Nodibina specdienestu darba grupu cīņai pret balsu pirkšanu “Vienotībai” un vēlēšanu viltošanu “Vienotības” interesēs
N. Andersons20.02.2025.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Augsta līmeņa darba grupa ar specdienestu un valsts institūciju līdzdalību centīsies nodrošināt, lai vismaz priekšā stāvošajās vēlēšanās šoreiz nenotiktu balsu pirkšana vai mahinācijas ar rezultātiem par labu “Vienotībai”.
Šomēnes ar premjeres rīkojumu izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai novērstu iespējamus apdraudējumus demokrātiskai un godīgai jūnijā paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisei, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Darba grupas vadītājs ir Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, tajā piedalīsies pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta, Tieslietu un citām ministrijām, valsts prezidenta padomniece, vadoši darbinieki no tiesām un Valsts policijas, KNAB pārstāvji, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un citu institūciju amatpersonas.
Būtiskākais, ka darba grupā svarīgākā loma paredzēta Valsts drošības dienesta amatpersonām (saskaņā ar likumu tieši VDD izmeklē balsu pirkšanas un vēlēšanu viltošanas krimināllietas), kā arī vismaz viena Satversmes aizsardzības biroja amatpersona.
Jau daudzkārt detalizēti aprakstīts, kā par balsu pirkšanu “Vienotības” sarakstam, izmantojot naudu un alkoholu, par daudzām 2014. gadā notikušām epizodēm tikuši notiesāti vismaz seši krievi un čigāni, kas uzpirkuši desmitiem vēlētāju balsis par labu tieši “Vienotības” sarakstam areālā no Viļāniem līdz Balviem. Notiesāts arī kādreizējais “Jaunā Laika” (“Vienotības” priekšteča) Saeimas deputāts Igors Aleksandrovs.
Paralēli ar šiem nesaistītos kriminālprocesos par balsu pirkšanu Daugavpilī sākotnēji tika izmeklēta balsu pirkšana it kā par labu “Saskaņai”, kamēr beigās tiesas izmeklēšanas laikā izrādījās, ka balsis tomēr pirktas par labu “Vienotībai”. Tā atzinās paši apsūdzētie — Anatolijs Sproge un Fjodors Martinovs.
Vienas vēlēšanas iepriekš, 2011. gadā izraisījās strīdi un pārsūdzības par Zatlera reformu partijas plusu un mīnusu skaitu Kurzemē. Aizdomas par mahinācijām pauda kandidāte Loreta Skaburska, kuras iekļūšanu Saeimā izšķīra viens pluss vai svītrojums Saldus novadā. Viņas mandātu ieguva spirta rūpnieks no Talsiem, bet Zatlera reformu partija vēlāk iekļāvās “Vienotībā”.
Patlaban tiesā tiek izskatīta civillieta starp “Vienotības” ilggadējo ģenerālsekretāru Arti Kamparu un Renāru Kadžuli attiecībā uz pēdējā apgalvojumiem, ka tajās pašās 2014. gada Saeimas vēlēšanās Kampars esot aicinājis Kadžuli (kā atbildīgo par balsu summēšanas sistēmu SOARR) sadabūt papildus balsis Solvitas Āboltiņas ievēlēšanai.
Kadžulis LTV ēterā vēlāk atstāstīja: “Vēlēšanu naktī pēkšņi man zvana Artis Kampars, naktī, izsauc ārā un saka tā: izskatās, ka mūsu priekšsēdētāja Āboltiņa netiks ievēlēta, un mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta!” Kadžulis atteicies, un Āboltiņa netika ievēlēta, novedot pie vēlāk folklorizējušās situācijas, kad Saeimā iekļuvušais deputāts nolika mandātu ar pamatojumu, ka esot saņēmis “izdevīgu darba piedāvājumu Honkongā”, bet tie izrādījās absolūti meli: tā ka Saeimas deputātam vēl 2 gadus pēc amata atstāšanas ir VID jāiesniedz deklarācija, tad visiem redzams — mandātu nolikušais Honkongas braucējs divus gadus nebija strādājis nekur un nebija nopelnījis nevienu centu vispār nevienā valstī vai darbavietā, kamēr Solvita Āboltiņa tomēr ieguva vietu Saeimā un kļuva par “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāju.
Par tēmu:
Darba grupa:
https://likumi.lv/ta/id/358471-par-starpinstituciju-darba-grupu
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
