Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nodokļi

Leonards Inkins*
09.06.2017.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko lasītājs nezinātu vai nesaprastu. Neko tādu, kas būtu pārsteigums un kādēļ jūs iesauktos: „Ak, tā ‒ turpmāk mēs darīsim citādāk!” Es tikai uzsvēršu to, kam ikdienā bieži paejam garām nepamanot. Bet vairumam no manis paustā jūs piekritīsit, un, ja gadīsies kas tāds, ko nezināsit, jūs to varēsit pārbaudīt un pārliecināties paši.

Atbalsts ‒ bet kam?

Ar vārdu „nodokļi” mēs varam apzīmēt daudz vairāk, nekā ir ierasts šo vārdu lietot. „Nodokļi” vietā varētu izmantot vārdus: maksājumi, finansiālais atbalsts vai vienkārši atbalsts.

Jebkurš veidojums ‒ jebkura sabiedriska organizācija, ģimene, draudze ‒ tie visi pastāv, izmantojot šo draudzes locekļu, organizāciju dalībnieku, ģimenes locekļu, simpatizējošu valsts pilsoņu maksājumus. Tas nozīmē, ka tie pastāv, pateicoties viņu finansiālajam atbalstam. Ja kāds nespēj vai kādu iemeslu dēļ nevēlas sniegt finansiālu atbalstu, viņš samaksā ar darbu vai sniedz savu ieguldījumu mantiska ziedojuma veidā. Arī dalība savas organizācijas rīkotajos pasākumos un to popularizēšana ir atbalsts šai organizācijai.

Šis princips tūkstošiem gadu nav mainījies: lai jebkurš sabiedrisks un valstisks veidojums varētu pastāvēt, ir nepieciešami līdzekļi, lai to uzturētu, lai aizsargātu, lai nodrošinātu tā darbību. Ja līdzekļus izlieto nesaprātīgi vai izsaimnieko, tad paliek tikai organizācijas pastāvēšana, bet darbības organizācijas izvirzīto mērķu sasniegšanai nav.

Arī Latvijas Republikā 2017. gadā pastāv nodokļi, kurus cilvēki maksā. Par šo naudu valsts uztur bruņotos spēkus, kuru uzdevums ir aizsargāt valsti pret agresoru tīkojumiem. Par nodokļu naudu valsts uztur policiju, kas ierobežo noziedzību; par šo naudu valsts uztur izglītības sistēmu, izglīto valsts iedzīvotājus, lai tauta kļūtu izglītotāka, zinošāka un varošāka. Līdz ar to arī pati valsts kļūs zinošāka, izglītotāka, varošāka un spēj darboties efektīvāk.

To pašu par nodokļu iekasēšanas mērķi iedzīvotājiem stāstīja arī Padomju Savienībā un tā sauktajā Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Tikai ne vienmēr šie deklarētie mērķi tika un tiek godprātīgi pildīti no valdošā režīma puses. Un šī mērķu pildīšana tad arī veido iedzīvotāju attieksmi pret savu valsti un valdību.

Saskatiet nianses!

Pēc attieksmes pret savas valsts iekārtu un valdību iedzīvotājus var iedalīt trīs grupās.

Pirmie ir pilnībā apmierināti ar valstī valdošo kārtību un tās pārvaldītājiem. Viņi atbalsta pastāvošo valsti ar saviem nodokļiem un darbu, piedalās vēlēšanās, pilnībā piekrīt valdības nostājai visos jautājumos un to atbalsta. Tie ir valdības atbalstītāji.

Otrie arī atbalsta pastāvošo iekārtu ar saviem nodokļiem un darbu, ar entuziasmu piedalās vēlēšanās, taču ar valstī pastāvošo kārtību un valstsvīru rīcību ir nepamierināti. Viņi izsaka savu neapmierinātību, kritizē valdību par atsevišķiem trūkumiem un nepilnībām, kas saskatītas valdības vīru rīcībā, taču valsts iekārta kopumā tiem liekas pieņemama, jo viņi domā, ka vajag tikai šos atsevišķos trūkumus novērst un viss būs kārtībā. Tā ir opozīcija.

