Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.

Šā gada 12. jūnijā Finanšu ministrija paziņoja, ka šī nodokļu darba grupa pārtrauc darbu. Pareizāk sakot, pārtrauc rīkot regulāras sēdes kopā ar sadarbības partneriem. Kā iemesls tika minēta neskaidrība par esošo finanšu un ekonomisko situāciju valstī, kuras dēļ nevarot operēt ar konkrētiem skaitliskiem rādītājiem. Patiesais iemesls visdrīzāk bija premjerministres Evikas Siliņas īsi pirms tam, 6. jūnijā izteiktā neizpratne par finanšu ministra Arvila Ašeradena norādi uz iespējamo PVN likmes celšanu.

Šis Finanšu ministrijas faktiskais demaršs nozīmēja: ja jau kāds (premjerministre) zina labāk, kā sabalansēt budžeta augošās vajadzības ar zemplāna ienākumiem, tad lai viņš (-a) arī lemj. Ja politiķi grib izrādīties par citiem labāki un gudrāki, tad mēs viņiem netraucēsim. Mēs ko varējām, to darījām, tagad pienākusi kārta rīkoties citiem.

Objektīvi runājot, uzdevums reformēt Latvijas nodokļu sistēmu nemaz nav tik sarežģīts, kā viens otrs cenšas zīmēt. Tiesa, ar vienu būtisku nosacījumu. Ja ir skaidrs mērķis, ko grib sasniegt, un tikpat skaidra ceļa karte, kurai jāseko, lai līdz šim mērķim nonāktu. Ja skaidra mērķa nav un nav precīzi formulēts, kur beigu beigās jānonāk, turklāt nav arī nekādas kartes, pēc kuras vadīties, tad gluži pašsaprotami notiek maldīšanās trijās priedēs. Ja ar laivu esi atklātā jūrā, bet kartes nav, kompasa nav, tad arī nezini, uz kuru pusi airēties, lai tiktu krastā. Paairē uz vienu pusi, tad uz otru un tā neziņā mētājies bez jēgas.

Tieši šādu mētāšanos nodokļu jautājumos mēs redzam ne pirmo gadu. Šajā brīdī kāds var teikt: ko tu tur filozofē, saki savu konkrēto priekšlikumu: kādus nodokļus celsim, kādus samazināsim? Par cik un kādus papildu līdzekļus tas mums dos? Runā konkrēti. Ko un cik? Konkrētos skaitļos.

Atļaušos iebilst. Tieši spēja domāt jēdzienos, abstrakcijās, veidot loģiskās cēloņsakarību virknes raksturo augsti attīstītu sabiedrību. Ikviens pamatskolas skolotājs zina, ka trešajā klasē, kad bērni skolā sāk risināt loģiskos uzdevumus (tā saucamos teksta uzdevumus, kad secīgi jāveic vairākas darbības, lai nonāktu pie rezultāta), vieniem tie padodas viegli, bet citi mokās, cenšoties uz dullo uzminēt, kas ar ko jāsaskaita, jāsareizina, lai dabūtu pareizo atbildi, un, protams, nekas viņiem nesanāk.

Tieši tāpat jau gadiem mūsu politiķi mokās, cenšoties kaut ko pielikt, kaut ko atņemt dažādiem nodokļiem, īsti nesaprotot, ko patiesībā grib panākt. Atcerēsimies Māra Kučinska valdības nodokļu reformu 2017. gadā tā laika finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadībā.

Nav ne mazākā pamata apšaubīt šaha lielmeistares loģisko spriestspēju. Droši vien viņai pašai bija skaidrs nodokļu reformas mērķis un sākotnējais plāns, kā līdz tam nonākt, taču, tiklīdz šīs reformas projekts nonāca citu politiķu rokās, tā katrs tur kaut ko gribēja pielipināt klāt vai, tieši otrādi, atņemt nost. Rezultātā radās tāds frankenšteins, ka vēl tagad grāmatveži mokās ar visiem izņēmumiem un dažādajiem koeficientiem.

Kāds bija šo nodokļu reformatoru bēdīgais liktenis nākamajās, 2018. gada vēlēšanās, visi atceras. Tagad politiķi atkal iet to pašu ceļu un riskē uzkāpt uz tā paša grābekļa, kas turpat vien guļ. Finanšu ministrijas ierēdņi mazgā rokas nevainībā, it kā sakot: tieciet galā paši.

Viņus var saprast. Ja jau 2017. gada Kučinska/Reiznieces-Ozolas nodokļu reforma sanāca tik greiza un kropla situācijā, kad koalīciju veidoja ekonomiskajā izpratnē līdzīgi (labēji orientēti) spēki (ZZS, “Vienotība” un NA), tad tagad, kad koalīcijā līdztekus labējām partijām ir viena izteikti kreisi orientēta partija - “Progresīvie”, nav pamata cerēt uz kaut ko citu kā kārtējo frankenšteinu.

Līdz ar to atkal jārunā par Latvijas politiskās sistēmas lielāko trūkumu - partiju ideoloģisko, tajā skaitā ekonomisko, principu iluzoro raksturu. Ar “iluzorismu” saprotot to, ka partijām nav nekādu stingru, principiāli nemainīgu pamatu. Visi principi ir situatīvi. Respektīvi, kā šobrīd labāk. Kas nodrošina augstāku reitingu, to arī sakām un darām. Bet ja tā, tad arī nodokļu jautājumā jācenšas iztapt visiem. Gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem, gan skolotājiem, gan mediķiem, gan pensionāriem, gan vecākiem ar bērniem. Visiem. Taču visi zina arī slaveno teicienu - tas, kas der visiem, neder nevienam.

Tie signāli, kas nāk no partijām, liecina, ka nekādi politiski demarši nodokļu sakarā nav gaidāmi. “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs un Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs neslēpj gatavību iet uz visdažādākajiem kompromisiem, lai tikai vilks būtu paēdis un kaza paliktu dzīva. Tas ir, lai budžets kaut kā tiktu pieņemts un arī koalīcija saglabātos esošajā sastāvā. Par “Vienotības” un ZZS politisko elastību vispār nav jāšaubās.

Izteikt prognozes ir nepateicīga lieta. Tomēr atļaušos riskēt. Līdz pat pēdējam notiks šī nodokļu frankenšteina lipināšana un “kompromisu” meklēšana, izliekoties, ka notiek nopietns darbs, un “lipināšanas” procesa gaitā murminātajiem skaidrojumiem ir kāda patiesa jēga.

Beigās, kad jau būs pēdējais termiņš balsojumam par budžetu, politiķi “sapratīs”, ka ar visiem šiem lipinājumiem (darbaspēka nodokļu korekcijām) nekas nav līdzēts (budžeta iztrūkums nav aizpildāms), un vainīgu sejas izteiksmi noplātīs rokas: ļoti jau negribējām, bet politiskās stabilitātes vārdā nekas cits kā paaugstināt PVN likmi mums neatlika. Ņemiet to frankenšteinu par labu. Kā pratām, tā arī salipinājām.

Novērtē šo rakstu:

47
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi