Nodokļu maksātāji turpinās uzturēt Vējoņa Kazeku arī pēc viņa prezidentūras beigām
PIETIEK11.08.2019.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Latvijas nodokļu maksātāji turpinās uzturēt nu jau bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieci Egitu Kazeku arī pēc Raimonda Vējoņa prezidentūras beigām, - viņš ir izvēlējies šo speciālisti kā savu valsts apmaksāto privātsekretāri. Kā pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas ir atklājusi Valsts prezidenta kanceleja, ik mēnesi Kazeka kā Vējoņa privātsekretāre saņems 1368 eiro.
Pirms diviem gadiem Vējoņa kancelejai tuvi avoti sniedza ziņas, ka tieši Vējonim jau ilgus gadus dažādos statusos pietuvinātā Kazeka varētu būt bijusi tā kancelejas darbiniece, pēc kuras uzstājīgas prasības viņš bijis spiests rīkoties, lai turpmāk viņa kancelejas darbinieku regulāri saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas vairs netiktu atklātas sabiedrībai.
Iemesls šādai uzstājībai, kā Pietiek bija informējuši kancelejai tuvie avoti, varētu būt izsmejošā kritika, ko saistībā ar saņemamajām piemaksām bija saņēmusi tieši Kazeka, kuras viedoklī Vējonis dažādu apstākļu dēļ nevar neieklausīties.
Kazeka, par kuras īpašajām attiecībām ar tagadējo prezidentu Vējoni tiek runāts jau kopš 2014. gada, 2017. gadā kā viņa kancelejas vadītāja vietniece regulāri bija tikusi pie vairāk nekā 1000 eiro lielas ikmēneša piemaksas ar vienu un to pašu formulējumu ik mēnesi – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti”.
„No 2017.gada 01.janvāra līdz 2017.gada 31.martam noteikta piemaksa un pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināts janvārī - 1052,92 eiro, februārī - 1052,92 eiro, martā - 1052,92 eiro,” – šāda bija Valsts prezidenta kancelejas oficiālā informācija par Kazekas regulārajām piemaksām papildus algai šā gada pirmajos mēnešos. Savukārt kopš jūnija Vējoņa kanceleja nolēmusi šīs piemaksas noslepenot un sabiedrībai vairs neatklāt ne to lielumu, ne piešķiršanas pamatojumu.
Ja ticēt toreizējā kancelejas vadītāja Arņa Salnāja skaidrojumam, ik mēnesi identiska lieluma piemaksu gada pirmajos mēnešos viņš esot nolēmis Kazekai piešķirt „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”. Kādi konkrēti projekti katru mēnesi tikuši plānoti un koordinēti, - to Vējoņa kanceleja nevēlējās atklāt.
Jau iepriekš, pirms lēmuma par visu papildizmaksu noslepenošanu Vējoņa kanceleja atteicās atklāt Kazekas darba līguma nosacījumus, to pamatojot ar apgalvojumu, ka „informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība”.
Kazeka plašāku publisku ievērību izpelnījās saistībā ar 2014. gadā notikušo toreizējā aizsardzības ministra Vējoņa braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku – līdzi devās arī viņa toreizējā biroja vadītāja Kazeka, turklāt ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija tā arī neatklāja.
Kazekas talanti īpašu ikmēneša novērtējumu Valsts prezidenta kancelejā sāka gūt kopš 2016. gada oktobra, kad pār Kazeku bija sācis birt īsts nodokļu maksātāju naudas lietus. Kazekai papildus aptuveni 2300 eiro lielajam pamatalgai aprēķinātās summas un to oficiālais pamatojums pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos izskatījās šādi:
„- Egitai Kazekai, Kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu par Valsts prezidenta un viņa kundzes īstenoto patronāžu projektu plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un sekmīgu īstenošanu, veicot uzticētos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, 2016.gada 24.oktobrī noteikta un oktobrī aprēķināta naudas balva 2632,31 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus, 2016.gada 12.oktobrī noteikta un par darbu 2016.gada oktobrī aprēķināta piemaksa 701,95 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus, 2016.gada 12.oktobrī noteikta un par darbu 2016.gada novembrī aprēķināta piemaksa 1278,55 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu, par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem 2016.gada 28.decembrī noteikta un decembrī aprēķināta prēmija 1974,23 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu un divpadsmito daļu par papildu darbu personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus, 2016.gada 12.oktobrī noteikta un par darbu 2016.gada decembrī aprēķināta piemaksa 1579,39 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas).”
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
