Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gaļas pārstrādes industrijā joprojām ir daudzi uzņēmumi, kuri strādā tā sauktajā “pelēkajā zonā” un nenomaksā visus nodokļus, - kā rāda Lursoft apkopotā oficiālā informācija par nodokļu nomaksu, uzņēmumu maksātā vidējā alga vienā un tajā pašā nozarē var atšķirties pat desmitreiz – no 122 līdz 1266 eiro mēnesī.

Izmantojot uzņēmumu gada pārskatu publisko informāciju un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta mājas lapā piedāvāto algu kalkulatoru, ir iespējams iegūt pietiekami pilnīgu ainu par reālajiem nomaksātajiem nodokļiem. Turklāt šādu analīzi var veikt ikviens interesents, ne tikai VID.

Vispirms, par pamatu ņemot 2016. gada darbības pārskatus (dati par pagājušo gadu lielākajai daļai uzņēmumu vēl nav pieejami), tiek saskaitīts kopā, cik uzņēmums kopumā nomaksājis iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās. Iegūtā summa tiek dalīta ar darbinieku skaitu.

Iegūtais skaitlis tad arī ir vidējais nomaksātais nodokļu apjoms par vienu darbinieku. Savukārt, lai aprēķinātu, kāda katrā konkrētajā uzņēmumā ir vidējā alga, iegūtais skaitlis tiek dalīts ar mēnešu skaitu gadā – 12, bet pēc tam šī summa tiek ierakstīta VID algu kalkulatorā. Tas savukārt izrēķina, kāda ir vidējā darbinieka alga uzņēmumā.

Veicot aprēķinus par kopumā 68 gaļas pārstrādes uzņēmumiem, rezultāti faktiski apliecina – „pelēkajā zonā” joprojām atrodas būtiska daļa šīs jomas uzņēmumu. Izrādās, ka vienā un tajā pašā nozarē, tikai dažādos uzņēmumos vidējā darbiniekam maksātā mēnešalga var būt gan 1266-1414 eiro (atkarībā no apgādājamo skaita), gan nieka 122-270 eiro (tāpat atkarībā no apgādājamo skaita).

Realitātē šīs atšķirības turklāt var būt vēl lielākas, jo šie ir tikai vidējie rādītāji, bet katrā uzņēmumā ir darbinieki, kuri saņem gan būtiski lielāku, gan arī būtiski mazāku algu.

Protams, ka neviens no apkopoto datu tabulas lejasgala uzņēmumiem, kuri, kā rāda šie dati, saviem darbiniekiem oficiāli nemaksā pat minimālo algu, „aplokšņu algu” maksāšanā neatzīstas un lielākoties par šo tēmu izteikties atsakās vispār.

SIA Turaidas pils (vidējā oficiālā alga – 282-429 eiro) valdes priekšsēdētāja Sandra Greibere ir viens no retajiem izņēmumiem: „Strādājam maiņās un pa stundām. Cilvēkus varam atrast, lai gan ir grūti. Tomēr tas, ka nav pilna darba diena, ir iemesls, kādēļ cilvēki ir gatavi strādāt. Vispār ļoti grūti izdzīvot pie tik augstiem nodokļiem. Ļoti nopietni jādomā, kā uzturēt uzņēmumu virs ūdens.”

To, ka oficiālie dati esot skaidrojami ar darbu maiņās, apgalvo arī SIA Bišu muižas meistars (vidējā oficiālā alga – 136-284 eiro) menedžeris Viktors Mihailovs: „Mums darbinieki strādā maiņās, pārsvarā nepilnu darba laiku, tādēļ arī algas ir attiecīgas. Tomēr mums ir arvien grūtāk pārdot savu produkciju, jo tirgus kļuvis cilvēkiem grūti pieejams, tur pat pirmo pusstundu nav iespējams nolikt mašīnu bez maksas. Līdz ar to varam orientēties tikai uz pircējiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Tas atspoguļojas arī algās.”

Savukārt tabulas augšgala uzņēmumu pārstāvji, runājot par mazajiem nozares pārstāvjiem ar oficiāli niecīgajām algām, pietiekami skaidri norāda uz iespējamu nodokļu apiešanu. „Ar tik augstiem nodokļiem, kādi ir Latvijā, ir gandrīz neiespējami strādāt ar peļņu, darot visu oficiāli. Maziem uzņēmumiem šādā situācijā ir grūti izdzīvot. Manā paziņu lokā ir kafejnīcas īpašnieks, kurš nostrādāja tikai gadu, turklāt tā arī nespēja maksāt algas legāli pilnībā. Ja visu būtu maksājis legāli, tad nostrādātu vien pāris mēnešus,” stāsta SIA Biovela grāmatvede Alla Kostanjana.

Tiesa, pati Biovela var lepoties ar otrām augstākajām algām nozarē (vidējā oficiālā alga - 1218-1365 eiro mēnesī). Taču, kā stāsta A. Kostanjana, realitātē tas nozīmē pamatīgus zaudējumus: „Strādājam kopš 2002.gada un visu laiku tikai legāli, mums nekad nav bijušas aplokšņu algas. Tā ir mūsu kompānijas politika. Neslēpšu, ka mums ir lieli zaudējumi, jo par tik zemām cenām, kādas nosaka veikali, ir neiespējami strādāt ar peļņu, maksājot konkurētspējīgas algas. Šajā ziņā mūs glābj tas, ka esam Lietuvas kompānija, un finanšu pārskats tiek konsolidēts abām valstīm kopā. Tādējādi sanāk peļņa...”

Arī SIA Rubeņi (trešā vieta lielāko algu maksātāju vidū ar 1021-1168 eiro lielu vidējo oficiālo mēnešalgu) finanšu direktors Gatis Skrīveris dod skaidru mājienu par to, ka „mazās ražotnes, kas pārdod produkciju tirgū, varbūt var būt daudz elastīgākas darba algu izvēlē, jo ir jākonkurē citā segmentā”.

Taču Rubeņiem šāds „elastīgums” neesot iespējams, jo „mums vidējā alga ir tuvu tūkstotim, un mēs par zemākām algām nespētu piesaistīt darbiniekus, turklāt esam uzstādījuši par mērķi piedāvāt tikai augstvērtīgus un kvalitatīvus gaļas izstrādājumus un iesaistīties konkurencē par lielveikalu pircējiem, kas mums neizdotos, ja mēs mēģinātu daļēji vai pilnībā strādāt nelegāli”.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli vēsta, ka likums tam aizliedzot sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

26
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...