Trešie ir tie, kas saprot, ka visu nejēdzību un netaisnību cēlonis slēpjas tieši pastāvošajā valsts iekārtā, kādu to savās interesēs ir izveidojusi valdošā vara. Viņi ir pārliecināti, ka, tikai sagraujot šo varas izveidoto valsts pārvaldes sistēmu un aizstājot to ar citu, var panākt pozitīvas pārmaiņas visas valsts un tautas dzīvē. Tādēļ viņi neatbalsta pastāvošo iekārtu, bet cenšas ar visiem iespējamiem līdzekļiem to vājināt un graut. Viņi ne tikai asi kritizē un atmasko, bet arī reāli pretdarbojas valdošajai netaisnībai, lai to likvidētu.

Vispirms jau tas nozīmē nedarīt neko tādu, kas šo netaisnīgo sistēmu stiprina materiāli vai atbalsta morāli. Ņemot vērā, ka sistēma tiek uzturēta no mūsu samaksātās nodokļu naudas, arī nodokļu nemaksāšana ir viens no pretdarbības veidiem sistēmai. Šo valsts iedzīvotāju grupu sauc par pretošanās kustības dalībniekiem.

Opozīcija un pretošanās kustības dalībnieki būtībā ir divas pretēji domājošas un pretēji orientētas grupas. Opozīcijā esošo ir ļoti daudz, bet pretošanās kustības dalībnieki ‒ dažos simtos skaitāmi. Ir ļoti svarīgi saprast, atšķirt un nejaukt šos cilvēkus un viņu veidotās organizācijas. Ir ļoti svarīgi atšķirt uzlabotājus no pretiniekiem. Ja šai mazajai niansei pievērsīsim uzmanību, pasauli būs vieglāk saprast. Un arī pasaulē notiekošo. Zinot, kas ir kas, būs mazāk pārsteigumu un vilšanās.

Pretošanās kustības dalībnieki savu mērķu sasniegšanai mēdz izmantot arī opozīcijas metodes, bet lai vājinātu varu un vairotu atbalstītājus, un skaidrotu. Šī iemesla dēļ, pavirši lūkojoties, tos ir grūti atšķirt no opozīcijas.

Lielākā daļa Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju atbalsta šo valsti. Strādā un dien šīs valsts labā, maksā nodokļus un citādi stiprina un aizsargā pastāvošo iekārtu, kaut daži no viņiem saprot, ka tā nav nekas cits kā LPSR turpinājums ar LPSR iedzīvotāju kopumu un teritoriju (runājot pretošanās kustības dalībnieka Jāņa Rožkalna vārdiem ‒ tā ir „modificētā LPSR”).

Tāpēc arī Abrene tika atdota Krievijai, jo tāds bija Latvijas robežu stāvoklis PSRS sastāvā. Latvijas Republikā no 1919. līdz 1940. gadam bija cits iedzīvotāju kopums un cita teritorija, kā arī citi likumi. Kad PSRS 1940. gadā okupēja Latviju, Latvijas Republikas likumi un valsts simboli tika pilnībā atmesti un aizstāti ar LPSR likumiem un simboliem. Tas ievērojami vairoja iedzīvotāju neapmierinātību un pretestību okupācijai.

Pēc tā sauktās “dziesmotās revolūcijas” padomju varasvīri laboja 1940. gadā pieļauto kļūdu. Lai iegūtu tautas simpātijas, savai lietošanai viņi piesavinājās 18. Novembra Latvijas Republikas himnu, ģerboni, īpašumus un karogu, bet Latvijas Republikas tiesību aktus papildināja ar sev vajadzīgām normām. Pēc būtības un satura tika saglabātas arī LPSR tik mīļās sieviešu dienas, vīriešu dienas, maija svētki, uzvaras dienas un tikai oktobra revolūcijas svinēšana par dažām dienām nobīdījās... Klāt nāca arī atceres dienas, kad komunisti nes ziedus tiem, kurus represēja komunistiskais režīms.

Cik naivam ir jābūt, lai to neredzētu un nesaprastu! Nosaukums ir cits, bet saturs tas pats. Līdzīgi, kad kāds uzņēmums maina savu nosaukumu un juridisko adresi, nemainot īpašniekus. Līdzīgi, kad kāds cilvēks, iekšēji nemainoties, maina savu vārdu, uzvārdu vai abus vienlaicīgi.

