Nodokļu maksātāju nauda „hazamazām”

Gribi naudu – uzrādi auditoriju

Aprīlī ar pretrunīgi vērtētiem rezultātiem noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotais konkurss mediju projektiem, sadalot 490 000 eiro lielus valsts līdzekļus valsts mērķprogrammas Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā ietvaros.

AS Cits medijs šajā konkursā startēja ar diviem projektiem Pētnieciskā žurnālistika IR - tiesiskums, ēnu ekonomika būvniecībā, pamestie bērni un Nozīmīgi notikumi IR - ieraugi, saproti, dalies!. Konkursa komisija atbalstīja tos abus, kopā no valsts līdzekļiem šim uzņēmumam nolemjot piešķirt ceturto lielāko summu – kopā 45 000 eiro.

Konkursā atbilstoši tā nolikumam pretendentiem uz valsts finansējuma saņemšanu bija jāiesniedz informācija par „medija sasniedzamo mērķauditoriju (apjoms un iespējami detalizēts raksturojums, pievienojot raksturojumu pamatojošus grāmatvedības un/vai trešo personu datus kā mediju auditoriju pētījumi u.c., ja attiecināms)”.

Šie dati bija viens no izvērtējamiem kritērijiem, lai pretendenti varētu saņemt valsts finansējumu. Konkursa nolikumā norādīts, ka tika vērtēta „projekta pieteikuma atbilstība konkursa mērķim, kvalitāte, detalizācijas pakāpe un ilgtspēja” un ka nozīmīgs kritērijs nodokļu maksātāju līdzekļu saņemšanai bija „piemērotība paredzētās mērķauditorijas sasniegšanai, plānotais sasniegtās mērķauditorijas lielums”.

Dati rāda – uzrādītas nepatiesas ziņas

Kā rāda pietiek.com jau iepriekš publiskotā projektu dokumentācija, abos AS Cits medijs projektos bija uzrādīts, ka izdevuma Ir (attēlā - tā galvenā redaktore un Cita medija valdes locekle Nellija Tjarve) sociālā tīkla Twitter konta @irLV auditorija esot „73 500 cilvēku”, minot arī šīs auditorijas sadalījumu pēc vecuma un dzimuma.

AS Cits medijs valdes locekle un izpilddirektore Gundega Grīnberga ar savu parakstu bija apliecinājusi, ka šīs sniegtās ziņas esot patiesas. Savos projektu pieteikumos uzņēmums nolūkā saņemt valsts finansējumu vairākkārt bija pieminējis savu sociālo tīklu auditoriju kā nozīmīgu faktoru.

Kā rāda konkursa komisijas locekļu veiktā izvērtējuma dokumentācija, viņus ziņas par Cita medija minēto sasniedzamo auditoriju bija pārliecinājušas un bijušas nozīmīgs faktors lēmumam par valsts naudas piešķiršanu.

Piemēram, konkursa komisijas dalībnieks, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis abu Cita medija projektu plānoto sasniegto mērķauditorijas lielumu bija novērtējis ar maksimālo iespējamo punktu skaitu.

Taču īstenībā žurnāla Ir izdevēja sniegtās ziņas par Twitter konta sekotāju skaitu, kas esot „73 500 cilvēku”, bija klaji nepatiesas, – nav skaidrs tikai tas, cik apzināta bija šo nepatieso ziņu iesniegšana konkursā ar mērķi iegūt nodokļu maksātāju līdzekļus.

Ir auditorija - „hazamazas”, „hkv” un citi zombiji

Interneta vietne birdsonganalytics.com piedāvā iegādāties apjomīgus un detalizētus datus par ikvienu sociālo tīkla profilu (kontu). Oficiāli pasūtīti un saņemti dati par AS Cits medijs uzrādīto Twitter kontu @irLV skaidri apliecina, ka tā valsts atbalsta konkursā minētie dati par tā „73 500 cilvēku” lielo sekotāju skaitu ir nepatiesi.

Birdsonganalytics.com dati rāda, ka, piemēram, no @irLV sekotājiem 26 126 - tātad vairāk nekā trešā daļa no visas „auditorijas” – nav uzrakstījuši nevienu pašu tvītu. Savukārt 12 790 @irLV sekotājiem pašiem nav neviena paša sekotāja, - skaidra pazīme, ka ir runa nevis par reāliem cilvēkiem, bet „zombijiem”, viltus profiliem, kas tiek izmantoti auditorijas datu „uzlabošanai”

Par to, ka vismaz tūkstoši, ja ne desmiti tūkstošu no Cita medija uzrādītajiem „73 500 cilvēkiem”, kuri iepazīšoties ar par valsts naudu sagatavoto notikumu „kartotēku”, skaidrojošu komiksu, video animācijām utml., reāli nepastāv, liecina arī sīkāka ielūkošanās birdsonganalytics.com datos.

