Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā
Partijas Saskaņa Saeimas frakcija18.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1153/Lp13) pieņemšanu 2. lasījumā, likumprojektu neatbalstīja un balsoja “pret” šādu apsvērumu dēļ.
Pagājušā gada novembrī, pieņemot spēkā esošo likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Saeima vienlaikus uzdeva Ministru kabinetam iesniegt Saeimai grozījumus likumā par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.
Tas bija uzdevums valdībai, lai novērstu kritiku, kas tika pausta likuma pieņemšanas laikā, un rastu pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības risinājumus, vienlaikus saglabājot viņu motivāciju darbam un labprātīgai nodokļu maksāšanai.
Un ko Saeima saņēma? Vienīgie likumprojekta 2. lasījumā atbalstīto grozījumu beneficiāri ir pašnodarbinātie, kas gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai no intelektuālā īpašuma. Viņiem noteikti labvēlīgāki obligāto iemaksu aprēķina laika nosacījumi.
Visiem pārējiem pašnodarbinātajiem valdība neatrada labāku risinājumu kā saglabāt sociālās apdrošināšanas pasākumu sistēmu, kura bija ieviesta uz periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, arī pēc 2022. gada 1. janvāra un uz nenoteiktu laiku.
Pārsvarā pašnodarbinātie ir tie, kas gandrīz visu savu apgrozījumu tērē nepieciešamām precēm un pakalpojumiem. Tie ir santehniķi, dzīvokļu remonta veicēji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrāfi, arī mājskolotāji un privātskolotāji. Tie ir kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandēmijas situācijā pavisam nesokas.
Šī nodokļu sistēma atstāj pašnodarbināto patēriņam un uzkrājumiem aptuveni sešdesmit procentu ienākumu. Turklāt, jo mazāki ir pašnodarbināto ienākumi, jo relatīvi lielāka ienākumu daļa ir obligātā sociālā iemaksa. Šādos apstākļos obligātas sociālās iemaksas kļūst nesamērīgi lielas.
Valsts, ieturot aptuveni 40 procentu ienākumu sociālajai iemaksai, aizbildinās, ka nodrošina sociālo aizsardzību. Patiesībā ne valsts, bet paši pašnodarbinātie to nodrošina no savas naudas. Un kāds labums no šīs aizsardzības nākotnē, ja nauda pārtikai, drēbēm un komunālajiem maksājumiem ir jātērē šodien? Tie ir tēriņi, kurus nevar atlikt. Nauda, kuru vajag tūlīt. Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā.
Izskatās, ka valsts neatzīst, ka pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmēji. Par saviem līdzekļiem viņi nodrošina nepieciešamos ražošanas līdzekļus, nepieciešamo profesionālo vidi, savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Tikmēr salīdzinājumā ar privāto uzņēmumu īpašniekiem pašnodarbināto nodokļu slogs ir lielāks. Valdības nodokļu politika piespiež viņus kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū un iekļauties konkurencē par darbavietām.
Izskatāmais likumprojekts ir tam apliecinājums. Tas sašaurina uzņēmējdarbības iespējas valstī, izskauž pašnodarbinātos kā sociālo šķiru un tā veicina sociālo nevienlīdzību.
Valdībai uzdotais mājas darbs nav izpildīts. Šādu likumprojektu Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcija neatbalsta un balsoja “pret”.
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
