Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gaļas pārstrādes industrijā joprojām ir daudzi uzņēmumi, kuri strādā tā sauktajā “pelēkajā zonā” un nenomaksā visus nodokļus, - kā rāda Lursoft apkopotā oficiālā informācija par nodokļu nomaksu, uzņēmumu maksātā vidējā alga vienā un tajā pašā nozarē var atšķirties pat desmitreiz – no 122 līdz 1266 eiro mēnesī.

Izmantojot uzņēmumu gada pārskatu publisko informāciju un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta mājas lapā piedāvāto algu kalkulatoru, ir iespējams iegūt pietiekami pilnīgu ainu par reālajiem nomaksātajiem nodokļiem. Turklāt šādu analīzi var veikt ikviens interesents, ne tikai VID.

Vispirms, par pamatu ņemot 2016. gada darbības pārskatus (dati par pagājušo gadu lielākajai daļai uzņēmumu vēl nav pieejami), tiek saskaitīts kopā, cik uzņēmums kopumā nomaksājis iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās. Iegūtā summa tiek dalīta ar darbinieku skaitu.

Iegūtais skaitlis tad arī ir vidējais nomaksātais nodokļu apjoms par vienu darbinieku. Savukārt, lai aprēķinātu, kāda katrā konkrētajā uzņēmumā ir vidējā alga, iegūtais skaitlis tiek dalīts ar mēnešu skaitu gadā – 12, bet pēc tam šī summa tiek ierakstīta VID algu kalkulatorā. Tas savukārt izrēķina, kāda ir vidējā darbinieka alga uzņēmumā.

Veicot aprēķinus par kopumā 68 gaļas pārstrādes uzņēmumiem, rezultāti faktiski apliecina – „pelēkajā zonā” joprojām atrodas būtiska daļa šīs jomas uzņēmumu. Izrādās, ka vienā un tajā pašā nozarē, tikai dažādos uzņēmumos vidējā darbiniekam maksātā mēnešalga var būt gan 1266-1414 eiro (atkarībā no apgādājamo skaita), gan nieka 122-270 eiro (tāpat atkarībā no apgādājamo skaita).

Realitātē šīs atšķirības turklāt var būt vēl lielākas, jo šie ir tikai vidējie rādītāji, bet katrā uzņēmumā ir darbinieki, kuri saņem gan būtiski lielāku, gan arī būtiski mazāku algu.

Protams, ka neviens no apkopoto datu tabulas lejasgala uzņēmumiem, kuri, kā rāda šie dati, saviem darbiniekiem oficiāli nemaksā pat minimālo algu, „aplokšņu algu” maksāšanā neatzīstas un lielākoties par šo tēmu izteikties atsakās vispār.

SIA Turaidas pils (vidējā oficiālā alga – 282-429 eiro) valdes priekšsēdētāja Sandra Greibere ir viens no retajiem izņēmumiem: „Strādājam maiņās un pa stundām. Cilvēkus varam atrast, lai gan ir grūti. Tomēr tas, ka nav pilna darba diena, ir iemesls, kādēļ cilvēki ir gatavi strādāt. Vispār ļoti grūti izdzīvot pie tik augstiem nodokļiem. Ļoti nopietni jādomā, kā uzturēt uzņēmumu virs ūdens.”

To, ka oficiālie dati esot skaidrojami ar darbu maiņās, apgalvo arī SIA Bišu muižas meistars (vidējā oficiālā alga – 136-284 eiro) menedžeris Viktors Mihailovs: „Mums darbinieki strādā maiņās, pārsvarā nepilnu darba laiku, tādēļ arī algas ir attiecīgas. Tomēr mums ir arvien grūtāk pārdot savu produkciju, jo tirgus kļuvis cilvēkiem grūti pieejams, tur pat pirmo pusstundu nav iespējams nolikt mašīnu bez maksas. Līdz ar to varam orientēties tikai uz pircējiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Tas atspoguļojas arī algās.”

Savukārt tabulas augšgala uzņēmumu pārstāvji, runājot par mazajiem nozares pārstāvjiem ar oficiāli niecīgajām algām, pietiekami skaidri norāda uz iespējamu nodokļu apiešanu. „Ar tik augstiem nodokļiem, kādi ir Latvijā, ir gandrīz neiespējami strādāt ar peļņu, darot visu oficiāli. Maziem uzņēmumiem šādā situācijā ir grūti izdzīvot. Manā paziņu lokā ir kafejnīcas īpašnieks, kurš nostrādāja tikai gadu, turklāt tā arī nespēja maksāt algas legāli pilnībā. Ja visu būtu maksājis legāli, tad nostrādātu vien pāris mēnešus,” stāsta SIA Biovela grāmatvede Alla Kostanjana.

Tiesa, pati Biovela var lepoties ar otrām augstākajām algām nozarē (vidējā oficiālā alga - 1218-1365 eiro mēnesī). Taču, kā stāsta A. Kostanjana, realitātē tas nozīmē pamatīgus zaudējumus: „Strādājam kopš 2002.gada un visu laiku tikai legāli, mums nekad nav bijušas aplokšņu algas. Tā ir mūsu kompānijas politika. Neslēpšu, ka mums ir lieli zaudējumi, jo par tik zemām cenām, kādas nosaka veikali, ir neiespējami strādāt ar peļņu, maksājot konkurētspējīgas algas. Šajā ziņā mūs glābj tas, ka esam Lietuvas kompānija, un finanšu pārskats tiek konsolidēts abām valstīm kopā. Tādējādi sanāk peļņa...”

Arī SIA Rubeņi (trešā vieta lielāko algu maksātāju vidū ar 1021-1168 eiro lielu vidējo oficiālo mēnešalgu) finanšu direktors Gatis Skrīveris dod skaidru mājienu par to, ka „mazās ražotnes, kas pārdod produkciju tirgū, varbūt var būt daudz elastīgākas darba algu izvēlē, jo ir jākonkurē citā segmentā”.

Taču Rubeņiem šāds „elastīgums” neesot iespējams, jo „mums vidējā alga ir tuvu tūkstotim, un mēs par zemākām algām nespētu piesaistīt darbiniekus, turklāt esam uzstādījuši par mērķi piedāvāt tikai augstvērtīgus un kvalitatīvus gaļas izstrādājumus un iesaistīties konkurencē par lielveikalu pircējiem, kas mums neizdotos, ja mēs mēģinātu daļēji vai pilnībā strādāt nelegāli”.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli vēsta, ka likums tam aizliedzot sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

27
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...