Nodokļu uzrēķini: VID prakses atzīšana par prettiesisku prasīs valstij desmitus miljonu

Pirms pusotras nedēļas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments paplašinātā sastāvā pieņēma pie tiesu uzvarām pār protestējošajiem bijušajiem nekustamo īpašumu tirgoņiem pieradušajam VID negaidītu spriedumu.

Šis spriedums faktiski pasludina par prettiesisku VID gadiem ilgi praktizēto nodokļu uzrēķinu sistēmu nekustamo īpašumu pircējiem-pārdevējiem, kuri VID ieskatā veikuši saimniecisko darbību, par ko nav maksājuši nodokļus. Šādi „iekritušo” nekustamā īpašuma tirgoņu skaits mērāms tūkstošos, un Pietiek rīcībā ir informācija, ka atsevišķos gadījumos uzrēķinu apmērs ir mērāms pat miljonos.

Līdz šim pirmās un otrās instances tiesas lielā vienprātībā bija atbalstījušas VID likuma skaidrojumu, kaut gan paši bijušie tirgotāji turējās pie uzskata, ka guvuši ienākumus no tādu īpašumu pārdošanas, kas viņiem piederējuši ilgāk nekā gadu un par ko nodoklis tātad nav jāmaksā

Taču tagad Augstākās tiesas Senāts ir uzklausījis Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas viedokli, ka ienākumi, kas gūti no vairāku nekustamo īpašumu, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, sistemātiskas pārdošanas, nebija jāietver gada apliekamajā ienākumā.

Viens Senāta spriedums vienā konkrētā lietā gan nenozīmē, ka automātiski un nekavējoties par prettiesiskiem tiek atzīti visi VID uzrēķini līdzīgās situācijās. „Civilizētā valstī šāds tiesas lēmums tiktu uzskatīts par precedentu un visas līdzīgas nodokļu uzrēķinu lietas būtu jāpārskata, bet pie mums jau tā nenotiek. Līdz ar to katram pašam jācīnās par savu taisnību. Šis tiesas spriedums var kalpot kā pamatojums, kādēļ turpmāk šādus nodokļu uzrēķinus neuzlikt, bet tas jau vairs nav aktuāli, jo tagad jau visi uzmanās un neveic vairāk nekā vienu darījumu gadā,” skaidro advokāts Viktors Tihonovs.

Savukārt Augstākās tiesas Senāta uzklausītās Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Uldis Bērziņš norāda uz to, ka Senāta spriedumu un jo īpaši argumentus citas tiesas ignorēt nevarēs: „Tagad jebkurai tiesai būs jāņem vērē Senāta veiktā izpēte un jāpieņem lēmums, vadoties no šī tiesas lēmuma un izpētes. Daudzi, kuriem ir nodokļu uzrēķini, jau ir vērsušies tiesā, un domājams, ka viņiem ir visas tiesības prasīt, lai, lemjot par viņu gadījumu, tiesa ņem vērā Senāta spriedumu un izpēti. Tie, kuri vēl nav iesnieguši, domāju, ka to darīs.”

Līdz ar to nav šaubu, ka vismaz daudzos gadījumos valstij var nākties atmaksāt atpakaļ to, ko tā no neveiksmīgajiem tirgoņiem sev vēl pirms tiesāšanās jau paņēmusi ar uzrēķinu palīdzību. „Ja valsts jau ir sākusi piedziņas darbu par šiem nodokļu uzrēķiniem, tad šo naudu var attiesāt atpakaļ, un tas nozīmē, ka valstij var būt zaudējumi,” atzīst Bērziņš, gan piebilstot, ka lielākā daļa šo uzrēķinu pagaidām ir tikai aprēķināti, taču ne iekasēti.

Savukārt tas, kāpēc valsts vispār nonākusi šādā situācijā, tiek skaidrots kā ar likuma nepilnībām, kuru dēļ VID bijusi iespēja ķerties pie tā skaidrošanas, tā ar politisko spiedienu, politiķiem kategoriski pieprasot VID piepildīt budžeta maku par katru cenu.

„Norma, ka no nekustamā īpašuma darījumiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika ieviesta, lai iekasētu nodokļus no visiem spekulantiem, bet to ieviesa tad, kad jau viss bija beidzies, visi visu bija pārdevuši vai arī jau sākās krīze un neko nevarēja pārdot. Tad nu sāka likumu piemērot ar atpakaļejošu datumu,” atzīst Tihonovs.

Likumā gan noteikta norma – pārdodamajam īpašumam vismaz viens gads jābūt īpašumā, taču palikusi vieta interpretācijām, kas tad ir saimnieciskā darbība. „Un tad nu sāka katra VID nodaļa to piemērot pēc sava prāta un pēc deguniem. It kā, ja ir vairāk par diviem darījumiem, tad it kā ir jāmaksā, bet citiem neko tādu neuzrēķināja. Un tā parādījās tie fantastiskie nodokļu parādu uzrēķini. Jau toreiz vajadzēja izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros tad arī vajadzēja skaidri pateikt, kad un par ko jāmaksā. Bet ērtāk taču ir atstāt vietu fantāzijai. Valsts ieņēmumu dienestā darbinieki smaida un saka – mēs zinām, ka likumā jau tā īsti nav rakstīts, bet mums Finanšu ministrija liek iekasēt nodokļus,” situāciju raksturo advokāts.

