Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
20.07.2017.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.

Nekas uz šīs pasaules nav tikai balts vai melns. Arī šī “nodokļu reforma”. Velns kā parasti slēpjas detaļās. Savukārt šīs “nodokļu reformas” detaļas ilgu laiku tika slēptas no mums. Un joprojām daudz kas tiek noklusēts.

Mīts par sociālo vienlīdzību un darba ņēmēju interesēm

Nenoliedzami, priekšlikums mazināt darbaspēka nodokļu slogu, pārnesot to uz patēriņu un uzkrāto bagātību, ir solis pareizajā virzienā - tas padara mūsu ražotājus (un pakalpojumu sniedzējus) konkurētspējīgākus, jo samazina ražošanas izmaksas. Taču liekulīgi ir šo “nodokļu reformu” pasniegt kā rūpes par darba ņēmējiem. Proti, esošā ekonomiskā situācija - tautsaimniecības izaugsmes tendences, pieprasījums darbaspēka tirgū nosaka to, ka darbaspēka samaksas pieaugums ir neizbēgams neatkarīgi no šīs reformas (atsevišķās nozarēs - pat vēl lielākā apmērā, kā to piedāvā reforma), taču, ja būs šī “nodokļu reforma”, tas darba devējiem dos iespēju īstenot šo neizbēgamo darba samaksas pieaugumu ar mazākiem papildu IIN (iedzīvotāja ienākuma nodoklis) izdevumiem. Tāpēc loģisks ir uzņēmēju organizāciju atbalsts šādai “nodokļu reformai”, jo darba devējs no tās būs ieguvējs.

Savukārt arodbiedrību paustais atbalsts šajā kontekstā izskatās mazliet vientiesīgs un dīvains, jo, kā mēs jau to zinām, – “velns slēpjas detaļās”: “nodokļu reformā” kā viens no kompensējošiem mehānismiem tiek paredzēts ierobežot iespējas saņemt atmaksu par izglītības un veselības aprūpes izdevumiem, kā arī paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, ko sajutīsim mēs katrs, izmantojot savu vai sabiedrisko transporta līdzekli. Tas ir, šī “nodokļu reforma” ne tikai neuzlabos darba ņēmēju situāciju (salīdzinot ar to, kāda tā būtu nākotnē bez šīs “reformas”, nevis tagad!), tā patiesībā pasliktinās to, jo paredz galvenokārt uz darba ņēmēju maciņu rēķina kompensēt valsts budžeta caurumu, kas veidosies no “nodokļu reformā” paredzētā ieguvuma darba devējiem – iespēju maksāt mazāku IIN par darba samaksas pieaugumu, kura ir neizbēgama un notiktu neatkarīgi no šīs reformas.

Rezultātā darba ņēmējiem šīs “nodokļu reformas” dēļ nāksies piemaksāt par to (darba samaksas pieaugumu), kas viņiem pienāktos tāpat, arī bez šīs “nodokļu reformas”. Šo sagaidāmo darba samaksas pieaugumu apmēram 6-7% apmērā nosaka objektīvie apstākļi, nevis “nodokļu reforma”. Šo ekonomisko situāciju, kurā atrodas mūsu tautsaimniecība, jau ir paguvuši aprakstīt gandrīz visi sabiedrībā zināmie ekonomikas eksperti un arī paši uzņēmēji, to uzskatāmi apliecina arī Statistikas pārvaldes publicētie dati – http://www.csb.gov.lv/notikumi/videja-darba-samaksa-aug-straujak-45374.html.

Galvenais “nodokļu reformas” kompensācijas mehānisms

Svarīga nianse, kas ir jāņem vērā: “nodokļu reformas” īstenošanai tiek paredzēts izmantot visu iespējamo fiskālo telpu – gan paaugstinot nodokļu likmes, gan palielinot budžeta deficītu līdz maksimumam, kas nozīmē, ka šādas nodokļu politikas īstenošanas rezultātā neatliks vairs fiskālās telpas jebkādām citām iniciatīvām un jau samilzušo problēmu risināšanai – valsts autoceļu sakārtošanai, iedzīvotāju nodrošināšanai ar veselības aprūpes pakalpojumiem, atbilstošam finansējumam zinātnei un izglītībai utt.

Satraucoši ir arī paustie piedāvājumi risināt šīs ielaistās problēmas (piemēram, veselības aprūpes finansējumu) uz Valsts speciālā budžeta (pensiju) ilgtspējas rēķina. Ne LM, ne FM tā arī nav spējusi sagatavot aprēķinus, kas apliecinātu Valsts speciālā budžeta (pensiju) ilgtspēju pie sagaidāmas (reālās) demogrāfiskās situācijas. Šeit LM pēdējā sniegtā atbilde, kas to apliecina:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/030399359B8439FCC225810E004BBFDC?OpenDocument

Pamatots ir jautājums - vai tiešām atbildīgās ministrijas nespēj šos aprēķinus sagatavot, izmantojot aktualizētus datus, vai cenšas slēpt skarbo patiesību no sabiedrības, lai varētu vienkārši izmantot saviem īstermiņa politiskajiem mērķiem valsts speciālā budžeta (tautā sauktu – “sociālā budžeta”) pašreiz esošo uzkrājumu, kurš veidots, lai kompensētu sagaidāmo “budžeta bedri” tuvākā nākotnē.

Arī Valsts kontrole tā arī nav bijusi spējīga piestādīt savus aprēķinus, kas pamatotu tās paustos apgalvojumus par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju.

Ja, piedāvājot nodokļu reformu, valdība nav spējīga piedāvāt sistēmisku (nevis tikai atsevišķu aspektu), ilgtspējīgu risinājumu, tad sanāk, ka patiesībā valdības piedāvātās “nodokļu reformas” galvenie kompensējošie mehānismi būs tādi kā jau ierasts kopš “veiksmes stāsta laikiem”: sabrūkošie Latvijas ceļi, cilvēki, kas turpinās mocīties un mirt rindās, nesagaidījuši pienācīgu medicīnisko aprūpi, medicīniskais personāls, kas spiests strādāt kā klaušu darbos, aizvien bada maizē mērdētā zinātne un tie, kuri kārtīgi maksā nodokļus, cerot uz savām pensijām vecumdienās.

Veselības aprūpe un “nodokļu reforma”

Lai arī kā to kādam negribētos atzīt, virzot šo “nodokļu reformu”, ir ļoti pamatoti diskutēt par atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, jo nu nekādi nebūs iespējams nodrošināt ilgtspējīgu mūsu valsts konkurētspēju un piesaistīt investīcijas (lai arī cik pārdomāti un vilinoši mazi būtu nodokļi), ja valsts nespēj (nevēlas) nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi darbaspēkam, kas rada šo pievienoto vērtību no investīcijām.

Kā to uzskatāmi parāda pašreizējās diskusijas ap veselības aprūpes finansējumu – šī koalīcija ne tikai nebija paredzējusi tam nekādu risinājumu, bet gan bija nolēmusi īstenot šo “nodokļu reformu”, izmantojot veselības aprūpi kā vienu no galvenajiem kompensējošajiem mehānismiem, kā tas ir jau bijis visu laiku līdz šim kopš “veiksmes stāsta” laikiem, un arī pats “veiksmes stāsts”. Tikai pateicoties mediķu uzstājībai un protestiem pret šo esošo, varai tik ērto lietu kārtību, jautājums par adekvātu veselības aprūpes finansējumu nonāca varas politiskajā ēdienkartē.

Un, kā jau tas bija redzams no paša šo politisko orģiju sākuma, notiekošais veselības aprūpē tika izmantots, nevis lai risinātu samilzušās nozares problēmas, bet gan lai izmantotu to savstarpējiem politiskajiem norēķiniem. Uz to uzskatāmi norāda atrastais “risinājums” (kurš visiem tā tiek pasniegts) - paaugstināt “sociālā nodokļa” likmi par vienu procentpunktu, kas dos aptuveni 80 miljonus papildus finansējuma veselības aprūpes nozarei. Tas pēc būtības neko neatrisina (ņemot vērā jau esošo finansējuma caurumu, kas pēc pašas VM aplēsēm vien ir aptuveni 750 miljoni eiro), turklāt tas nonāk fundamentālā pretrunā ar “nodokļu reformas” pamatuzstādījumu – mazināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Šāds koalīcijas piedāvātais “risinājums” – izvēlēties veselības aprūpes finansējumu sasaistīt ar darbaspēka nodokļiem (Bismarka sistēma) ir novecojis un reālajai situācijai (ņemot vērā demogrāfijas un darbaspēka tirgus tendences) visnotaļ neadekvāts. Turklāt tas var radīt nopietnus draudus “sociālajam budžetam” nākotnē, jo ir acīm redzami, ka ar ieņēmumiem no šī viena procentpunkta nepietiks. Un kas būs tālāk? Kā tiks sasniegts kārtējo reizi solītais mērķis – šoreiz nu jau 2020.gadā veselības aprūpei nodrošināt vismaz 4% no IKP? Ja tas netiks veidots uz “sociālā budžeta” rēķina, tad kāpēc šādu risinājumu nevarēja veidot uzreiz, bet tika izvēlēts tieši ”sociālais budžets”? Varbūt tāpēc, ka neviens tā arī īsti netaisās šo mērķi sasniegt? Tie izrādīsies tikai kārtējie tukšie šīs koalīcijas solījumi.

Šāds “risinājums” ir kārtējais varas mazspējas apliecinājums “nodokļu reformas” sāgā - nespēja īstenot situācijai adekvātu, sistēmiski pareizu un ilgtspējīgu pieeju.

Nemaz nerunājot par to, ka rīcībspējīgai valdībai līdz ar šo “risinājumu” būtu bijis jāsniedz sabiedrībai skaidrs plāns – kā, kam un cik šī nauda tiks novirzīta (jo kā mēs redzam, vajadzību ir daudz vairāk nekā solītās naudas), kā arī jānosprauž skaidru ceļa karti, kā veselības aprūpei tiks nodrošināts šis nozarei kārtējo reizi apsolītais finansējums 4% apmērā no IKP - ja vien tiešām kāds to gatavotos pildīt. Un obligāti – līdz ar solīto finansējumu pretī noliekot konkrētu pasākumu un reformu plānu, ko valdība apņemas īstenot, lai šis finansējums nepazustu kā “melnajā caurumā”.

Neko no tā valdība nav spējusi izdarīt. Bet tā taču ir deklarēta kā viena no valdības galvenajām prioritātēm! Sanāk, ka tas ir apliecinājums vai nu valdības meliem, vai nu mazspējai?

Bēdu brāļi – Latvijas ceļi

Diemžēl situācija ar Latvijas ceļiem ir analoģiska. Redzot notiekošo, ar skumju ironiju nākas atzīt, ka mūsu valstī galvenā veselības un ceļu problēma ir tā, ka tie sabrūk pārāk lēni - varai tas rada ilūziju, ka uz veselības aprūpes un ceļu rēķina var risināt visas citas problēmas, un tā tas arī tiek darīts kopš “veiksmes stāsta” laikiem.

Tikai atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem un pacientiem, kas gaida rindās, Latvijas ceļi sabrūk klusējot. Tāpēc “nodokļu reformas” ietvarā tiem vajadzīgais finansējums nav paredzēts, lai gan gatavojot “nodokļu reformu” vajadzēja aktualizēt diskusiju par atbilstoša finansējuma nodrošināšanu arī ceļu infrastruktūrai, savādāk mēs paliksim pie sasistas siles tiešā un netiešā nozīmē.

Tas kļūst īpaši aktuāli pašlaik: ne tikai tāpēc, ka piedāvātajā “nodokļu reformas” ietvarā ceļu uzturēšanai nav paredzēts nepieciešamais finansējums – akcīzes nodokļa ieņēmumus no likmes paaugstināšanas ir paredzēts novirzīt citām vajadzībām, bet arī tādēļ, ka ceļiem paredzētais Eiropas struktūrfonda finansējums tiek strauji apgūts un pēc 2018.gada Saeimas vēlēšanām ir paredzams nozīmīgs tā sarukums - līdz 2020.gadam tas būs pilnībā apgūts.

Saskaņā ar SM sniegto informāciju ikgadējās nepieciešamās valsts autoceļu tīkla ilgtspējīgai uzturēšanai nepieciešamās izmaksas tiek lēstas 720 miljonu eiro apmērā. 2017. gadā paredzētais finansējums ceļu uzturēšanai neveido pat pusi no nepieciešamā - 287 miljonus eiro, no kuriem Eiropas struktūrfondu finansējums veido nozīmīgu daļu - 128 miljonus.

Šis “nodokļu reformas” pašreizējais ietvars paredz tālāku ceļu infrastruktūras sabrukumu vēl lielākā apmērā, ja jau tagad – pie “nodokļu reformas” apstiprināšanas netiks paredzēts risinājums, kas nodrošina valsts budžetā ceļu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, nu vismaz tādā apmērā, lai kompensētu sagaidāmo nozīmīgo finansējuma samazinājumu no Eiropas struktūrfondiem. Mēģināt to risināt pēc tam - tas būs kā censties peldēt ar sasietām rokām, jo reālās iespējas piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai būs ļoti niecīgas: “nodokļu reformas” īstenošana aizņems visu iespējamo fiskālo telpu – nebūs iespējams naudu ceļiem ne aizņemties, ne īstenot privātos-publiskos partnerības projektus (jo tās būs papildus saistības budžetam), atliks vien cerēt uz iespējamiem budžeta pārpalikumiem (piemēram pārpildot akcīzes nodokļa ieņēmumus), kas pat pie cerīgām budžeta prognozēm sastādīs salīdzinoši niecīgas summas, pat ja tās visas tiks novirzītas ceļiem, nevis citām “prioritātēm”, kā tas mums tagad tiek solīts.

Tāpēc ir nepieciešams nekavējoties uzsākt diskusiju par tāda risinājuma radīšanu, kas spētu nodrošināt valsts autoceļu tīkla ilgtspējīgu uzturēšanu.

Skaidrs, ka ir jāatjauno Valsts autoceļu fonds. Šāds fonds dotu dubultu labumu – tas kalpotu ne tikai kā maciņš, bet arī kā svarīgs plānošanas elements, jo skaidri zinot ceļiem atvēlēto naudas plūsmu būtu iespējams plānot un organizēt daudz efektīvāku tās apgūšanu: valstij plānojot un izsludinot laicīgi projektus, savukārt uzņēmējiem plānojot savas investīcijas iekārtās un cilvēkresursos atbilstoši reāli sagaidāmajam pieprasījumam, lai to spētu apkalpot efektīvāk un kvalitatīvāk. Rezultātā – mazākas darbu izmaksas, augstāka kvalitāte.

Diemžēl ceļi neiet uz vēlēšanām un nevar atdot savu balsi par kādu no politiskajām partijām, bet iedzīvotāji politiķiem atgādina par šo kopējo sabiedrības sāpi tikai tad, kad ir jau kļuvuši par izdangāto ceļu ķīlniekiem. Līdz ar to nekas principiāli nemainās un arī netiek plānots mainīt.

Redzot, ka koalīcijai pietrūkst drosmes vai politiskā brieduma sākt to risināt, šī raksta autors, izmantojot iespēju, kad Saeimā tiek izskatīti grozījumi Autoceļu likumā, ir iesniedzis priekšlikumu atjaunot Valsts autoceļu fondu. Ir izdevies panākt, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijā tiek konceptuāli atbalstīts priekšlikums par fonda atjaunošanu. Ir uzsāktas diskusijas par to, kā tas būtu izdarāms. Par ko atsevišķi koalīcijas politiķi jau ir pauduši neapmierinātību. Varbūt tāpēc, ka nu Satiksmes ministrijai ir dota reāla iespēja piedāvāt likumdevējam savu risinājumu, kas reāli var sakārtot situāciju ar Latvijas ceļiem, un politiķiem par to būs jālemj – vairs nevarēs spēlēt liekulības spēles.

Taču, lai arī ir izdevies iniciēt diskusijas Saeimā par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, pat izveidot Tautsaimniecības komisijā darba grupu, kurai ir jāizstrādā risinājums, taču, zinot koalīcijas darba stilu, visdrīzāk šis process beigsies ar kārtējiem samuļļātiem, tukšiem solījumiem, ja vien sabiedrības pieprasījums nepiespiedīs varai rast reālu risinājumu - tāpat kā tās tika panākts ar veselības aprūpi. Ir acīmredzami - kamēr tiek turēts šis sabiedrības spiediens, tikmēr kaut kas tiek risināts un darīts. Savādāk tas būs kā ar mediķiem bija līdz šim – naudas nav, bet jūs turaties! Un kamēr jūs turaties – naudas jums nebūs! Diemžēl tā.

Pašvaldībām – “Laimes lācis”?

