Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nodokļu maksātāju nauda saistībā ar skandalozo konkursu par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem sāk aizplūst: kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts policija izvērtē informāciju par iespējamiem interešu konfliktiem un krāpšanu, Valsts kultūrkapitāla fonds jau parakstījis līgumus ar virkni izdevēju par 193 tūkstošu eiro izmaksu.

Kā liecina fonda oficiālā informācija, pašlaik jau parakstīti šādi līgumi: AS Lauku Avīze projektam „„Atmaskots” - radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu”, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projektam „Kas sargās Latviju pēc” un SIA Izdevniecība Auseklis projektam „Ar saknēm Latvijā” – pa 20 000 eiro katram, AS Delfi projektam „Latvijas pašvaldību temperatūra 2017” – 35 000 eiro, SIA Vidzemes televīzija projektam „TV diskusiju cikls ''Īsi un Konkrēti''” – 40 000 eiro un SIA Kurzemes vārds projektam „Reģionālo Mediju spēks” – 58 000 eiro.

No šiem projektiem, kuru iesniedzējiem jau izdevies noslēgt līgumu par „valsts atbalsta” saņemšanu, nopietnākā šaubu ēna krīt pār AS Lauku Avīze projektu. Kā jau ziņots, par visiem četriem iesniegtajiem Lauku Avīzes projektiem, tostarp arī šo, augstus vērtējumus devusi konkursa komisijas locekle Sigita Kušnere (attēlā), - arī pateicoties tam, šis konkrētais projekts tika pie valsts finansējuma.

Kušneres balsojumi par Lauku Avīzes projektiem bija šādi: projekts „Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu” – 75 punkti; projekts "Zeme, zeme, kas tā zeme" par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts; projekts „Veselības aprūpes reforma - pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā?” – 63 punkti; projekts „Skola: šķērslis vai instruments integrācijai” – 59 punkti.

Taču Korupcijas novēršanas un apkaršanas birojs pašlaik izvērtē informāciju par Kušneres interešu konfliktu: viņa vērtējusi Lauku Avīzes projektus un pieņēmusi lēmumus par valsts naudas piešķiršanu, neraugoties uz to, ka pati personiski pērn no AS Lauku Avīze honorārā saņēmusi vairāk nekā 500 eiro.

„Par to vienojās kolēģi padomes sēdes laikā,” – šī ir vienīgā atbilde, ko Pietiek no konkursa organizētājiem izdevās saņemt uz jautājumu, kurš tad Kušneri ar viņas acīmredzamo interešu konfliktu vispār izvirzīja programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai..." konkursa komisijai?

Savukārt no pašas Kušneres skaidrojuma izriet, ka viņa gan nekādu vērā ņemamu interešu konfliktu nesaskata: „Patiešām nezinu, kas varētu tikt apzīmēts kā "interešu konflikts" manā gadījumā, jo nestrādāju un neesmu strādājusi nevienā no konkursa pieteikumu iesniedzējorganizācijām.

Netiešas saistības meklējot, piemēram, esmu piedalījusies Latvijas Avīzes rīkotā diskusijā par kultūrperiodikas situāciju, taču par dalību diskusijā man maksāts netika.

Vēl attālāku saistību var meklēt faktā, ka esmu kā ārštata tulkotāja vai redaktore veikusi konkrētus darbus grāmatu apgādiem Lauku Avīzes apgāds un Dienas Grāmata, bet vienlīdz ciešas attiecības šādā ziņā man arī ir ar Lato Lapsu, kura grāmatu savulaik rediģēju.”

Pietiek šodien atgādina būtiskākos faktus saistībā ar šo konkursu, kurā lielākoties „savējiem” tika sadalīts gandrīz pusmiljons eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Vistreknāk atalgojamie

Kopējās summas, kas atbalstītajos projektos pieprasītas konkrētu žurnālistu apmaksai no nodokļu maksātāju līdzekļiem par valsts komisijas atbalstīta satura radīšanu: viena persona vienā un tajā pašā projektā var figurēt pat trīs dažādos ampluā un par katru saņemt vairākus tūkstošus eiro, kopējam pieprasītajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.

Arta Ģiga, Red Dot Media (Nekā Personīga), oficiāli norādītās funkcijas – „projekta vadītāja, režisore, redaktore” – 14 400 eiro

Ingus Bērziņš, Delfi, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro

Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 11 189 eiro

Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 11 189 eiro

Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro

Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), „redaktors, projekta vadība” – 8680 eiro

Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 7716 eiro

Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro

Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro

Indra Sprance, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 5570 eiro

Inga Spriņģe, Re:Baltica, „vadošais autors” – 4954 eiro

Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 4411 eiro

Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 4200 eiro

Jānis Krēvics, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 4100 eiro

Ansis Pūpols, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 3600 eiro

Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnālists” – 3600 eiro

Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), „projekta vadība” – 3360 eiro

Gundars Rēders, LTV, „redaktors-scenārists” – 3020 eiro

Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnāliste” – 2100 eiro

Mēneša atlīdzības rekordi

Projektu tāmēs minētie lielākie mēneša atalgojumi, ko žurnālistiem - valsts komisijas atbalstītā satura veidotājiem paredzēts izmaksāt no valsts naudas.

1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiāli norādītās funkcijas – „vadošais autors” – 2477 eiro mēnesī

2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 2205 eiro mēnesī

3. Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 1725 eiro mēnesī (+atvaļinājuma kompensācija)

4.-5. Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 1725 eiro mēnesī

4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 1725 eiro mēnesī

6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 1432 eiro mēnesī

7. Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 1286 eiro mēnesī

Nauda – tikai „nekaitīgiem” projektiem

Faktiski visus projektus, kas šajā konkursā saņēmuši valsts finansiālo atbalstu, vieno kopēja iezīme – tie ir prognozējami, nedraud ne ar kādām politiķiem un ierēdņiem nepatīkamām tēmām un atklājumiem, savukārt pāris izņēmumos jau projektu pieteikumos ir precīzi uzskaitītas jomas, kurās notiks pētniecība.

1. AS Delfi – 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020)

2. SIA Red Dot Media – 70 000 eiro (projekti Melu teorija, TV publicistikas filmas)

3. SIA Kurzemes vārds – 58 000 eiro (projekts Reģionālo mediju spēks)

4. AS Cits medijs – 45 000 eiro (projekti Pētnieciskā žurnālistika IR - tiesiskums, ēnu ekonomika būvniecībā, pamestie bērni, Nozīmīgi notikumi IR - ieraugi, saproti, dalies!)

5. SIA Vidzemes televīzija – 40 000 eiro (projekts TV diskusiju cikls "Īsi un Konkrēti")

6. Biedrība Ascendum – 31 000 eiro (projekts Interneta žurnāls "Satori.lv" autoru dienasgrāmatas)

7. VSIA Latvijas Televīzija - 30 000 eiro (projekts Laimes zeme)

8.-12. Biedrība Re:Baltica – 20 000 eiro (projekts Kas sargās Latviju pēc)

8.-12. AS Lauku Avīze – 20 000 eiro (projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu)

8.-12. SIA Dienas mediji – 20 000 eiro (projekts Ziņu anatomija)

8.-12. SIA Izdevniecība Dienas žurnāli – 20 000 eiro (projekts Latvijas Simtgades Simboli)

8.-12. SIA Izdevniecība Auseklis – 20 000 eiro (projekts Ar saknēm Latvijā)

„Neprognozējamie” kritiskie, pētnieciskie projekti – „aiz borta”

Arī attiecībā uz konkursa komisijas izbrāķētajiem projektiem ir saskatāma viena galvenā tendence – lielākā daļa no tiem ir solījuši pētniecisku darbu un atmaskojumus, taču nav bijuši pietiekami „prognozējami” tajā, ko īsti ir plānots izpētīt.

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs - Latvijas Televīzija 

Projekts Modernie meli - Izdevniecība Rīgas viļņi

Projekts Tautsaimniecības procesu analīze ilgtspējīgas attīstības un valstiskā apdraudējuma kontekstā - Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K

Projekts "Zeme, zeme, kas tā zeme" - par zemes reformas rezultātiem 25 gados - Lauku Avīze

Projekts Veselības aprūpes reforma - pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? - Lauku Avīze

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas - Latvijas Televīzija

Projekts Latviskās kultūrtelpas monitorings Austrumu pierobežā - Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība

Projekts Diena Pēta - Dienas mediji

Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai - Lauku Avīze

Projekts Zinoši cilvēki - stipra valsts – Latvijas Vēstnesis

Projekts Reģionālo mediju sadarbība - Kurzemes vārds

Projekts Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pielikums "Manai Dzimtenei" - Mediju nams

Projekts Runā neatkarības atjaunotāji - Latvijas Televīzija

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu - Latvijas Televīzija

Projekts Dzimta kā valsts - Latvijas Televīzija

Projekts Publiskās polemikas sadaļa portālā – Delfi

Kādi projekti guva atbalstu

Valsts atbalstu un līdz ar to desmitu tūkstošu eiro finansējumu ieguvušo projektu apraksti rāda – nav bijuši ne detalizēti apraksti, ne pārliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozīmi. Publicējam dažus fragmentus no finansējumu ieguvušo projektu aprakstiem.

Delfi sola: ar multimediālu populārzinātnisku lekciju ciklu par Latvijas kultūrvēsturi nodrošināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijai simtgades atzīmēšanas ietvaros, sagatavot un publicēt Delfi sākumlapā 20 lekciju sēriju, kurā katra no lekcijām sastāv no pazīstama speciālista - autoritātes - video lekcijas un 4-6 pievienotajiem papildus informatīviem materiāliem (t.sk. interaktīviem). Pieteikumā minētas tikai deviņu iespējamo lekciju tēmas un tikai vienai no tām – iespējamie lektori. Toties ir apsolīts, ka „faktiski tiks radīts jauns populārzinātnisks bezmaksas augstas kvalitātes satura kultūras medijs Latvijas internetā”.

Red Dot Media (Nekā Personīga) sola: filma dokumentēs Vairas Vīķes-Freibergas ikdienu desmit gadus pēc prezidentūras beigām. Ārvalstu vizītes - trimdas latviešu dziesmu svētki Eslingenā, Vācijā, kuriem Vīķe-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadītāju tikšanos ar nākotnes līderiem Zviedrijā, kur bijusī prezidente aicināta kā goda viešņa. Filmā iecerēts dokumentēt arī prezidentes privāto dzīvi, Latvijas reģionu apmeklējumus, viņas atmiņas par spilgtākajiem momentiem prezidentes amatā un Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Filmas seansos piedalīsies arī Vaira Vīķe-Freiberga un mūziķi.

Cits medijs (Ir) sola: radīt efektīvu un līdz šim Latvijas žurnālistikā īpaši nepraktizētu pieeju sabiedrībai būtisku notikumu skaidrošanā – mākslinieku veidotas video animācijas, komiksa tipa stāstus un „kartotēku” jeb skaidri strukturētā un kodolīgā veidā pasniegtu informāciju interneta vidē.

Delfi sola: ar multimediāla analītiskās žurnālistikas publikāciju cikla Latvija 2020 palīdzību nodrošināt Delfi spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Tiesa, nav minēts nevienas tēmas piemērs.

LTV sola: vēlamies izveidot raidījumu, kura uzdevums ir dekonstruēt melus un mītus, kritiski analizēt informāciju, ko producē Krievijas informācijas telpa, tālāk pavairo, nekritiski atkārto Latvijas mediji, sentimentāli noskaņoti tautieši. Piemērs: apgalvojums - padomju laikā cīnījās ar alkoholismu un auto vadīšanu dzērumā. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Fakts: pēc CSP datiem 1990. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 106 automašīnas un 870 bojāgājušie uz ceļiem. 2015. gadā automašīnas - 344, t.i., 3 reizes vairāk, bet bojāgājušo skaits gandrīz 5 reizes mazāk – 188. Eksperti analizē iemeslus - alkohola lietošana, ceļu drošība, braukšanas kultūra.

Foto - LU fotoarhīvs

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...