Iesaki rakstu: 
Tuvāko dienu laikā partijas nosauks Latvijas Valsts prezidenta kandidāta vārdu. Nacionālā apvienība nu jau otro reizi virza Egilu Levitu. Zīmīgi, ka, nosaucot savu izvēli, Nacionālā apvienība (NA), kas sevi pasniedz kā latvisku, nekādi nevēlas analizēt pretendenta darbību neatkarības atgūšanas laikā. Vai tā bijusi latviešu nācijas labā? Atbildi sniedz Karaganova doktrīna.
(Diplomatičeskij Vestņik (Diplomātijas Vēstnesis), Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris.) „Krievvalodīgie iedzīvotāji – tas ir ne tikai pasīvs, bet arī varens Krievijas aktīvs. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos iedzīvotājus tajos reģionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram atļauties milzīga bēgļu viļņa uzņemšanu, bet arī tāpēc, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektīvu. Rēķinoties ar ekonomisko izdevīgumu, Krievijai ir nekavējoties jāuzsāk plaša investīciju ekspansija.” (Tulkojis Bruno Javoišs.)
Līdzīgu domu pauda V. Tolpežņikovs tā paša gada sanāksmē Salaspilī. Tur izskatījām vietējās Pilsoņu komitejas uzlikto veto Salaspils pašvaldības lēmumam dot atļauju būvēt divas 55 dzīvokļu mājas krievu militārpersonu vajadzībām. Viņš LNNK un LTF vadītajai pašvaldībai teica: „Man, krievam jums, latviešiem jāsaka, ka no tā kontingenta būs tikai nepatikšanas?!...”
Bet tas 4. maija varturiem netraucēja okupantu militāristus piesaistīt Latvijai, saucot to par nepieciešamo kompromisu.
Šodien Krievijā un aiz tās robežām īstenojas Putina krievu pasaules atjaunošanas politika. Klaji nacistiska Maskavas doktrīna. Tā ir Karaganova plāna turpinājums praksē.
5. Saeimas valdības galvenie ārpolitiskās darbības rezultāti bija līgums ar Krieviju par pilnīgu karaspēka izvešanu līdz
No Vācijas un pārējām Varšavas bloka valstīm līdz 1990.g. demobilizēja virsniekus skaitā līdz 20 000 (pārsvarā jaunākus par 38 gadiem). Viņi vislabprātāk izvēlējās par dzīves vietu Latviju un Krimu. Tagad izlases militāristi, viņu bērni un mazmazbērni rāda savu attieksmi pie okupācijas falla Pārdaugavā. Krimā zaļie cilvēciņi savu iedabu parādījuši, un Krievija okupējusi daļu Ukrainas, nu lielkrievu nacisti mudina Latvijā darīt to pašu. Pat Putina opozīcijas cilvēki vedina, lai ASV nodarbojas ar Ekvadoras jautājumu, bet postPSRS zonu lai atstāj Krievijas ziņā.
Pats NA apmīļotais censonis no partijas Pleskavas ceļš (tautas dots nosaukums) 2015.g. savu rīcību dēvē par kompromisu, un „pensionāri… ir pensionāri un to skaits sarūk”. (10.03. 2015, LR1 http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/egils-levits-prezidenta-kandidaturai-jabut-jegpilnai.-ar-mani-ru.a49411/ (46. minūte)
Lielais kompromisu meistars, īstenodams Kremļa nacistiskās lielkrievu intereses, melo par militārpersonu izmiršanu. Tikai retais no atvaļinātajiem militāristiem ir aizgājis viņsaulē. Pārējie ir manā vecumā un ražīgi sapumpurojušies vairākās paaudzēs. Ar ko šis Kremļa kurmis atšķiras no okupācijas varas, kura bagātīgi pieslānīja Latviju ar lielkrievu nacistu substrātu visus okupācijas gadus?
Alga E. Levitam par šo darbu ir no komunistu un čekistu pārvaldītās varas bagātīgi dota. Pēc paraksta likšanas uz nodevīgā dokumenta amatā par grašiem nevajadzēja uzkavēties un viņam tika sameklēts megaatalgots darbiņš.
Minēšu divus paša censoņa citātus.
„Prezidenta kandidatūrai jābūt jēgpilnai. Ar mani runājušas dažādas partijas.”
„Pilsoņu kongresa koncepcija bija starptautiski tiesiski, valststiesiski loģiska, legāla un pareiza.”
Vai tās dažas partijas neredz, ka no latviskas Latvijas interešu viedokļa šī kandidatūra ir nodevīga un nejēdzīga. Ar savu rīcību kopā ar pārējiem Kremļa kurmjiem šis kandidāts ir vairojis Saskaņas un Krievu partijas piekritējus!
Nemaz nerunājot, ka nav piedalījies Pilsoņu kongresa darbā un to nodevis tūlīt pēc ievēlēšanas. Tagad labi izteikties par Pilsoņu kongresu ir izdevīgi un dod labus rezultātus. Lūk, NA aizgūtnēm slavē faktiski Saskaņas labdari. NA ir nacionāli tukši darboņi bez izpratnes par dekolonizāciju un deokupāciju.
Esot ievēlēta jauna Saeima, kas pārtrauks Latvijas noplicināšanu. Bet metodes ir vecās. Paristi balsošot par Levitu, ja izkārtošot viņiem komisāra vietu ES (06.02.2019. Panorāma)! Prasta tirgošanās kā lupatu bodē. Der jebkurš, ja vien tiek pie siles. Kādas latviešu tautas izredzes! Viss pārdošanai! Liekulības tirgus. Pārdošanā Kremļa kurmis.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
