No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?
Vilors Eihmanis09.04.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz netaisnīgāki. Tieši tāpēc šādi varas mehānismi ir bīstami nevis savā būtībā, bet savā potenciālā.
Šo atziņu spilgti demonstrē Donalda Trampa ēra ASV – valsts, kas ilgstoši bijusi demokrātijas simbols. Tramps nāca kā “tautas balss”, sola atmaskot korumpēto eliti un atjaunot Amerikas varenību. Daudzi redzēja viņā cerību. Taču viņa valdīšanas stils – nežēlīgi polarizējošs, augstprātīgs pret institūcijām un noraidošs pret atšķirīgi domājošajiem – radīja bīstamu precedentu: kā ar pietiekamu harizmu un dusmām var sašūpot pašus demokrātijas pamatus.
Un – vai tas ir tikai amerikāņu stāsts?
Latvijā šīs tendences izpaužas klusāk, bet ne mazāk nozīmīgi. Pie mums nav Trampa, bet ir viņa ēnas atskaņas: politiski spēki, kas veido "tautas glābēju" tēlus, pieprasa "stingru roku", piesauc "tautas gribu", bet reizē apšauba žurnālistus, tiesas, vēlēšanu likumību vai pat pašas demokrātijas principus.
Tāpat kā ASV arī Latvijā populisms nereti maskējas par “taisnīgumu”. “Parastais cilvēks” tiek stādīts pretī “sazvērestības elitei”. Un, kamēr sabiedrība alkst vienkāršu risinājumu sarežģītām problēmām, politiķi arvien biežāk piedāvā tikai vienu – sevi pašu kā glābēju.
Vēl viena bīstama līdzība – arī Latvijā veidojas "kameru" domāšana. Nozaru padomes, intereses grupas, fondi – tie, kas oficiāli pārstāv sabiedrību, bet faktiski kļūst par mehānismiem, caur kuriem šaura vara nosaka, kas jāklausās un par ko jāklusē. Un šeit jāvaicā: vai šīs struktūras patiešām pārstāv visus, vai tikai dažus?
Trampa efekts mācīja pasaulei: demokrātija var sākt brukt pat visvecākajās republikās. Latvijā, kur demokrātija vēl ir jauna un nereti nogurusi no pati saviem procesiem, šī mācība ir vēl svarīgāka. Demokrātija neprasa ideālus līderus, bet bīstami ir tie, kuri prasa, lai tauta tic tikai viņiem.
Kameras var būt fiziskas, bet var būt arī simboliskas – tās, kas ierobežo domas brīvību, izspiež viedokļu dažādību un paslēpj sabiedrību aiz "ekspertu" vai "nacionālo interešu" aizsega.
Un, ja mēs nepamanīsim, kad demokrātijas durvis tiek aizvērtas, – var pienākt diena, kad tās būs grūti atvērt.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
