Nodokļi nepildās pēc plāna. Pagaidām iztrūkums – 580 miljoni eiro
Māris Krautmanis, Neatkarīgā01.07.2025.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Konsolidētajā kopbudžetā nodokļos šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardi eiro. Tas ir par 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, taču par 1,4% atpaliek no plānotā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa ieraksts sociālajā tīmekļa vietnē X.
Naudas izteiksmē, ja atpalikšana ir 1% no IKP, tad tas ir 420 miljoni eiro. Ja deficīts ir 1,4% no IKP, tad tas ir 580 miljoni eiro. Salīdzinājumam attiecīgajā periodā pirms gada bija pārpalikums 253 milj. EUR (+0,6% no IKP).
Nevar uzreiz tagad teikt, ka šie skaitļi ir satriecoši, taču satraucoši tie ir. Gads ir garš - vēl paredzama nauda, kas ienāks, un būs nauda, kas aizies, bet jau tagad redzams, ka diezin vai būs tik jauki, kā budžeta veidošanas laikā plānoja valdība - velk uz to, ka būs paprāvs iztrūkums.
Riski pastāv
“Riski pastāv. Aprīlī izskatījās vāji, un deficīts bija ap 2% no IKP. Maijā bija ienākusi kāda Eiropas nauda, un deficīts nokrita uz 1% no IKP,” saka sociālo tīklu tvīta autors Jānis Hermanis.
Nepatīkamos statistikas skaitļus viņš skaidro ar pārmērīgi optimistiskiem pieņēmumiem, ka ekonomikas izaugsme būs vairāk nekā 2% - gandrīz 3%. “Taču izskatās, ka tā būs ap 1%. Budžets nepildās tādos tempos, kā cerēts,” konstatē J. Hermanis.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka uzņēmumu ienākumu nodoklis pildās necerēti labi - labāk, nekā bija plānots, par 100 miljoniem eiro, un arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis pildās labi. Taču nepildās patēriņa nodokļi - pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis.
“Plānots bija, ka būs par 10% vairāk, taču pagaidām ir iepriekšējā gada līmenī. Savelkot kopā šos datus, redzams, ka būs deficīts. Finanšu ministrija to saprot - redz, ka nebūs, kā plānots,” saka J. Hermanis.
Tā nav visa ekonomika, ko redz pie lielveikaliem
Vērojot to, kas notiek pie lielveikaliem un lielveikalos, var rasties iespaids, ka viss taču notiek - grūti atrast vietu, kur novietot auto, cilvēki iepērkas. Tātad PVN būtu jāpildās. Ielās veidojas sastrēgumi, kas liecina, ka iedzīvotājiem ir nauda, ko maksāt par degvielu, tāpēc arī akcīzes nodoklis tiek maksāts. Taču ne viss ir tā, kā šķiet...
“Ekonomika nav redzama pie lielveikaliem. Tā ir viena sabiedrības daļa, kas ir redzama un kurai viss ir labi. Bet pastāv arī cita daļa. Un pastāv arī ēnu ekonomika,” pauž J. Hermanis.
Ļaužu dusmas par izšķērdību valsts sektorā
Uz iespējamu ēnu ekonomikas faktora pastāvēšanu norāda arī eksperts Uldis Osis. “Cenas aug, pirktspēja ir kritusies. Cilvēki ir sākuši izvairīties no nodokļu maksāšanas. Aizvien biežāk redzams, ka pircēji stāv rindā, lai varētu norēķināties skaidrā naudā, lai gan ir brīvas pašapkalpošanās kases, kur to var darīt elektroniski. Tā ir indikācija, ka pastāv uzņēmumi, kas maksā “uz rokas”.
Cilvēki nav gana motivēti maksāt nodokļus, jo ir aizkaitināti par valsts naudas šķērdēšanu. Viņi redz, kā nauda tiek šķērdēta “airBaltic”, “Rail Baltica” un milzīgā atalgojumā valsts kapitālsabiedrību vadītājiem un Sabiedrības integrācijas fondā, kas neko neintegrē, jo visi, kas ir gribējuši, jau sen ir integrējušies,” saka ekonomikas eksperts.
Saite: https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/495317-nodokli-nepildas-pec-plana-pagaidam-iztrukums-580-miljoni-eiro.htm
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