@irLV konta „auditorijā” ietilpst, piemēram, veseli divdesmit sekotāji ar vārdu „Hazamaza”: šīs „ģimenes” pārstāvjiem – tāpat kā tūkstošiem citu Cita medija uzrādītajā „auditorijā” – nav ne savu sekotāju, ne tvītu, savukārt „dažādības” nolūkā katram „Hazamazam” vārda galā ir savs skaitlis no 1 līdz 109.

Tāpat @irLV „auditorijā” atrodami arī vairāk nekā divi desmiti sekotāju „Hkv” ar numuriem no 012 līdz 26580139. Savukārt dažādu nesakarīgu burtu un ciparu salikumu – tādu kā „Gigi68161049”, „gif456a1”, „hugos08996544”, „hulu1234567891”, „Hulio838320981” utml. – skaits ir mērāms tūkstošos. Kopējās pazīmes – nav ne foto, ne savu sekotāju, ne pašu rakstītu tvītu.

Ja pirksi „zombijus” – tevi pieķers!

Pasaulē manipulācijas ar sociālo tīklu profilu auditoriju ir plaši izplatīta parādība, - dažādos parasti krāpnieciskos nolūkot tā ar viltus profiliem tiek palielināta gan pašu spēkiem, gan arī šādus profilus vienkārši nopērkot „vairumā”. Ir izdevēja gadījums drīzāk liek domāt par otro variantu.

Interneta vietnē iag.me, kas analizē procesus sociālajos tīklos, par šādiem „zombiju” profiliem ir minēts: „Samaksājot trešajai personai, jūs varat dabūt simtus, tūkstošus vai pat desmitus tūkstošus sekotāju vai „laiku”. Caurmērā katram piegādātājam ir sava Twitter vai Facebook „zombiju” profilu datu bāze, ko viņi var lietot, lai sekotu jums vai jūs „laikotu”. Tie parasti ir pilnīgi neaktīvi profilu, dažreiz ar nejaušiem vārdiem – burtu un numuru salikumiem.”

Iag.me īsi uzskaitīts arī tas, kāpēc šāda sekotāju pirkšana ir tik slikta, un divi nozīmīgākie argumenti ir – „godīguma un reputācijas zudums”, kā arī „jūs pieķers!”.

Taču, kā izrādās, Ir izdevējam ar nepatieso informāciju par savu „auditoriju” nav bijis grūti piekrāpt valsts finansiālo atbalstu dalījušo komisiju, - datus par iespaidīgo uzrādīto auditoriju nevienam no komisijā nozīmētajiem „ekspertiem” nav pat prātā nācis pārbaudīt.

Konkursa komisija nekādas pārbaudes nav veikusi

Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāve Jana Vērdiņa teic, ka projektu pieteikumu vērtējumā komisija „balstās uz projektā ietverto informāciju, jautājumu gadījumā iesniedzējam tiek lūgta papildinformācija”,

Arī R. Putnis min, ka, „vērtējot projektu, komisijas eksperti balstās uz projektā ietverto informāciju un uzticas, ka sniegtās un ar parakstu apliecinātās ziņas ir patiesas”, turklāt „izlases kārtībā var tikt pārbaudīta projektu pieteicēju iesniegtā informācija, tās patiesums”.

Taču nekas tamlīdzīgs nav noticis, un nekādas pārbaudes nav tikušas veiktas. Nevienam nekāda papildinformācija nav tikusi lūgta, - tā pēc vairākkārtējas precizēšanas atzīst Kultūrkapitāla fonda pārstāve.

 „Apzinos, ka nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā mērķprogrammas līdzekļi būs jāatmaksā pilnā apmērā,” – šādu apliecinājumu ar savu parakstu Cita medija izpilddirektore G. Grīnberga sniegusi šā gada 22. martā.

Tagad uz jautājumu, vai taisnība, ka Cits medijs, iesniedzot projektus valsts finanšu līdzekļu saņemšanai, šos „73 500 cilvēkus”, no kuriem liela daļa ir izrādījusies neīsti un viltoti, norādīja kā auditoriju, kuras iepazīstināšanai ar sabiedriski nozīmīgu saturu nepieciešami valsts finanšu līdzekļi un kuras ietvaros notiks nacionālās kultūrtelpas stiprināšana latviešu valodā, izmantojot valsts finanšu līdzekļus, Cita medija pārstāve atbildēt nevēlas.

Raksts pirmoreiz publicēts Neatkarīgajā. Rīt Pietiek publicēs pilnus iegādātos datus par @irLV sociālā tīkla Twitter sekotājiem.

Novērtē šo rakstu: