Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gaļas pārstrādes industrijā joprojām ir daudzi uzņēmumi, kuri strādā tā sauktajā “pelēkajā zonā” un nenomaksā visus nodokļus, - kā rāda Lursoft apkopotā oficiālā informācija par nodokļu nomaksu, uzņēmumu maksātā vidējā alga vienā un tajā pašā nozarē var atšķirties pat desmitreiz – no 122 līdz 1266 eiro mēnesī.

Izmantojot uzņēmumu gada pārskatu publisko informāciju un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta mājas lapā piedāvāto algu kalkulatoru, ir iespējams iegūt pietiekami pilnīgu ainu par reālajiem nomaksātajiem nodokļiem. Turklāt šādu analīzi var veikt ikviens interesents, ne tikai VID.

Vispirms, par pamatu ņemot 2016. gada darbības pārskatus (dati par pagājušo gadu lielākajai daļai uzņēmumu vēl nav pieejami), tiek saskaitīts kopā, cik uzņēmums kopumā nomaksājis iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās. Iegūtā summa tiek dalīta ar darbinieku skaitu.

Iegūtais skaitlis tad arī ir vidējais nomaksātais nodokļu apjoms par vienu darbinieku. Savukārt, lai aprēķinātu, kāda katrā konkrētajā uzņēmumā ir vidējā alga, iegūtais skaitlis tiek dalīts ar mēnešu skaitu gadā – 12, bet pēc tam šī summa tiek ierakstīta VID algu kalkulatorā. Tas savukārt izrēķina, kāda ir vidējā darbinieka alga uzņēmumā.

Veicot aprēķinus par kopumā 68 gaļas pārstrādes uzņēmumiem, rezultāti faktiski apliecina – „pelēkajā zonā” joprojām atrodas būtiska daļa šīs jomas uzņēmumu. Izrādās, ka vienā un tajā pašā nozarē, tikai dažādos uzņēmumos vidējā darbiniekam maksātā mēnešalga var būt gan 1266-1414 eiro (atkarībā no apgādājamo skaita), gan nieka 122-270 eiro (tāpat atkarībā no apgādājamo skaita).

Realitātē šīs atšķirības turklāt var būt vēl lielākas, jo šie ir tikai vidējie rādītāji, bet katrā uzņēmumā ir darbinieki, kuri saņem gan būtiski lielāku, gan arī būtiski mazāku algu.

Protams, ka neviens no apkopoto datu tabulas lejasgala uzņēmumiem, kuri, kā rāda šie dati, saviem darbiniekiem oficiāli nemaksā pat minimālo algu, „aplokšņu algu” maksāšanā neatzīstas un lielākoties par šo tēmu izteikties atsakās vispār.

SIA Turaidas pils (vidējā oficiālā alga – 282-429 eiro) valdes priekšsēdētāja Sandra Greibere ir viens no retajiem izņēmumiem: „Strādājam maiņās un pa stundām. Cilvēkus varam atrast, lai gan ir grūti. Tomēr tas, ka nav pilna darba diena, ir iemesls, kādēļ cilvēki ir gatavi strādāt. Vispār ļoti grūti izdzīvot pie tik augstiem nodokļiem. Ļoti nopietni jādomā, kā uzturēt uzņēmumu virs ūdens.”

To, ka oficiālie dati esot skaidrojami ar darbu maiņās, apgalvo arī SIA Bišu muižas meistars (vidējā oficiālā alga – 136-284 eiro) menedžeris Viktors Mihailovs: „Mums darbinieki strādā maiņās, pārsvarā nepilnu darba laiku, tādēļ arī algas ir attiecīgas. Tomēr mums ir arvien grūtāk pārdot savu produkciju, jo tirgus kļuvis cilvēkiem grūti pieejams, tur pat pirmo pusstundu nav iespējams nolikt mašīnu bez maksas. Līdz ar to varam orientēties tikai uz pircējiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Tas atspoguļojas arī algās.”

Savukārt tabulas augšgala uzņēmumu pārstāvji, runājot par mazajiem nozares pārstāvjiem ar oficiāli niecīgajām algām, pietiekami skaidri norāda uz iespējamu nodokļu apiešanu. „Ar tik augstiem nodokļiem, kādi ir Latvijā, ir gandrīz neiespējami strādāt ar peļņu, darot visu oficiāli. Maziem uzņēmumiem šādā situācijā ir grūti izdzīvot. Manā paziņu lokā ir kafejnīcas īpašnieks, kurš nostrādāja tikai gadu, turklāt tā arī nespēja maksāt algas legāli pilnībā. Ja visu būtu maksājis legāli, tad nostrādātu vien pāris mēnešus,” stāsta SIA Biovela grāmatvede Alla Kostanjana.

Tiesa, pati Biovela var lepoties ar otrām augstākajām algām nozarē (vidējā oficiālā alga - 1218-1365 eiro mēnesī). Taču, kā stāsta A. Kostanjana, realitātē tas nozīmē pamatīgus zaudējumus: „Strādājam kopš 2002.gada un visu laiku tikai legāli, mums nekad nav bijušas aplokšņu algas. Tā ir mūsu kompānijas politika. Neslēpšu, ka mums ir lieli zaudējumi, jo par tik zemām cenām, kādas nosaka veikali, ir neiespējami strādāt ar peļņu, maksājot konkurētspējīgas algas. Šajā ziņā mūs glābj tas, ka esam Lietuvas kompānija, un finanšu pārskats tiek konsolidēts abām valstīm kopā. Tādējādi sanāk peļņa...”

Arī SIA Rubeņi (trešā vieta lielāko algu maksātāju vidū ar 1021-1168 eiro lielu vidējo oficiālo mēnešalgu) finanšu direktors Gatis Skrīveris dod skaidru mājienu par to, ka „mazās ražotnes, kas pārdod produkciju tirgū, varbūt var būt daudz elastīgākas darba algu izvēlē, jo ir jākonkurē citā segmentā”.

Taču Rubeņiem šāds „elastīgums” neesot iespējams, jo „mums vidējā alga ir tuvu tūkstotim, un mēs par zemākām algām nespētu piesaistīt darbiniekus, turklāt esam uzstādījuši par mērķi piedāvāt tikai augstvērtīgus un kvalitatīvus gaļas izstrādājumus un iesaistīties konkurencē par lielveikalu pircējiem, kas mums neizdotos, ja mēs mēģinātu daļēji vai pilnībā strādāt nelegāli”.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli vēsta, ka likums tam aizliedzot sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

27
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...