Nodokļu parādnieku sarakstā – prāvs pulks advokātu, notāru un tiesu izpildītāju
Lato Lapsa08.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotais nodokļu parādnieku saraksts, kas datēts ar pagājušā gada decembri, izrādījies neparasts, - tajā pēkšņi prāvā pulkā parādījušies bijušie un tagadējie tiesu izpildītāji, notāri, maksātnespējas administratori un arī advokāti.
Simtprocentīgi apgalvot, ka runa ir tieši par konkrētiem uzskaitīto profesiju pārstāvjiem, visos gadījumos nevar, jo sarakstā nav minēti nodokļu parādnieku personas kodi, un liela daļa tajā fiksēto aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt uz jautājumiem – vai sarakstā minētie tiešām ir viņi, kā viņu nodokļu parāds radies un kā plānots to dzēst.
Taču virknei nodokļu parādnieku vārdu un uzvārdu salikumi ir tik reti sastopami, ka faktiski nav šaubu – VID sarakstā iekļautie ir labi zināmi, atsevišķos gadījumos arī medijos sliktā gaismā parādījušies tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori, advokāti un notāri.
Šo „zīmīgo” vārdu un uzvārdu uzskaitījums, kas datēts ar pagājušā gada decembra sākumu un kurā otrajā ailē ir minēts VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, bet trešajā - parāda summa, attiecībā uz kuru piemērots nodokļu atbalsta pasākums, ir šāds:
Roberts Šilings 261,380.79 0.00
Daniels Neibergs 219,804.43 0.00
Jānis Ilzēns 210,168.31 0.00
Ingūna Bobrovska 181,735.31 177,450.15
Argita Jaunsleine 136,380.11 0.00
Edgars Karelis 80,320.28 0.00
Kaspars Seleckis 72,628.27 0.00
Agris Taurenis 58,897.20 0.00
Mārtiņš Zalāns 47,983.89 0.00
Ivetta Kalugina 39,920.39 39,920.44
Kalvis Dūrītis 38,079.75 0.00
Inga Muciņa 36,503.08 34,399.06
Ilze Pilsētniece 21,387.67 21,386.55
Lauris Liepa 14,933.62 14,932.17
Valters Gencs 12,743.59 0.00
Uldis Zeps 8,375.30 8,652.41
Sanija Sproģe 6,339.34 7,229.33
Inese Bože 6,189.61 0.00
Lai gan lielākā daļa no nodokļu parādniekiem izvēlējās par labāku uz jautājumiem neatbildēt, atsevišķi sarakstā minētie atzina – tie tiešām esot viņi. Piemēram, zvērināta tiesu izpildītāja Ivetta Kalugina (nodokļu parāda summa – 39,9 tūkstoši eiro) teic – jā, viņai kā nodokļu maksātājai piemērots nodokļu atbalsta pasākums.
„Vienmēr apzinīgi esmu pildījusi pienākumus pret valsti un laikus veikusi regulāros nodokļu maksājumus valstij. Lai pārvarētu īslaicīgi radušās nodokļu nomaksas grūtības un turpinātu veiksmīgi savus amata pienākumus, esmu izmantojusi VID doto iespēju un pieteikusies VID atbalsta pasākumam nokavējuma naudas dzēšanai,” skaidro I. Kalugina, piebilstot, ka bez kavēšanās veic visus ikmēneša maksājumus saskaņā ar VID lēmumā par atbalsta pasākuma piemērošanu norādīto.
Savukārt cita tiesu izpildītāja Inese Bože informē, ka VID sarakstā minētais nodokļu parāds (nepilni 6200 eiro) ir par 2017.gada novembri un ir ticis nomaksāts 29.decembrī. „Termiņš nomaksai bija 25.decembris, neparedzētu apstākļu dēļ nokavēju termiņu un apmaksu veicu minētajā datumā,” skaidro I. Bože.
„Jā, uz šo brīdi man ir izveidojies nodokļu maksājumu parāds, kura atmaksu esmu saskaņojusi ar VID, kuru, ņemot vērā ik mēneša biroja apgrozījumu plānoju termiņā atmaksāt. Nodokļa parāds izveidojies garākā laika posmā sakarā ar klientu plūsmas cikliskumu,” skaidro notāre Inga Muciņa.
Arī notāre Ingūna Bobrovska skaidro, ka „nodokļu parāds 175010,73 EUR apmērā ir izveidojies, ņemot vērā notāra darbības specifiku un darbības ciklu. Parāda atmaksas grafiks ir saskaņots ar atbildīgajām valsts institūcijām un atbilstoši tam tiek atmaksāts no notāra biroja regulārajiem ieņēmumiem”.
Taču nācās saskarties arī ar cita veida reakciju. Uz jautājumu, vai viņš ir tas Lauris Liepa, kam VID publiskajā datu bāzē norādīts nodokļu parāds 14,933.62 eiro apmērā, advokātu biroja „Cobalt” vadošais partneris Lauris Liepa vispirms paziņoja, ka šo informāciju nekavējoties pārbaudīšot, bet pēc tam – ka „mans grāmatvedis ziņo, ka šis nav mans gadījums”.
Tomēr uz precizējošu jautājumu – vai viņš tātad apgalvo, ka nodokļu parādnieku sarakstā, kas atrodams VID mājas lapā, atrodamais Lauris Liepa ar jau minēto nodokļu parāda summu ir nevis viņš, bet kāds cits Lauris Liepa, advokāts skaidru atbildi vairs nesniedza, vien minot, ka „drošības dēļ palūgšu VID izziņu par parāda neesamību”.
Tikmēr VID publiski pieejamā informācija par 1971. gadā dzimušo saimnieciskās darbības veicēju Lauri Liepu rāda pilnīgi citu ainu – izrādās, ir darīšana pat ar ļoti „rūdītu” nodokļu parādnieku: kopš 2017. gada sākuma dati par nodokļu parādniekiem ir publicēti kopumā 24 reizes, un 22 no tām L. Liepam ir fiksēts „VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro”. Tas nozīmē – cilvēks gandrīz nepārtraukti ir bijis nodokļu parādnieks.
VID tikmēr skaidro, ka „konkrētajā kategorijā nav vērojamas īpašas izmaiņas nodokļu parādnieku skaita ziņā”, turklāt pieredze liecinot, ka lielākā daļa advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru nenonāk nodokļu parādnieku sarakstā, jo nodokļu maksājumus pārsvarā veic noteiktajā termiņā un apmērā. Savukārt tie minēto profesiju pārstāvji, kas atrodas nodokļu parādnieku sarakstā, lielākoties esot deklarējuši saimnieciskās darbības rezultātā maksājamas nodokļu saistības, taču maksājumus nav veikuši savlaicīgi, bet atsevišķiem sarakstā esošajiem minēto profesiju pārstāvjiem parāds veidojies arī nodokļu kontroles rezultātā.
„Jāatzīmē, ka persona var nodarboties ar vairākiem saimnieciskās darbības veidiem (ciktāl to neierobežo konkrēto darbības jomu regulējošie normatīvie akti), savukārt nodokļu deklarācijas netiek sniegtas atsevišķi par katru darbības veidu. Tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka, piemēram, advokāta nodokļu parāds ir saistīts tieši ar advokāta pakalpojumu sniegšanu (iespējams, advokāts vienlaikus arī apsaimnieko sev piederošo nekustamo īpašumu vai tml.),” skaidro VID.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
