Iesaki rakstu: 
Ļoti klusi noritēja ievērojama 25 gadu jubileja nodevīgajam Krievijas armijas izvešanas līgumam, ko 1994.gada 30. aprīlī parakstīja Latvijas ceļa valdības pārstāvji V. Birkavs un E. Levits. Nodevīgajam tāpēc, ka armijas kodols palika Latvijā ar pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām. Ar ģimenēm to skaits sasniedza 200 000. Izveda kara tehniku un demobilizēja iesaucamos un nelielu daļu virsnieku.
Jānis Aivars Baškers, Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors, bij. Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors, atvaļinātais pulkvežleitnants, intervijā “Latvijas Vēstnesim” 2005.g. pastāstīja: ”Bez Baltijas kara apgabala štāba Rīgā bija arī Ziemeļrietumu robežapsardzības karaspēka štābs, 15.Gaisa desanta armijas štābs, Pretgaisa aizsardzības korpusa štābs, Gaisa spēku un flotes izlūkdienestu galvenās mītnes u.c.
Bija lielākas iespējas organizēt pretestību saiknē ar partijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un interfrontes organizācijām, balstoties uz iepriekšējos gadu desmitos Rīgā un Latvijā atvaļinātajiem visiem militāristiem, kopā ar ģimenes locekļiem tie bija aptuveni 200 000 agresīvi noskaņotu cittautiešu, kam ar Latviju bija un ir maz sakara, tikai ierasta vēlme diktēt savus noteikumus, izvirzīt prasības un iegūt materiālus labumus.
Mūsdienās vēl joprojām no krievu sabiedrības pārstāvju puses izskan viedoklis, ka arī viņi ir atbalstījuši Latvijas neatkarību. To ļoti minimāli var attiecināt uz atvaļinātajām militārpersonām.”
Kas ir mainījies šodien? Tie paši okupantu pūļi ar savām prasībām pēc Krievzemes Latvijā. Pēc Slāvlatvijas.
Šodien par tādu zīmīgu datumu varturi klusē, jo galveno Kremļa kurmi E. Levitu koloniālaijai (okupācijas) perioda inteliģencei uzdots ievirzīt par ‘’Nācijas tēvu”.
Koloniālā perioda inteliģence pēc Dž. Neru vērtējuma ir nācijas vislielākā nelaime pēc formālās neatkarības atgūšanas. Tā pat ir noorganizējusi aptauju, kurā jautāts, kāds ir atbalsts Levitam vispār. Tādu jautājumu uzdodot, iedzīvotāji atbild, ka vairākums atbalsta. Ja būtu jautāts pēc būtības par viņa darbību Latvijas labā, piemēram, vai atbalstāt E. Levita uzspiesto Latvijai lielkrievu šovinistu milzīgo skaitu, tad rezultāts būtu pretējs.
Tādas aptaujas, kurās nepaskaidro personas novērtējumu pēc padarītiem darbiem, bet pārsvarā pēc izskata vai pēc spējas runāt vispārējas frāzes, ir manipulatīvas un melīgas. Levitu uzspiež ar varas saldmi uzpirktie deputāti.
Krievija šeit varēja atstāt pēc līguma, ko parakstīja Levits, ap 200 000 krievu aģentu kopā ar līdz 1992.gadam demobilizētām militārpersonām un agrāk šeit dzīvojošiem VDK, kā arī neskatāmu specspiegošanas iestāžu okupantu bariem kopā ar ģimenes locekļiem. Tas ir uzpirkšanas un vervēšanas depozīts.
Pret sagatavoto nodevīgo līgumu protestēja pie Brīvības pieminekļa tauta, un tā laika nacionāļi 1994.gada 21.aprīlī balsoja par valdības demisiju. Tikai ar 51 balsi valdība noturējās pie varas.
Šodienas NA ir pilnīgi pretējās pozīcijās un virza nedevīgā līguma parakstītāju E. Levitu saulītē. Šodienas nacionāļi un pārējā 6.oktobra paaudze ir uzpirkti un atbalsta Saskaņas elektorāta radīšanas līdzautora E. Levita - kura tēvs komunists Jonass Levits turklāt bija 1940.g.okupācijas īstenotājs - virzīšanu par “Nācijas tēvu”. Ar prātu to nevar saprast!
Seko mums 
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
Kristīgā draudze “Ģetzemane” kļuvusi par upuri bezprecedenta administratīvajam spiedienam no Rīgas pašvaldības puses. Saskaņā ar Rīgas pilsētas tiesas 2026. gada 16. janvāra spriedumu pilsētas vara, kas atrodas partijas “Progresīvie” ideoloģiskajā ietekmē, faktiski konfiscē baznīcas ēku Skanstes ielā 31 un izliek ticīgos uz ielas bez jebkādas kompensācijas.
"Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro". Par 2030. gadu gan māc šaubas, pat ja naudu piešķir šodien.
Lai gan kopumā dzīve Latvijā ir forša, atsevišķos gadījumos nākas vien pabrīnīties, cik nesavākti, neorganizēti un bezsakarīgi ir mūsu varneši, tautas viesmīļi. Ja viņi būtu par naga melnuma tiesu apveltīti ar veselā saprāta paliekām – uh, kā mēs te vadītu laiku, prieku un labklājību! Bet – tā diemžēl nav.
