Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabinets ir saņēmis Valsts kontroles 2019.gada 5.jūlija vēstuli Nr.10-2.3.1e/750 „Par ielūgumu piešķiršanu” (turpmāk – Vēstule) un pateicas par jautājuma aktualizēšanu saistībā ar ielūgumu piešķiršanu uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas.

Ministru kabineta ieskatā Valsts kontrole ar savu Vēstuli ir iezīmējusi jaunu jautājuma dimensiju, jo Valsts kontroles revīzijā „Par Kultūras ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību” un „Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” tika sniegts ieteikums par jauna normatīvā akta izstrādi, kurā būtu noteikts ielūdzamo personu skaits un kategorijas uz valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem, kas pēc būtības attiecas uz caurskatāmu ieņēmumu gūšanu un ielūgumu izsniegšanas kārtību, savukārt Vēstulē aicināts paust viedokli par iespējām publiskot informāciju par pasākumu apmeklētājiem, kas ir divi atšķirīgi jautājumi.

Attiecībā uz Valsts kontroles 2013.gadā sniegto ieteikumu saistībā ar normatīvā akta izstrādāšanu, kurā būtu noteikts ielūdzamo personu skaits un kategorijas uz valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem, norādām, ka Vēstules kontekstā nepieciešams pārskatīt un vienoties par veicamā uzdevuma tvērumu, jo Valsts kontroles revīzijā „Par Kultūras ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību” sniegtais ieteikums par normatīvā regulējuma izstrādi skar valstiski nozīmīgus kultūras pasākumus, savukārt Valsts kontroles revīzijā „Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” iekļautais ieteikums paredz izvērtēt ielūgumu izsniegšanas praksi valsts budžeta iestāžu un valsts kapitālsabiedrību organizētu pasākumu ietvaros. Papildus Vēstulē akcentētais jautājums par informācijas publiskošanu skar visus pasākumus, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas.

Attiecībā uz ielūgumu izsniegšanas praksi valsts budžeta iestāžu un valsts kapitālsabiedrību organizētu pasākumu ietvaros, informējam, ka Kultūras ministrija atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam ir izskatījusi iespēju izstrādāt normatīvo aktu, par ko savā 2016.gada 22.decembra vēstulē Nr.2.1.4/2950 „Par Valsts kontroles finanšu revīziju ieteikumu ieviešanu” informēja Valsts kontroli, un ir secinājusi, ka jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:

1)         Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devītā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu, bet Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumu Nr.333 „Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” 17.punkts nosaka, ka noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi var norādīt maksāšanas kārtību, atvieglojumus, to piemērošanas nosacījumus un citus īpašos nosacījumus. Tādējādi regulējums par uz valsts budžeta iestāžu organizētajiem kultūras pasākumiem ielūdzamo personu loku, skaitu, kā arī ielūgumu kategorijām ir nosakāms attiecīgās valsts budžeta iestādes maksas pakalpojumu cenrādī (piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas publisko maksas pakalpojumu cenrādī noteikta atlaide apmeklētājiem bibliotēkas noteiktajās akciju dienās 50 % apmērā un sadarbības pasākumu rīkošanai kultūras, izglītības vai zinātnes nozarēs piemēro 50 % atlaidi, utt.)

Saskaņā ar Valsts sekretāru 2019.gada 4.jūlija sanāksmes protokollēmuma (prot. Nr.26 47.§) „Par normatīvo aktu skaitu un projektu kvalitāti” 3.punktu Tieslietu ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju un pārējām ministrijām uzdots izvērtēt iespējas nevirzīt apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē normatīvos aktus, kas nosaka maksas pakalpojumu cenrāžus, bet to apstiprināšanu atstāt ministra kompetencē, un līdz 2019.gada 1.novembrim Valsts sekretāru sanāksmē informēt par izvērtēšanas rezultātiem un iespējamiem risinājumiem.

2)         Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 82.panta pirmā daļa nosaka, ka kapitālsabiedrības valde pieņem lēmumus visos kapitālsabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un kapitālsabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi dalībnieks, kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Kapitālsabiedrības valdes pienākums ir pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. Tas nozīmē, ka pirms darījuma veikšanas, kā arī jebkāda lēmuma pieņemšanas, valdei ir rūpīgi jāizvērtē iespējamie kapitālsabiedrības ieguvumi un riski. Ja valde ir noslēgusi kapitālsabiedrībai neizdevīgu līgumu vai pieņēmusi pretlikumīgu lēmumu, tai ir jāatlīdzina kapitālsabiedrībai radītie zaudējumi, ja tādi radušies. Tādējādi kapitālsabiedrības biļešu cenu politika, kā arī bezmaksas ielūgumu un biļešu izsniegšanas kārtības izstrāde ir kapitālsabiedrības valdes atbildība, ievērojot Komerclikuma, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas. Ievērojot iepriekš minēto, kārtība, kādā kapitālsabiedrība piešķir atlaides biļetēm un izsniedz bezmaksas ielūgumus, jānosaka kapitālsabiedrības valdes apstiprinātā iekšējā normatīvajā aktā, kurā nosakāmi bezmaksas ielūgumu piešķiršanas kritēriji, personu loks, amatpersona, kura pieņem lēmumu par bezmaksas ielūgumu piešķiršanu, maksimālais bezmaksas ielūgumu skaits no kopējā biļešu skaita, kā arī cita pēc katras kapitālsabiedrības ieskatiem būtiska informācija.

Kultūras ministrija 2014.gadā pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma saņemšanas aktualizēja jautājumu par biļešu cenu politiku, kā arī bezmaksas ielūgumu un biļešu izsniegšanas kārtību valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kultūrkapitālsabiedrības). Kultūras ministrija informē, ka iekšējā kārtība, kādā organizējama ielūgumu piešķiršana, ir noteikta 10 no 14 kultūrkapitālsabiedrībās, savukārt četrās kultūrkapitālsabiedrībās kārtības par ielūgumu piešķiršanu nav apstiprinātas ar iekšējo normatīvo aktu, taču ir definēti skaidri ielūgumu piešķiršanas principi.

Papildus ar kultūrkapitālsabiedrībām noslēgtajos līdzdarbības līgumos par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā ir noteikts ierobežojums, ka kultūrkapitālsabiedrībai ir tiesības reprezentācijas nolūkos izsniegt ielūgumus ne vairāk kā 6 % apmērā no kopējā biļešu skaita vidēji gadā. Minētais ierobežojums ir noteikts vienādā apjomā visām kultūrkapitālsabiedrībām un ir saistīts ar kultūrkapitālsabiedrībā izstrādāto biļešu cenu politiku, katras izrādes (koncerta) māksliniecisko vērtību un popularitāti, kā arī izrādes (koncerta) vajadzībām pieejamām telpām.

Attiecībā uz visiem pasākumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, norādām, ka tie ir ārkārtīgi daudzveidīgi – diplomātiskie, sporta, kultūras, reprezentatīvie un citi pasākumi, kā arī pasākumu loks, ko pilnībā vai daļēji finansē valsts budžeta iestādes, bet ko organizē to sadarbības partneri, piemēram, nevalstiskās organizācijas u.tml., kā arī atšķiras organizēto pasākumu saturs un ieinteresēto personu loks, līdz ar to uzskatām, ka pēc būtības nav iespējams visiem no valsts budžeta finansētiem pasākumiem izstrādāt vienotus nosacījumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, neatbalstām jauna ārējā normatīvā akta izstrādi attiecībā uz ielūdzamo personu skaita un kategoriju noteikšanu.

Sekmējot labu pārvaldību un vairojot sabiedrības uzticēšanos un ņemot vērā, ka šī jautājuma risināšana skar vairāku resoru kompetenci, būtu izskatāma iespēja Valsts kancelejai izstrādāt Ministru kabineta ieteikumus, veidojot vienotu izpratni un pamatprincipus par ielūgumu piešķiršanu uz valsts pārvaldes iestāžu organizētiem pasākumiem atkarībā no pasākuma tipa, rīkotāja, ieņēmumu gūšanas iespējām un citiem faktoriem, paredzot iespēju katram resoram izstrādāt atsevišķus nosacījumus vai iekšējos normatīvos aktus, ņemot vērā noteiktos pamatprincipus.

Papildus norādām, ka Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017.gada 24.novembra rīkojumu Nr.701) kopsavilkumā kā viens no iekļautajiem reformu virzieniem sadaļā „Sabiedrības intereses” ir „Virzība uz „nulles birokrātiju”, normatīvisma mazināšana, labāka regulējuma politikas attīstīšana, pāreja uz efektivitātes auditiem, administratīvo procedūru vienkāršošana un atskaišu mazināšana”. Savukārt kā dažas no būtiskākajām konstatētajām problēmām ir: „[20] Reformas un valsts pārvaldes darba uzlabojumi ir jāvērtē no ekonomijas, efektivitātes un lietderības viedokļa, koncentrējot intelektuālos un finanšu resursus prioritārajās jomās. Valsts pārvalde mēdz noteikt virkni uzdevumu (piemēram, Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam ir 86 (astoņdesmit seši) uzdevumi, no tiem daļa ar regulāru atskaitīšanās mehānismu Ministru kabinetam), radot būtisku cilvēkresursu patēriņu un valsts pārvaldes iekšējo administratīvo slogu.”; „[21] Aizvien plašāk tiek diskutēts jautājums par liberālāku valsts pārvaldību un juridiskās kultūras maiņu, skrupuloza normatīvā regulējuma vietā virzoties uz vispārīgākiem tiesību principiem. „Nulles birokrātijas” pieejas ieviešana ir priekšnoteikums pārejai uz mazu un analītisku valsts pārvaldi, vienlaikus skaidri apzinoties, ka uzraudzības un kontroļu funkciju mazināšana valsts pārvaldē pieprasa lielāku individuālo atbildību un fundamentālu domāšanas maiņu gan valsts pārvaldē, gan arī sabiedrībā.”

Attiecībā uz Vēstulē pausto aicinājumu sniegt viedokli par nepieciešamību noteikt atklātības prasības sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas – pienākumu publisku finansējumu saņēmušu pasākumu rīkotājiem publiskot ielūgto personu un institūciju sarakstu, informējam, ka, ņemot vērā plašo personu loku, uz kuriem būtu attiecināms šāds nosacījums, saskatām būtiskus riskus attiecībā uz Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumu izpildi par personas datu tiesisku apstrādi.

Apkopojot informāciju par personām un gadījumiem, kad tiek izsniegti ielūgumi uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, tika konstatētas vairākas datu subjektu kategorijas, kuru personu datu publicēšana nav atbalstāma vai rada neatbilstoši mērķim augstu administratīvo slogu:

1)         fiziskas un juridiskas personas, kuras nav iesaistītas valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā vai nav izteikušas lūgumu viņām piešķirt ielūgumus, tomēr pēc rīkotāja iniciatīvās tādus ir saņēmušas;

2)         nepilngadīgas personas (bērniem un pusaudžiem paredzēti pasākumi);

3)         personas, kuru dati nav publicējami drošības un aizsardzības nolūkos;

4)         tās personas, kuras ir tikušas ielūgtas, bet šo ielūgumu nepieņem vai pasākumu neapmeklē;

5)         pasākuma rīkotājs ir nevalstiska organizācija, kas līdzfinansēšanas vai citu līgumu ietvaros saņem pilnu vai daļēju finansējumu atsevišķu pasākumu rīkošanai.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2019.gada 6.augustā vēstulē Nr.1-13.7/2871 „Par Valsts kontroles vēstuli par ielūgumu piešķiršanu” pausto viedokli: „Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas cita starp, ietver arī tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju. Kā atzinusi Satversmes tiesa, vārda brīvība aptver ļoti plašu jomu un ietver divus aspektus – privāto un publisko aspektu. Vārda brīvības privātais aspekts nozīmē, ka katrai personai ir tiesības uz saviem uzskatiem, tiesības turēties pie tiem un brīvi tos paust. Savukārt vārda brīvības publiskais aspekts citstarp attiecas uz ikviena tiesībām brīvi saņemt informāciju. Tiesības saņemt informāciju ir cilvēktiesību un pamatbrīvību neatņemama sastāvdaļa. Savukārt demokrātiskas valsts funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība. Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas. Atklātība tiek veicināta ar informāciju par valsts darbību, lai rastos ticība, ka lēmumi tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, un samazinātos interešu konflikta iespējas. Savukārt informācija par valsts līdzekļu izmantošanu nodokļu maksātājiem jādara zināma viegli saprotamā veidā. Informācijas pieejamības tiesības var tikt ierobežotas tikai ar likumu un tikai īpaši paredzētos gadījumos .

Līdz ar to tiesību uz informācijas pieejamību pamatmērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības zināt, kā valsts pārvalde pilda tai uzticētās funkcijas, un, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem, kas noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Valsts pārvalde savā darbībā ietver labas pārvaldības principu, kas, cita starp, ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, kā arī valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību.

Demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi publisko līdzekļu izlietojumam, lai pārliecinātos, ka šo līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu un publiskie līdzekļi netiek izmantoti negodprātīgi, piemēram, ar publisko varu apveltīto personu savtīgu interešu īstenošanai. Turklāt, tā kā tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai, kas saistīta ar valsts (plašākā nozīmē) budžeta līdzekļu izlietojumu, ir vērstas uz publiskās pārvaldes darbības caurskatāmību, šīs tiesības ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu .

Tā kā valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību izsniegtie ielūgumi uz dažādiem to organizētajiem pasākumiem ir saistīti ar valsts budžeta izlietojumu, sabiedrībai ir tiesības zināt, vai valsts budžeta līdzekļi tiek izlietoti tiesiski un sabiedrības interesēs. Tieslietu ministrijas ieskatā kārtībai, kas paredz šādu ielūgumu izsniegšanu, pēc iespējas jābūt atklātākai un caurskatāmākai, lai sabiedrībai būtu iespējas sekot līdzi publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumam. Tomēr, publiskojot ielūgto personu vai institūciju sarakstu, ir jāņem vērā datu aizsardzības principi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 21.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula) 4.panta 1.punktu personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas preambulas 14.apsvērumu Vispārīgā datu aizsardzības regula nav attiecināma uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas [..], tostarp juridiskas personas (šajā gadījumā konkrētā uzņēmuma) nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju, piemēram, amatpersonu vārdi, uzvārdi un amata nosaukumi. Fiziskas personas tiesības uz datu aizsardzību ir nošķiramas personai, kas vienlaikus veic saimniecisko darbību kā juridiska persona uzņēmumā, vai veic amata pienākumus kā amatpersona, vērtējot to, ka datu apstrāde ir veicama, lai sasniegtu konkrētu mērķi (tam nepieciešamajā apjomā). Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības uz juridisko personu netiek attiecinātas, ja tiek apstrādāti personas dati, kas veic saimniecisko darbību – uz fiziskas personas, kura pārstāv šo juridisko personu, datiem, kuri izmantojami kontaktinformācijai ar šo juridisko personu. Pēc analoģijas to var piemērot arī amatpersonām, tām veicot savus tiešos pienākumus. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka publicējot ielūgto personu sarakstu, jāatšķir to fizisko personu dati, kas bauda tiesības uz personas datu aizsardzību un citu personu dati, kam netiek piemēroti Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi.

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad. Norādām, ka Latvijas Republikas Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Šādas tiesības ir garantētas arī Latvijai saistošās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pantā, proti, ikvienam ir tiesības uz savas privātās (..) dzīves (..) un sarakstes neaizskaramību. Minētajam pantam ir arī otra, ne mazāk būtiska daļa, kas paredz, ka publiskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošību vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības. Lai nepārkāptu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.panta pirmajā daļā noteikto par tiesībām uz privāto dzīvi, ir jānodrošina piemērota un adekvāta tiesiskā aizsardzība, proti, jāievēro datu aizsardzības pamatprincipi, lai novērstu patvaļīgu un nesamērīgu 8.panta tiesību ierobežojumu. Minētais attiecas uz visiem datu vākšanas, apstrādes, glabāšanas un izmantošanas posmiem un ikvienu personu (fizisko vai juridisko), kura veic datu apstrādi.

Arī Eiropas Savienības pamattiesību hartas 7.pants paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību. Tomēr tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību nav absolūtas. Tās var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, tas kalpo leģitīmam mērķim un ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Eiropas Savienības pamattiesību hartas 52.panta 1.punktā ir prasīts ne tikai tas, ka visiem pamattiesību ierobežojumiem ir jābūt „noteiktiem tiesību aktos”, bet arī tas, ka tie ir jāīsteno, stingri ievērojot samērīguma principu. (..) Proti, tajā samērīgums nav noteikts kā vispārējs Eiropas Savienības princips, bet daudz konkrētāk, kā jebkura pamattiesību ierobežojuma būtisks priekšnosacījums.

Lai noskaidrotu, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ir jāvērtē vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samērīgs. Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23.punktu).