Lai arī kā pārkrāsotais komunistu režīms ar dažādiem viltīgiem paņēmieniem necenstos iegūt tautas atbalstu un uzticību, tomēr ir arī tādi savas zemes patrioti, kas šādam LPSR turpinājumam nepiekrīt un cenšas panākt, lai tiktu atjaunota 18. Novembra Latvijas Republika. Daudziem tas šķiet naivi un neiespējami, tomēr šādi cilvēki ir. Ja ar opozīciju valsts vara koķetē, tēlojot demokrātiju, tad šādus cilvēkus valsts vara nekautrējas dažādi ierobežot, diskriminēt un vajāt. Tas tādēļ, ka viņi, lai arī pagaidām tikai teorētiski, tomēr apdraud šīs valsts varas iedibinātās sistēmas pastāvēšanu.

Pret mani pirmo krimināllietu ierosināja Satversmes aizsardzības birojs. No nosaukumiem vien var secināt: Latvija briesmās! Otro un trešo – Latvijas Republikas Drošības policija. Tātad vara nepārprotami saprot un atšķir uzlabotājus no pretiniekiem.

Ja padomju gados atnest no rūpnīcas kādu skrūvīti vai naglu bija kļuvis par goda lietu un tas sabiedrībā netika nosodīts, tad šodien situācija ir nedaudz mainījusies. Ar sev padevīgi kalpojošās preses palīdzību valdošais režīms tos, kas atsakās maksāt uzliktās nodevas jeb nodokļus, ir padarījis par visas tautas ienaidniekiem. Pat esošā nabadzība un līdzekļu trūkums valsts pamatfunkciju nodrošināšanai tiek izskaidrots nevis ar valdošās varas noziedzīgo nesaimnieciskumu un zaglīgumu, bet gan ar to, ka tauta, lūk, pienācīgi nenomaksā visus tai uzliktos nodokļus.

Tāpēc tos, kas vēlas šo pastāvošo režīmu graut un atjaunot 18. Novembra Latviju, neieredz ne tikai valsts vara (kas lielā vairumā ir tie paši komunisti, kas tagad sevi nosaukuši par zemniekiem, zaļajiem, tautiskajiem, sirsnīgajiem un citādi), bet arī liela sabiedrības daļa.

No naivuma uz realitāti

Kā tad mēs varam atjaunot 18. Novembra Latviju? Ir divas pieejas, kā risināt šo jautājumu, – naivi utopiskā un reālistiskā.

Naivi utopiskā pieeja ‒ tā nozīmē, ka mēs (pievienojoties valdības atbalstītājiem vai opozīcijai) apzinīgi pildām visus pastāvošā režīma pieņemtos likumus un pasludinātos noteikumus, atbalstām šo LPSR turpinājumu ar saviem nodokļiem. Ar vēlēšanās paustajiem balsojumiem atbalstām režīma kabatas partiju izvirzītos deputātus, piešķirot viņiem demokrātijas mandātu un dodot iespēju brīvi rīkoties mūsu visu vārdā. Iekļaujamies režīma izveidotajā politiskajā vidē un ceram, ka ar laiku šis veidojums iekšēju reformu un pārkārtojumu rezultātā pārtaps par atjaunotu 18. Novembra Latviju, par kuru sapņojām toreiz, stāvot uz barikādēm. Šo ceļu latviešu tauta ir gājusi visus šīs formālās neatkarības atjaunošanas gadus. Rezultāts ir visiem zināms.

Reālistiskā pieeja 18. Novembra Latvijas atjaunošanai ir tāda, ka mēs ar reāliem darbiem sākam atbalstīt šo 18. Novembra Latvijas Republiku. Jūs jautāsit, kā tad lai atbalsta to, kas bija un kā varmācības rezultātā vairs nav? Kaut arī valsts nav, bet ir taču cilvēki un kaut dažas organizācijas, kas šo valsti grib atjaunot. Palīdziet viņiem, atbalstiet viņus! Atbalstiet brīvprātīgi! Kaut ar simboliskiem, bet svarīgi – regulāriem maksājumiem. Ja paši nevēlaties iestāties šādā organizācijā, tad vismaz atbalstiet ar savu līdzdalību viņu organizētos pasākumos. Pērciet viņu izdotos laikrakstus! Un, ja uzskatiet sevi par tik zinošiem, ka, pēc jūsu domām, laikraksts nespēs sniegt jums nekādu jaunu informāciju, tad pērciet kaut vai tikai tāpēc, lai atbalstītu, bet laikrakstu dodiet lasīt kaimiņam, kurš varbūt nevar atļauties to nopirkt vai pasūtīt.

Ja tev valsts atņem nodokļos un citos maksājumos tik daudz naudas, ka nepaliek brīvu līdzekļu, tad, lai kaut nedaudz atbalstītu šos 18. Novembra Latvijas atjaunotājus, nopērc mēnesī par vienu cigarešu paciņu mazāk, nopērc par vienu alus pudeli mazāk vai izlaid kādu kino noskatīšanos un ietaupīto ziedo šiem cilvēkiem un organizācijām. Svarīgi tā rīkoties regulāri, lai ar šiem atbalstiem saņēmēji var rēķināties un atbilstoši plānot savu darbību. Tikai nesakiet, ka vairums cilvēku ir tādi, kas nesmēķē, nelieto alkoholu un neapmeklē kino vai neizmanto citas izklaides iespējas. Tā nav.

Ja sākumā kaut tūkstotis latviešu Latvijā mēnesī vienas cigarešu paciņas cenu ziedotu šādām organizācijām vai cilvēkiem, uzskatot to par savdabīgu nodokli 18. Novembra Latvijai, tas būtu nozīmīgs atbalsts, kas pavērtu plašākas iespējas nest šo organizāciju un cilvēku paustās idejas tautā ‒ un atbalstītāju skaits vairotos. Šādi aizvadīto divdesmit gadu laikā mēs jau būtu sasnieguši savu mērķi. Divu gadu laikā ‒ nē; bet divdesmit gados tas noteikti būtu izdarīts.

Ja tauta ir spiesta maksāt nodokļus un citādi uzturēt veidojumu, kurš neveicina latviešu tautas saglabāšanos un kura darbības rezultātā simtiem tūkstošu cilvēku ir spiesti pamest valsti, ‒ tad jāizdara secinājumi. Ja valsts, kurai maksājam nodokļus, pret latviešiem nav draudzīga, ir jāsāk atbalstīt to valsti, kas latviešiem bija labvēlīga. Es zinu, ka naivi utopiskās pieejas piekritēji man teiks, ka vajag tikai izvēlēties pareizos deputātu kandidātus, par kuriem nobalsot, jo viņi domā, ka visas valsts varas sastrādātās nejēdzības rodas no kļūdainas deputātu izvēles. Kļūdīties var vienreiz, bet, ja vēlētājs kļūdas vairāk nekā divdesmit gadus, tas liecina, ka viņš vai nu tiek nežēlīgi muļķots, vai patiešām vēlas, lai mēs dzīvotu tā, kā dzīvojam. Tad nu uzdosim katrs sev šo jautājumu: „Vai mēs tiešām vēlamies arī turpmāk dzīvot tāpat kā līdz šim?”

Ar rakstīto gribu pateikt, ka patiesībā mūsu mērķi ir diezgan viegli sasniedzami, bet jāsaprot ‒ lai mēs kaut ko sasniegtu, mums pašiem sevi ir mazliet jādisciplinē un kaut nedaudz jāuzņemas līdzdalība. Piemēram, ja cilvēks ceļ māju, viņš taču uz kādu laiku ierobežo savas izklaides, atpūtas pasākumus un citas lietas, kas nav saistītas ar būvniecību. Viņš koncentrējas uz mājas celšanu. Un, kad māju ir uzcēlis, viņš var atpūsties. Bet ieguldījumu nasta nav nemaz tik smaga, ja to sadala uz vairākiem pleciem.

Aicinu atbalstīt un uzņemties brīvprātīgas saistības kopēja mērķa labā! Un, ja mēs tā turpmāk rīkosimies – atbalstīsim radio, atbalstīsim laikrakstus, interneta publikācijas, atbalstīsim organizācijas ‒ katrs ar savu maziņo ieguldījumu, tad no šīm mazajām lāsītēm krāsies strauti, un strauti pārvērtīsies upēs, kas aizskalos nebūtībā prettautisko LPSR turpinājumu.

Bet, ja lasītājiem rodas kādi jautājumi vai komentāri, lūdzu, rakstiet – labprāt atbildēšu.

* Biedrības „Latvietis” dalībnieks

Publicēts laikrakstā „DDD” Nr. 11(385)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...