Viņam piebalso arī Bērziņš: „Senāta spriedums skaidri pasaka, ka likumā ir rakstīts viens, bet VID to traktējis savādāk. No likuma viedokļa par šādiem darījumiem nodokļi nebija jāmaksā. Toreiz spēkā esošajā likumā bija noteikts 12 mēnešu īpašuma tiesību termiņš. Ja Senāts ir skaidrojis, ka likums jātraktē šādi, tad sanāk, ka VID ir rīkojies nelikumīgi.”

Versiju par Senāta sprieduma nepietiekamu argumentāciju Bērziņš noraida: „Šis ir ļoti sarežģīts gadījums, tādēļ jau arī Senāts par to sprieda nevis trīs tiesnešu sastāvā, bet paplašinātajā sastāvā ar astoņiem tiesnešiem. Lai izprastu likuma būtību, tiesa ņēma vērā 2007.gada likuma izmaiņu pamatojuma anotāciju. Tajā skaidri bija pateikts, ka likumu nepieciešams mainīt, jo pašreiz spēkā esošā likumdošana neparedz maksāt par nekustamā īpašuma darījumiem, ja īpašums pieder ilgāk nekā 12 mēnešus. Tātad līdz 2007.gada maijam par šādiem darījumiem nodokļi nebija jāmaksā un to valdība skaidri pasaka likuma anotācijā. Tad piedāvāja mainīt uz 3 gadiem, tad pieņēma likumu ar 5 gadu termiņu. Tagad vispār ir spēkā kapitāla pieauguma likums, kas daudz precīzāk pasaka, kad ir jāmaksā nodoklis un no kādas summas.”

Abu speciālistu skatījumā Senāts faktiski ir norādījis valstij, ka bez likumīga pamata iekasēt naudu no iedzīvotājiem nedrīkst pat tad, ja ir smaga finanšu situācija un šādus soļus atbalsta liela sabiedrības daļa. „Senāts ir skaidri pateicis, ka nevar traktēt likumus pēc sava prāta un pēc valsts alkatības tikt pie naudas. VID vienmēr ir lielījies, ka administratīvā tiesā viņiem ir 95% uzvaras, un tas nav īsti normāli, ka administratīvā tiesa piesedz normatīvo aktu nepilnības un VID patvaļu. Senāts ir skaidri pateicis, ka tā nevar,” teic Tihonovs.

Savukārt VID bijušais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, kura laikā sākās uzrēķini nekustamo īpašumu tirgoņiem, piemin tieši sabiedrības spiedienu: „Ja jūs atceraties, bija sabiedrībā diskusija, ka nekustamo īpašumu spekulantiem jāmaksā nodokļi un tas bija visas sabiedrības spiediens. Tas, ka 2007. gadā sāka šos uzrēķinus, vienkārši parāda situāciju, kāda bija. No 2004. gada sākās aktīva nekustamo īpašumu tirgošana. Un nodokļu auditus veic par iepriekšējiem trim gadiem. Tas ir VID darba kārtībā. Nav tā, ka mēs ar atpakaļejošu datumu mēģinājām uzlikt nodokļus spekulantiem. Likums skaidri pasaka, kas ir saimnieciskā darbība – regulāra tirdzniecība ar preci ir saimnieciskā darbība.”

Saskaņā ar viņa skaidrojumu „Valsts ieņēmumu dienests vienmēr ir uzskatījis, ka sistemātiska un regulāra tirdzniecība ir saimnieciskā darbība, par kuru jāmaksā nodokļi. Un nav svarīgi, ko tirgo – mašīnas, konfektes vai nekustamo īpašumu. Ja ir padsmit darījumi gadā, vai tad tā nav saimnieciskā darbība? Šajā gadījumā laikam vienīgais, ar ko šis gadījums atšķiras no pārējiem, ir tas, ka īpašumu iegūšana bija noformēta nevis kā pirkums, bet kā dāvinājums. Droši vien, lai apietu nodevu nomaksas. Taču, ja jums ir uzdāvināti n-tie īpašumi un jūs pa vienam tos mēnesī tirgojat, tad vienalga tā ir saimnieciskā darbība”.

Gan Jakāns, gan VID pašreizējā vadība ir vienisprātis vienā – „pilnīgi visos citos tiesas spriedumos ir skaidri pateikts, ka VID ir taisnība, un arī šajā gadījumā Senāts ir atdevis atpakaļ apgabaltiesai, tiesvedība vēl nav beigusies”. Savukārt to, ka Augstākās tiesas Senāta spriedums tomēr pēc „svara” atšķiras no rajona tiesas sprieduma, viņi īpaši neakcentē.

„Mēs redzam, ka VID nekad nepadodas un mēģina pierādīt savu taisnību, lai cik absurds būtu uzrēķins,” konstatē Bērziņš. Viņa prognoze: „VID mēģinās, neskatoties uz diezgan skaidro un pamatīgo Senāta lēmumu, tomēr pierādīt savu taisnību. To, ka VID labprātīgi atcels nodokļu uzrēķinus, es domāju, nevajag cerēt. Tikai, ja pats [cilvēks] caur tiesu pierādīs, ka tas ir nepamatots uzrēķins.”

Novērtē šo rakstu: