Iesaki rakstu: 
Ļoti klusi noritēja ievērojama 25 gadu jubileja nodevīgajam Krievijas armijas izvešanas līgumam, ko 1994.gada 30. aprīlī parakstīja Latvijas ceļa valdības pārstāvji V. Birkavs un E. Levits. Nodevīgajam tāpēc, ka armijas kodols palika Latvijā ar pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām. Ar ģimenēm to skaits sasniedza 200 000. Izveda kara tehniku un demobilizēja iesaucamos un nelielu daļu virsnieku.
Jānis Aivars Baškers, Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors, bij. Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors, atvaļinātais pulkvežleitnants, intervijā “Latvijas Vēstnesim” 2005.g. pastāstīja: ”Bez Baltijas kara apgabala štāba Rīgā bija arī Ziemeļrietumu robežapsardzības karaspēka štābs, 15.Gaisa desanta armijas štābs, Pretgaisa aizsardzības korpusa štābs, Gaisa spēku un flotes izlūkdienestu galvenās mītnes u.c.
Bija lielākas iespējas organizēt pretestību saiknē ar partijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un interfrontes organizācijām, balstoties uz iepriekšējos gadu desmitos Rīgā un Latvijā atvaļinātajiem visiem militāristiem, kopā ar ģimenes locekļiem tie bija aptuveni 200 000 agresīvi noskaņotu cittautiešu, kam ar Latviju bija un ir maz sakara, tikai ierasta vēlme diktēt savus noteikumus, izvirzīt prasības un iegūt materiālus labumus.
Mūsdienās vēl joprojām no krievu sabiedrības pārstāvju puses izskan viedoklis, ka arī viņi ir atbalstījuši Latvijas neatkarību. To ļoti minimāli var attiecināt uz atvaļinātajām militārpersonām.”
Kas ir mainījies šodien? Tie paši okupantu pūļi ar savām prasībām pēc Krievzemes Latvijā. Pēc Slāvlatvijas.
Šodien par tādu zīmīgu datumu varturi klusē, jo galveno Kremļa kurmi E. Levitu koloniālaijai (okupācijas) perioda inteliģencei uzdots ievirzīt par ‘’Nācijas tēvu”.
Koloniālā perioda inteliģence pēc Dž. Neru vērtējuma ir nācijas vislielākā nelaime pēc formālās neatkarības atgūšanas. Tā pat ir noorganizējusi aptauju, kurā jautāts, kāds ir atbalsts Levitam vispār. Tādu jautājumu uzdodot, iedzīvotāji atbild, ka vairākums atbalsta. Ja būtu jautāts pēc būtības par viņa darbību Latvijas labā, piemēram, vai atbalstāt E. Levita uzspiesto Latvijai lielkrievu šovinistu milzīgo skaitu, tad rezultāts būtu pretējs.
Tādas aptaujas, kurās nepaskaidro personas novērtējumu pēc padarītiem darbiem, bet pārsvarā pēc izskata vai pēc spējas runāt vispārējas frāzes, ir manipulatīvas un melīgas. Levitu uzspiež ar varas saldmi uzpirktie deputāti.
Krievija šeit varēja atstāt pēc līguma, ko parakstīja Levits, ap 200 000 krievu aģentu kopā ar līdz 1992.gadam demobilizētām militārpersonām un agrāk šeit dzīvojošiem VDK, kā arī neskatāmu specspiegošanas iestāžu okupantu bariem kopā ar ģimenes locekļiem. Tas ir uzpirkšanas un vervēšanas depozīts.
Pret sagatavoto nodevīgo līgumu protestēja pie Brīvības pieminekļa tauta, un tā laika nacionāļi 1994.gada 21.aprīlī balsoja par valdības demisiju. Tikai ar 51 balsi valdība noturējās pie varas.
Šodienas NA ir pilnīgi pretējās pozīcijās un virza nedevīgā līguma parakstītāju E. Levitu saulītē. Šodienas nacionāļi un pārējā 6.oktobra paaudze ir uzpirkti un atbalsta Saskaņas elektorāta radīšanas līdzautora E. Levita - kura tēvs komunists Jonass Levits turklāt bija 1940.g.okupācijas īstenotājs - virzīšanu par “Nācijas tēvu”. Ar prātu to nevar saprast!
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