Ņemot vērā, ka fizisko personu, kas ir tikušas ielūgtas, saraksta norādīšana vai publicēšana būtu vērtējama kā datu subjekta tiesību uz datu aizsardzību ierobežojums, būtu nepieciešams veikt samērīguma izvērtējumu. Papildus norādām, ka Vēstulē nav norādīts, kādas personas datu kategorijas plānots publicēt, kā arī nav norādīts pamatojums, kādēļ šī informācija nepieciešama attiecīgā mērķa sasniegšanai un vai plānoto mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk personas tiesībām uz personas datu aizsardzību ierobežojošiem līdzekļiem.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā, attiecībā uz pienākumu publiskot ielūgto personu un institūciju sarakstu, pēc iespējas būtu jāsamazina tādas informācijas publicēšana, kas skar personas datus. Piemēram, publiskot varētu tādu informāciju kā – saņemto ielūgumu skaits un institūciju, kas ir izsniegusi attiecīgos ielūgumus. Savukārt kārtību, kādā tiek publiskota attiecīgā informācija, varētu noteikt vienotas vadlīnijas.”

Līdzīga satura jautājums skatīts Satversmes tiesas 2019.gada 6.marta spriedumā lietā Nr.2018-11-01, kas skar amatpersonu atlīdzības publicēšanu. Spriedumā iekļauti argumenti, ka tiesību aktiem jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgiem ar izvirzīto leģitīmo mērķi. Publicējot ielūgto personu sarakstus uz visiem sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, pastāv pamatotas šaubas, vai sabiedrības vēlme un tiesības būt informētai par to, kam un kāpēc tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi, ir samērojamas ar iesaistīto personu leģitīmajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu tiesisku apstrādi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, neatbalstām ielūgto personu sarakstu publiskošanu uz visiem pasākumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, bet izvērtētu iespēju atbalstīt personu kategoriju saraksta publiskošanu uz noteiktā sarakstā iekļautiem nozīmīgiem pasākumiem, līdzīgi kā tas tika īstenots, organizējot XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkus.

Turklāt, saskaņā ar citiem likumiem, piemēram, Iesniegumu likumu vai Informācijas atklātības likumu, sabiedrībai jau tagad ir iespējas saņemt no iestādes to interesējošo informāciju.

Valsts kontroles komentārs: premjers un kultūras ministrs birokrātiskā vēstulē noraida Valsts kontroles aicinājumu uz atklātību

Valsts kontrolei adresētā vēstulē, ko parakstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un kultūras ministrs Nauris Puntulis, noraidīts pirms pieciem gadiem sniegtais ieteikums izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kam tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi uz valstiski nozīmīgiem, no valsts budžeta finansētiem pasākumiem. Ministru kabinets noraidījis arī  aicinājumu publiskot informāciju par uzaicinātajām personām.

Valsts kontrole uzskata, ka jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts. Šādas informācijas, kas jau ir pasākuma rīkotāju rīcībā, publiskošana neradītu arī papildu administratīvo slogu, bet atbilstu labas pārvaldības principiem un veicinātu sabiedrības pārliecību par publisko līdzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.

Uz Valsts kontroles aicinājumu Ministru prezidentam rosināt plašāku diskusiju par ielūgumu piešķiršanu uz budžeta finansētiem pasākumiem saņemta gandrīz astoņu lappušu gara vēstule. Tajā, piesaucot pat virzību uz “nulles birokrātiju”, privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, Valsts kontrolei tiek norādīts, ka spēkā esošie normatīvie akti jau nosaka bezmaksas ielūgumu izsniegšanas kārtību. Savukārt publicējot ielūgto personu sarakstus uz visiem par nodokļu maksātāju naudu rīkotiem pasākumiem, sabiedrības tiesības saņemt šādu informāciju varot būt nesamērojamas ar personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

“Šī atbilde ir nepatīkams birokrātijas un atrakstīšanās paraugs un apliecina valdības nevēlēšanos stiprināt atklātu un godprātīgu valsts pārvaldi, pat ļoti vienkāršā gadījumā. Ir pagājuši pieci gadi institucionāla “futbola”, un ielūgumu jautājums no Valsts kancelejas lemšanas līmeņa atkal nonācis Kultūras ministrijas lauciņā, kur acīmredzami nekas nemainīsies.  Latvijas iedzīvotāji, kam nākas godprātīgi piemaksāt par teātra izrāžu, koncertu, Dziesmu svētku un citu pasākumu biļetēm varēs vien noraudzīties un aizdomāties, kuri no klātesošajiem ir vienlīdzīgāki par citiem un kāpēc,” norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Novērtē šo rakstu:

65
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...