, un uzraugoša tur, kur tai nebūtu jāiejaucas.

Nacionāldemokrātija ir stipra, bet ne kontrolējoša valsts – tās virsmērķis ir atjaunot dabisko solidaritāti. Tā ir valsts, ko caurstrāvo vērtību gars, kas aizstāv tautas pastāvēšanai nepieciešamos pamatelementus – ģimeni, ticību, tradīcijas, privātīpašumu. Tās ir vērtības un institūcijas, ko “Austošā Saule” apņemas aizsargāt!

Mēs ticam, ka tās iziet no cilvēka dabas dziļākās būtības, tās ir paša Radītāja ieliktas – ja civilizācija no tām atsakās, tā drīz vien sabrūk barbarisma priekšā. Konservatīvie līdz šim nav spējuši pretoties sociālismam, jo ir izvairījušies no stipras valsts lomas tiem tuvo vērtību aizsardzībā. Nacionāldemokrātija ir atbilde! Šajā ziņā “Austošā Saule” piedāvā pārstāvniecību patiesam un iedarbīgam konservatīvismam.

Nacionāldemokrātija ir tautas vēlēts prezidents, kas stiprina valsts rīcībspēju; tās ir stipras robežas, armija un likuma vara. Nacionāldemokrātija ir visu sabiedrības locekļu aizsardzība un iespēju vienlīdzība tautas solidaritātes un kopīgā labuma dēļ, taču tā netiecas pēc neiespējamās rezultātu vienlīdzības. Stiprinot tautu veidojošās pamatšūnas – ģimeni, privātīpašumu un vietējās kopienas–, tā tiecas mazināt valsts birokrātijas izplešanās tendenci.

Visbeidzot daži vārdi par Starpjūru savienību jeb Intermarium. Nacionālistiem ir gara atmiņa – mums nekad nav bijušas ilūzijas par krievijas imperiālistisko būtību. Šobrīd notiekošais karš Ukrainā nav nekāds izņēmums uz kopējā Eiropas miera fona, bet gan tipiska Austrumu kaimiņa uzvedība – krievija ir un paliek būtiskākais ārējais ienaidnieks latviešu tautai un Latvijai. Diemžēl liberālisma un sociālisma ietekmē Rietumi paši sev laupa nepieciešamās īpašības, lai krieviju uzvarētu – nacionālismu, vīrišķību un gatavību sašaurināt savas sadzīviskās ērtības kara mērķiem. Tikmēr krievu neoboļševiki, maskējušies ar viltus konservatīvisma masku, sevi neierobežo ne ar ko – krievijas sabiedrība tiek kontrolēta, organizēta un vadīta uz vienu mērķi – karu ar Rietumiem. Karš Ukrainā ir viens no civilizāciju sadursmes posmiem. Mēs to redzam un saprotam – krievija ir jāaptur tagad! Mums ir laimējies būt daļai no stiprākās militārās alianses NATO, un “Austošā Saule” atbalstīs ikvienu institūciju, kas palīdz mūsu interesēm un fiziskajai pastāvēšanai. Vienlaikus mēs redzam nepieciešamību pēc reģionāla skatījuma uz krievijas problēmu, it īpaši saistībā ar ASV izolacionisma tendencēm. Starpjūru savienības ideja uzsver Cetrālās un Austrumu Eiropas sadarbību un vienprātību par būtiskāko draudu. Mēs turpināsim iestāties par Starpjūru savienību kā ilgtermiņa ģeopolitisko nodrošinājumu pret krievu imperiālismu un jaunu centru nākotnes Eiropai.

Ar šo arī “Austošās Saules” politiskā platforma ir pausta, un es atgriežos pie sākotnējā jautājuma: vai mēs esam gatavi būt politiskā partija? Uz to es atbildu ar – jā, mēs uz šādu mērķi ejam, un aicinām jūs pievienoties! Bet to mēs darām rūpīgi, stiprinot un izvēršot nacionālismu kā plašāku sabiedrisku kustību. Mūsu ideoloģijas pamatā ir un būs latviešu etnonacionālisms, nacionāldemokrātija un Starpjūru savienības ģeopolitiskā ideja.

Būs pretargumenti – un tie jau ir paredzami. Kāds teiks: “Jau šobrīd nacionālisti ir sašķelti – vai nebūtu pareizāk stāties jau esošajās organizācijās un tās pilnveidot? Arvien jaunas organizācijas taču sašķeļ elektorātu un palīdz Latvijai nedraudzīgām partijām.”

Klausīšana sirdsapziņai nevar būt šķelšana! Mēs redzam, ka “Austošās Saules” rīcības, sekojot iekšējai taisnīguma apziņai, dod augļus visai latviešu nacionālisma lietai. Tas nav mūsu idejiskais sabiedrotais, kas sagaida, ka mēs sēdēsim bezdarbībā, ja latviešu interešu aizstāvībai ir nepieciešama “Austošās Saules” politiskā aktivitāte. Reizēm gan sķiet, ka bailes no pārmaiņām un jaunas enerģijas nacionālajā kustībā ir īstais iemesls dažādiem aicinājumiem “strādāt kopā”.

Bet mēs apzināmies, ka sadarbība pēc būtības ir nepieciešama. Mēs nenākam šķelt, ja nu vienīgi nošķelt stagnējošās pieejas, kas kavē nacionālismam gūt politisko uzvaru Latvijā. Ar šodienas paziņojumu mēs uzsveram, ka esam atvērti sarunām ar visiem nacionālajiem politiskajiem spēkiem par to, kā šo uzvaru kopīgi gūt. Eiropas Parlamenta vēlēšanu aģitācijā mēs nepiedalāmies un apzināmies, ka šobrīd jebkādi tālāki paziņojumi var tikt uztverti kā atbalsts vienam vai otram sarakstam – tāpēc šādas pārrunas varētu notikt pēc tam. Taču jau šobrīd es uzsveru, ka politiska apvienība ne obligāti nozīmē saplūšanu vienā organizācijā – tā var būt arī organizāciju sadarbība un katras organizācijas potenciāla izkopšana un pārvēršana iespējami efektīvākajā rīcībā, vērstā uz kopīgu mērķi.

Iebildumi no mūsu ideoloģiskajiem pretiniekiem – liberāļiem un sociālistiem, nerunājot par krievijas informatīvajām operācijām, arī ir labi zinami. Mūs sauks par radikāļiem un neonacistiem – to esam jau pieredzējuši. Ne jau tāpēc, ka mēs tādi būtu, bet lai piekārtu birku un izslēgtu no diskusijas – jo viņi baidās no mūsu patiesajām idejām un argumentiem, kas nav apgāžami. Tikai svešu ideoloģiju deformētā domāšanā prasība pēc pamatnācijas interešu aizstāvības var šķist radikāla.

Bet, ja kāds tiešām ir noticējis, ka “Austošā Saule” ir kāda neonacistu piesegorganizācija, tad – mēs tie neesam! Mūsu lieta ir latviešu nacionālā ideja – mūs neinteresē vācu nacionālisms, baltais nacionālisms vai jebkāds cits svešs konstrukts. Mūsu paustās nostājas ir kristālskaidras. Latviešu etnonacionālisms ciena arī citu nāciju tiesības uz pastāvēšanu un uzplaukšanu – vēlams katrai savā valstī. Latviskums, taisnīgums un kārtība ir mūsu moto – un kārtība nozīmē arī mūsu cieņu pret Latvijas valsts likumiem un kārtību, kurā tiek veidota politika.

Šie ir grūti laiki, bet mūsu tautai tādi ir bijuši arī iepriekš. Lai grūtības stiprina mūsu apņēmību! Sakāvnieciskums un pesimisms pie mums nav atļauts – es to uztveru kā zaimošanu pret mūsu senču piemiņu. Latviešu gars ir neuzvarams – gan mūsu karavīru slavenās kaujas, gan saglabātais kultūras pirmatnējums, gan Latvijas valsts atdzimšana pēc 50 gadu okupācijas murga ir tam liecinieki.

Taču atminēsimies, ka nacionālisms nav vien par pagātni, bet arī par nākotni. Mēs esam šodienas lielo notikumu veidotāji. Mums ir ne vien jāiedvesmojas no mūsu senčiem, bet arī pašiem jāizcīna savas cīņas, kas iedvesmos nākotnes paaudzes.

Tāpēc mēs aicinām savās rindās jaunus biedrus, kuriem ir tuvi mūsu ideāli un kas ir gatavi rīkoties, lai latviešu nacionālisms atdzimtu un lai Latvijai būtu saules mūžs! Cīņai sveiks!

* Uzruna 2024. gada 28. martā Rīgas Mazajā ģildē

Novērtē šo rakstu: