Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.

Savus atbalstītājus Kaimiņš ir izzaudējis, huligānisku politālēšanos ir atmetis, ir satuvinājies ar valdošās koalīcijas partijām (“Jauno Vienotību”), ir “piejaucēts”. Kaimiņa “labošanās”, iespējams, ir par to, lai viņam par grēkiem (tādiem, par kuriem draud kriminālatbildība) nekas nebūtu. Tā tas no malas izskatījās un izskatās joprojām.

Mazāk publiski bija pamanāms, ka reizē ar Kaimiņu tika aizturēts arī politiķis Atis Zakatistovs un uzņēmējs Viesturs Tamužs, kurus tāpat uz īsu brīdi paturēja apcietinājumā, bet pēc tam palaida brīvībā.

Kādēļ tas notika, un par ko bija stāsts?

Stāsts sākās ar to, ka 2017. gadā tika sākts kriminālprocess sakarā ar pavisam reālām aizdomām, ka šveicietis Rudolfs Meroni ir nelikumīgi finansējis Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un viņa tolaik veidoto partiju “KPV LV”, izmantojot fiktīvus reklāmas līgumus. Proti, kriminālprocess tika uzsākts par “nelikumīgu partiju finansēšanu, starpniecību partiju finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu”, jo, citējam, “Rudolfs Meroni, izmantojot savus personīgos un uzņēmuma finanšu līdzekļus, ar citu personu starpniecību, iespējams, veica nelikumīgu vairāku politisko partiju finansēšanu lielā apmērā”.

Arī iemesls, kāpēc Meroni varētu būt gribējis nelikumīgi finansēt “vairākas politiskās partijas”, ir nepārprotami norādīts procesuālajos dokumentos: “Kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, ka Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kuram LR Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošos īpašumus, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir nelikumīgi finansējis politiskās partijas un atsevišķus politiķus.”

KNAB bija saskatījis visai iespaidīgu summu - 200 000 eiro, kas fiktīvu reklāmu veidā nonāca Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa uzņēmumā “Suņu būda”. Tā nebija vienīgā nauda, kas platā straumē plūda no Rudolfa Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem uz politiķu kabatām.

Kā tas gadījās, kā ne, KNAB nevis meklēja, kā ņemt ciet un atmaskot Rūdolfu Meroni, bet uzsāka manipulācijas ar apsūdzībām un kriminālprocesiem, izveidojot atvaru, kurā tika ierautas ar sākotnējo lietu pavisam nesaistītas personas.

Tā kā Meroni Ģenerālprokuratūrai un valdošajai politiskajai elitei bija un, iespējams, pat arī vēl tagad ir “svētā govs”, procesi tika samudžināti tiktāl, ka uz apsūdzēto sola nonāca nevis Meroni un Kaimiņš, bet uzņēmējs Tamužs un “KPV” politiķis Zakatistovs.

Ko sliktu viņi ir vai nav darījuši - to noskaidrot un spriest nācās tiesai. Tad nu beigu galā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pagājušajā ceturtdienā pilnībā attaisnoja Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

Apsūdzība bija par krāpšanu, kuras, kā tagad ir izrādījies, nemaz nav bijis. Rakstu lasiet šeit. Zakatistovs saņēmis 2000 eiro mēnesī no Tamuža firmas it kā par fiktīvām konsultācijām. Kriminālprocesa gaitā noskaidrojās, ka konsultācijas tomēr bijušas īstas - Tamuža firmai tās ir bijušas vajadzīgas un vismaz 2000 eiro mēnesī vērtas. Zakatistova izglītība, zināšanas un kompetence tēmā ir bijusi pietiekama. Firma nav cietusi, un krāpšanas nav bijis.

Tā gadās. Neba pirmā reize, kad sākumā izskatās, ka nu tik būs varena lieta, bet pēc tam KNAB no tās izkaļ čiku. Tas jau vairs nav ne interesanti, ne smieklīgi. Tas tikai rāda, cik pavāja profesionalitāte ir bijusi KNAB izmeklētājiem un cik politizēti tendenciozs ir bijis KNAB - skarbais KNAB knābis ir bijis vērsts nepavisam pret tiem, kam vajadzētu knābt.

Lai gan viss ir noskaidrojies, šī ir tikai pirmā tiesas instance. Sazin kā tagad rīkosies prokuratūra? Prokuratūra var turpināt vazāt Tamužu un Zakatistovu pa augstākām tiesas instancēm, pārsūdzot lietu. Ja prokuratūra tā darīs, bezjēdzīgi tiks tērēts tiesu varas laiks un nauda. Žēl, bet nav Latvijā tāda likuma, kas liktu atbildīgajām amatpersonām atmaksāt valstij bezjēdzīgos tiesu procesos izšķērdētu naudu.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

35
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...