Ņemot vērā, ka “nodokļu reformas” piedāvātais IIN samazinājums vissāpīgāk sitīs pa pašvaldību maciņiem un valdība jau ir apsolījusi, ka tas tiks kompensēts, nodrošinot pašvaldību finansējumu 19,5% apmērā no kopējiem budžeta ieņēmumiem, gan nenosakot – no kādiem ieņēmumiem un uz kā rēķina, šī tad būtu iespēja veikt izmaiņas pašvaldību budžetu veidošanas principos, lai veicinātu pašvaldību motivāciju un iespējas veicināt attīstību un uzņēmējdarbību savās teritorijās – paredzot, ka to ieņēmumi veidosies ne tikai no to teritorijā dzīvojošo cilvēku IIN ieņēmumiem, bet arī to teritorijā īstenotās saimnieciskās darbības - piemēram PVN, vai IIN no pašvaldību teritorijā strādājošajiem, tādejādi radot motivāciju pašvaldībām un to iedzīvotājiem ļaut izvietot ražošanas objektus savās teritorijās, kuri rada zināmas neērtības, iespaidu uz vides kvalitāti, kurus nu vietvarai būs iespējams kompensēt ar reāliem materiāliem labumiem, kas pašvaldībai tiktu gūti pateicoties uzņēmējdarbības attīstīšanai tās teritorijā.

Esošā sistēma, kad pašvaldība var darīt jebko vai nedarīt neko savas teritorijas attīstībai un tās vajadzības tiks nosegtas caur Pašvaldību izlīdzināšanas fondu, ir kropļojoša un reģionālo attīstību degradējoša. Vēl vairāk reģionālo attīstību kropļojošs un bremzējošs ir esošais administratīvi teritoriālais sadalījums, kas savulaik tika radīts, politiskajiem spēkiem “sadīlojot” savu ietekmi reģionos, nevis domājot par sekmīgu reģionālo attīstību. Ja esošajai varai tiešām rūpētu attīstīt Latvijas reģionus (nevis tikai dažus atsevišķus reģionus…), tad jau sen būtu bijis jāveic teritorijas administratīvā sadalījuma reforma – balstot to nevis uz politiskajām ambīcijām, bet gan vadoties no reģionu reālā ekonomiskā un demogrāfiskā potenciāla, veidojot tādu sadalījumu, kurš radītu pilnasinīgi funkcionējošas teritoriālās vienības, kuras būtu spējīgas uzturēt tajās dzīvojošajiem cilvēkiem nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus – izglītību, veselības aprūpi utt.

Savādāk jebkuram, kurš esošajā situācijā mēģinās ķerties pie ielaisto reģionālo problēmu risināšanas - vai tā būtu skolu tīkla optimizācija, vai veselības aprūpes sakārtošana, vai reģionālo ceļu tīkla optimizācija (tās visas ir lietas, kas neizbēgami būs jāpaveic) - tas būs kā vilkt aiz vienas vietas no meža laukā “laimes lāci”, tas ir - nolemt sevi neveiksmei un politiskajai pašnāvībai. Un tāpēc nekas nenotiek un nenotiks (būs tikai muļļāšanās), kamēr apstākļi uz to nepiespiedīs visskaudrākajā veidā.

Klejojot fiskālās telpas meklējumos

Valdības diskusija par to, kur rast papildu fiskālo telpu veselības aprūpei, uzskatāmi parāda, ka šo jautājumu valdība nemaz nebija domājusi risināt un joprojām nav gatava to risināt.

Proti, ja jau “nodokļu reformas” galvenais uzdevums ir mūsu uzņēmēju konkurētspējas stiprināšana, kas tiek panākts caur darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, tad kāda velna pēc papildu fiskālā telpa veselības aprūpei tiek meklēta tieši uz darbaspēka nodokļu sloga rēķina?

Ja jau vara beidzot ir saņēmusies reformēt nodokļu sistēmu – pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu, tad loģiski būtu meklēt šo papildus fiskālo telpu (arī tai pašai veselības aprūpei) pēc tā paša principa. Tomēr piedāvāts tiek darīt pretēji. Sanāk tāda kā politiskā šizofrēnija.

Ja tomēr uzdrošinātos palūkoties patēriņa nodokļu virzienā, izrādītos, ka izvēle nav liela – akcīzes nodoklis jau ir iesaistīts kā “nodokļu reformas” kompensējošais mehānisms, atliek vēl PVN. Un te sākas savdabīga laipošana.

Ir savādi, ka “nodokļu reformas” virzītāji kā kompensācijas mehānismu labprātāk izvēlas sociālās apdrošināšanas izmaksas, kas tieši ietekmē darbaspēka izmaksas un līdz ar to - mūsu konkurētspēju, turklāt tā tiek sists tikai un vienīgi pa “balto” biznesu, bet “ēnas” neskar nemaz. Savukārt no patēriņa nodokļiem tiek piedāvāts izmantot tikai un vienīgi akcīzes nodokļa palielināšanu. Tā ir ļoti savdabīga (nosauksim to tā) pieeja. Loģiska un pamatota argumentācija tai joprojām nav sniegta. Uzņēmīgo reformatoru ortodoksālās bailes no diskusijām ap PVN likmes pārskatīšanu, kā iespējamo alternatīvu kompensācijas mehānismu veidošanā, liek sarkastiski pasmaidīt un pajautāt - vai tiešām FM ir patiesie šīs “nodokļu reformas” autori, un vai tiešām šīs “reformas” virsmērķis ir plaši deklarētā mūsu uzņēmēju konkurētspējas stiprināšana?

Proti. Degviela (galvenais akcīzes nodokļa ieņēmumu avots) ir gandrīz katra produkta izmaksas sastāvdaļa (tieši vai netieši), tāpēc degvielas akcīzes nodokļa paaugstinājums “sitīs” pa visu mūsu uzņēmēju produkcijas vai pakalpojuma izmaksām, tāpat kā lietuviešu ražotāja izmaksās būs Lietuvas degvielas akcīze, Polijas ražotāja – Polijas, un jo augstāka tā būs Latvijas ražotājam, jo dārgāka būs mūsu produkcija, salīdzinot ar citu valstu ražotāju produkciju, kas gulēs vienā un tajā pašā plauktā un konkurēs ar mūsējo. Cik tas ir gudri un pārdomāti īstenot šādu “nodokļu reformas” risinājumu, kas pasliktina mūsu konkurētspēju, jo tas būs nodokļu slogs, kas gulsies tikai uz mūsu pašu uzņēmēju pleciem?

Savukārt PVN nodokļu izmaiņas (ja jau nodokļu reformatori ir nolēmusi ķerties pie nodokļu celšanas) skartu ne tikai mūsu pašražotās produkcijas (pakalpojumu) izmaksas, bet vienlīdz attiektos arī uz importēto – apliktu arī citu valstu ražotāju produkciju ar tādu pašu nodokļa pieaugumu, savukārt mūsu eksportētājus tas neskartu vispār, jo tiem ir iespēja atgriezt samaksāto PVN par eksportēto produkciju. Tas ir – tādejādi mēs nemazinātu savu konkurētspēju. Mēs pat varētu to stiprināt pašmāju tirgū pareizi izmantojot piesauktās mega reformas iespējas.

Proti, ja jau pieķeras PVN izmaiņām, tad īstenojot to apdomāti (kā to aicina Vienotība) un drosmīgi (kā to aicina FM) – paaugstināt PVN bāzes likmi, lai radītu pietiekamu fiskālo telpu, kuras ietvaros beidzot var ieviest samazināto PVN likmi atsevišķām pārtikas produktu grupām (par ko zemnieki un ZZS vadītā Zemkopības ministrija aģitē jau gadiem ilgi, ir pat darba grupas sagatavoti priekšlikumi – tikai kāpēc tie netika pat iesniegti izskatīšanai?) – tam būtu trīskāršs pozitīvs efekts: tas reāli mazinātu sociālo nevienlīdzību un nabadzību, jo pārtikas izdevumiem “trūcīgo” budžetā ir lielāks īpatsvars, nekā “turīgajiem”, savukārt šīs PVN likmes negatīvais efekts tiktu kompensēts proporcionāli katra kopējam patēriņam caur paaugstināto PVN likmi– tas ir bagātie maksātu vairāk. Turklāt atšķirībā no “sociālā nodokļa” tas tiktu maksāts arī no “ēnu ekonomikas” ienākumiem (aplokšņu algām). Pareizi piemērojot šo samazināto PVN likmi, tas dotu konkurētspējas priekšrocības mūsu pašmāju ražotājiem (vietējiem svaigajiem produktiem) tiem konkurējot ar citiem importa produktiem (kuri neklasificētos kā “svaigi produkti”), kuriem tiktu piemērota pilnā PVN likme.

Tas viss ir zināms un darāms, bet “nodokļu reformas” virzītāji izvairās pat apspriest to – uzreiz tiek biedēts ar inflācijas pieaugumu, kas nav nopietni un ir diletantisks arguments, jo akcīzes nodokļa izmaiņas radīs analoģisku spiedienu uz inflāciju, turklāt šajā gadījumā tā tiks radīta spiežot augšup tikai mūsu pašu saražotā cenu, nevis tiks izkliedēta uz visiem – arī importētajiem produktiem. Kā labā tiek īstenots šāds “nodokļu reformas” risinājums? Mūsu uzņēmēju konkurētspējas stiprināšana ir “nodokļu reformas” virsmērķis – tiešām?!

Galvenais “nodokļu reformas” mīts

Mums tiek pasniegts, pat uzstājīgi masēts smadzenēs viedoklis, ka “nodokļu reforma” būs brīnumnūjiņa mūsu tautsaimniecībai un tāpēc vērtējams kā valdības varoņdarbs. Tas ir sarūgtinoši skumji. Jo tas nebūt tā nav. Šai koalīcijai (tās rīcībspējai) tas tiešām ir varoņdarbs. Un visdrīzāk tieši tāpēc tas tā arī tiek pasniegts – lai sabiedrība neiedomātos sagaidīt un prasīt no tās ko vairāk, bet būtu pateicīga pat par šo galu galā sastrādāto “vanckaru”.

Diemžēl esošā vara, kā jau tai ierasts, nav spējusi pildīt dotos solījumus, pat sapinoties attiecībā uz savām izvirzītajām prioritātēm, nemaz nerunājot par sistēmiska un ilgtspējīga risinājuma izveidi (piemēram – tā arī nespējot dot atbildi kā tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums Latvijas autoceļu infrastruktūras uzturēšanai, kā tiks nodrošināts Latvijas ekonomikas produktivitātes celšanai tik nepieciešamais finansējums zinātnei, pētniecībai un inovācijām, utt.) – līdz ar to jau sākotnēji savā “risinājumā” paredzot vairāku simtu miljonu lielus caurumus valsts pastāvēšanai un attīstībai absolūti nepieciešamu vajadzību finansēšanai.

Bet tas savukārt nozīmē, ka, lai cik skaisti un pārliecinoši tiktu pasniegta šī “nodokļu reforma”, neskatoties uz to, ka tā ir solis pareizajā virzienā, tā diemžēl reāli nesasniegs nevienu no tās izvirzītajiem virsmērķiem – nenodrošinās ilgtspējīgu valsts attīstību, ietekme uz tautsaimniecības konkurētspēju būs nenozīmīga, tā galu galā var sanākt pat ar pretēju efektu - ņemot vērā “nodokļu reformā” iestrādātos risinājumus veselības finansējumam, kas radīs neparedzamu papildus spiedienu uz “sociālo budžetu”, līdz ar to riskus darbaspēka nodokļu sloga pieaugumam, kā arī ņemot vērā “nodokļu reformā” iestrādātos “caurumus”, kas neizbēgami novedīs pie šīs “nodokļu reformas” reformas – jauniem nodokļu grozījumiem jau pārredzamā nākotnē, tādejādi graujot investoru uzticību Latvijas uzņēmējdarbības videi – kārtējo reizi apliecinot varas nespēju nodrošināt skaidru un stabilu nodokļu politikas ietvaru, kas jebkuram investoram ir daudz svarīgāk par kārdinošām nodokļu likmēm, uz kurām turklāt vēl nevar paļauties. Tāds būs sausais atlikums no šīs “nodokļu reformas” varoņstāsta, ja koalīcija aroganti atteiksies no iespējas to uzlabot, bet virzīs cauri Saeimai tās apstiprināšanu steidzamības kārtībā.

Pat uzlūkojot tautsaimniecības procesus šauri - tikai caur fiskālo plāksni (kā to piedāvā reformas virzītāji), ir acīmredzami, ka ar šādu "nodokļu reformu", lai cik tā skaisti tiktu pasniegta ( bet patiesībā piedāvā risināt tikai atsevišķus aspektus, upurējot tiem pārējos) nebūs iespējams nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību.

To nosaka arī mūsdienu ekonomikas paradigma – izšķirošais faktors valsts ilgtspējīgai attīstībai un labklājības veidošanai ir nevis zemi nodokļi (kas investoru uztverē drīzāk tiek vērtēts kā “bezmaksas siers” vai kā diskonts iebojātai precei (investīciju videi)), bet cilvēki - uzņēmīgi un radoši, ar atbilstošām prasmēm, kas ir spējīgi radīt ko jaunu un vērtīgu globālās ekonomikas pieprasījumam, un kuriem ir iespējas to īstenot šajā valstī. Ja tas netiek nodrošināts, lai cik čakli mēs būtu, lai cik rūpīgi censtos sadalīt to, kas mums ir, mēs turpināsim paši sevi dzīt aizvien dziļāk nabadzības slazdā un nolemjam sevi kļūt par piedēkli citu valstu labklājībai, jo pašu spējas radīt ko jaunu un vērtīgu tiek mērķtiecīgi mērdētas.

