Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā
Partijas Saskaņa Saeimas frakcija18.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1153/Lp13) pieņemšanu 2. lasījumā, likumprojektu neatbalstīja un balsoja “pret” šādu apsvērumu dēļ.
Pagājušā gada novembrī, pieņemot spēkā esošo likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Saeima vienlaikus uzdeva Ministru kabinetam iesniegt Saeimai grozījumus likumā par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.
Tas bija uzdevums valdībai, lai novērstu kritiku, kas tika pausta likuma pieņemšanas laikā, un rastu pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības risinājumus, vienlaikus saglabājot viņu motivāciju darbam un labprātīgai nodokļu maksāšanai.
Un ko Saeima saņēma? Vienīgie likumprojekta 2. lasījumā atbalstīto grozījumu beneficiāri ir pašnodarbinātie, kas gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai no intelektuālā īpašuma. Viņiem noteikti labvēlīgāki obligāto iemaksu aprēķina laika nosacījumi.
Visiem pārējiem pašnodarbinātajiem valdība neatrada labāku risinājumu kā saglabāt sociālās apdrošināšanas pasākumu sistēmu, kura bija ieviesta uz periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, arī pēc 2022. gada 1. janvāra un uz nenoteiktu laiku.
Pārsvarā pašnodarbinātie ir tie, kas gandrīz visu savu apgrozījumu tērē nepieciešamām precēm un pakalpojumiem. Tie ir santehniķi, dzīvokļu remonta veicēji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrāfi, arī mājskolotāji un privātskolotāji. Tie ir kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandēmijas situācijā pavisam nesokas.
Šī nodokļu sistēma atstāj pašnodarbināto patēriņam un uzkrājumiem aptuveni sešdesmit procentu ienākumu. Turklāt, jo mazāki ir pašnodarbināto ienākumi, jo relatīvi lielāka ienākumu daļa ir obligātā sociālā iemaksa. Šādos apstākļos obligātas sociālās iemaksas kļūst nesamērīgi lielas.
Valsts, ieturot aptuveni 40 procentu ienākumu sociālajai iemaksai, aizbildinās, ka nodrošina sociālo aizsardzību. Patiesībā ne valsts, bet paši pašnodarbinātie to nodrošina no savas naudas. Un kāds labums no šīs aizsardzības nākotnē, ja nauda pārtikai, drēbēm un komunālajiem maksājumiem ir jātērē šodien? Tie ir tēriņi, kurus nevar atlikt. Nauda, kuru vajag tūlīt. Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā.
Izskatās, ka valsts neatzīst, ka pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmēji. Par saviem līdzekļiem viņi nodrošina nepieciešamos ražošanas līdzekļus, nepieciešamo profesionālo vidi, savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Tikmēr salīdzinājumā ar privāto uzņēmumu īpašniekiem pašnodarbināto nodokļu slogs ir lielāks. Valdības nodokļu politika piespiež viņus kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū un iekļauties konkurencē par darbavietām.
Izskatāmais likumprojekts ir tam apliecinājums. Tas sašaurina uzņēmējdarbības iespējas valstī, izskauž pašnodarbinātos kā sociālo šķiru un tā veicina sociālo nevienlīdzību.
Valdībai uzdotais mājas darbs nav izpildīts. Šādu likumprojektu Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcija neatbalsta un balsoja “pret”.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