Epilogs – patiesības brīdim

Diemžēl valsts vara joprojām krampjaini turas pie maldinošās mazspējnieku radītas dogmas, ka valsts tēriņi attīstībai ir nepieļaujams risks, kuru tā nedrīkst atļauties, ja atdeve no šiem tēriņiem nav grāmatvediski precīzi izrēķināma. Tas pirmām kārtām vissāpīgāk sit pa mūsu zinātni, pētniecību un inovāciju sistēmu. Līdz ar to neļauj veidot augsti produktīvo “zināšanu ekonomiku”, kas ir pamats ilgtspējīgas valsts konkurētspējas un labklājības veidošanai.

Runas par “zināšanu ekonomikas” veidošanu ir tikai tukša “Sūnu ciema” muldēšana – naudas tai nav bijis un nav arī paredzēts. Salīdzinošā situācija ir dramatiska, un tā visai skaidri un skaudri iezīmē mūsu nākotnes izaugsmes iespējas:

Proti. Pētot pasaules pieredzi iezīmējas acīmredzama sakarība – labklājības valstis, tādas kā Zviedrija, Somija, Dānija, kuras mēs stādām sev par piemēru, šo savu labklājību ir sasniegušas, ilgstoši, vairākus gadus nodrošinot finansējumu pētniecībai un attīstībai vismaz 3% apmērā no IKP, lai radītu nepieciešamo fundamentu ilgtspējīgi produktīvai ekonomikai. Latvija savā Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir paredzējusi sasniegt tikai 1,5% no IKP un tikai 2020. gadā. Kā to nav grūti saprast – modernās ekonomikas apstākļos tas nebūs pietiekami, lai izveidotu pietiekoši produktīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas spētu nodrošināt labklājību plašam sabiedrības slānim. Taču pat šis, nepamatoti pieticīgais NAP nospraustais mērķis netiek pildīts, un arī “nodokļu reformas” ietvarā tam nav paredzēta vieta.

Šādi turpinot virzīt Latvijas tautsaimniecību, iespēja pelnīt un vairot labklājību paliek reāla tikai šauram sabiedrības slānim – tiem, kuri spēj radīt kaut ko jaunu un vērtīgu (tādi uzņēmumi mums ir ), bet pārējiem (aptuveni 80 - 90% uzņēmumu) globālās konkurences apstākļos vienīgā iespēja ražot un pastāvēt - to darīt lētāk nekā citiem, tas ir vairot savu labklājību uz savu līdzpilsoņu rēķina: izmantot lētāko risinājumu, maksāt zemākas algas, cenšoties “optimizēt” nodokļus. No šejienes – pieaugošā sociālā nevienlīdzība un nabadzība. Tās sakne un galvenais cēlonis – valdības piekoptā politika, tās nespēja domāt un plānot ilgtermiņā, un atbilstoši tam rīkoties. Un ar nodokļu reformu to neatrisināt. Vēl jo vairāk – ar šādu “nodokļu reformu”.

Apgalvot pretējo var tikai tas, kuram nav pietiekamas sajēgas par tautsaimniecības procesiem, kas tos uzlūko tikai no vienas šauras prizmas (līdzīgi kā raugoties uz ziloni no pēcpuses to var redzēt tikai kā mazu striķīti piestiprinātu pie sienas, kura kustās nezināmā virzienā), vai arī apgalvo to, lai maldinātu sabiedrību ar apzinātu politisko demagoģiju.

Esošais nodokļu slogs mūsu uzņēmējiem ir nepanesams ne jau sakarā ar esošajām nodokļu likmēm, bet gan mūsu ekonomikas zemā produktivitātes līmeņa dēļ, kam par iemeslu lielā mērā ir valdības neparedzamie un nepārdomātie lēmumi. Ļoti gribētos, lai šī “nodokļu reforma” nebūtu viens no tiem. Izskatās gan, ka pamata šādām cerībām nav, bet cerības jau paliek, pat ja reformā tām neatliek “fiskālās telpas”. 

Red.piez.: autors rakstam pievienojis arī vairākus grafikus, ko tehnisku iemeslu dēļ nevaram adekvāti pievienot. Interesentiem tie apskatāmi ŠEIT.

Novērtē šo rakstu:

1306
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...