Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts visādās formās, kā tik vien labpatīkas. Bet ko sevī īsti ietver vārds “tiesiskums”? 

Tiesiskuma princips (angl. Lawfulness, vācu Rechtmāfiigkeit) – ir atvasināts no tiesību virsvadības principa, akcentējot tiesību virsvadības principa izpausmi publiskas personas darbībā. Proti, šis princips ir vērsts uz publiskās varas īstenotāju – tas noteic iestādes un tiesas darbības ietvaru, norādot, ka gan iestāde, gan tiesa drīkst rīkoties tikai saskaņā ar tiesību normām. Tādējādi tiesiskuma princips atspoguļo publiskas personas un privātpersonas rīcības klasisko atšķirību – publiskas personas iestāde drīkst darīt tikai to, kas ir atļauts ar tiesību normām, kamēr privātpersona drīkst darīt visu, kas nav ar tiesību normām aizliegts.1

Vienkāršākiem vārdiem runājot, sanāk, ka visiem jāievēro likumi. Pag, bet vai tad iespējama demokrātija bez likumu ievērošanas? Turklāt demokrātija jau pati par sevi ietver arī tiesiskumu. Labi, dies ar to, paskatīsim tad, kā to tiesiskumu plāno īstenot. “Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabineta iecerēto darbību” ir pat vesela III sadaļa “Valsts drošība un ārlietas” un pat vesela nodaļa “Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara”.2 

Būtu jau vērts iepazīties visiem ar visu deklarācijas tekstu, bet šoreiz apskatām tik vienu sadaļu – tiesiskumu. Pag, sākot lasīt, man šķiet, ka vai nu es vairs neko nesaprotu, vai arī izskatās, ka šoreiz pamatīgi ir saliets ūdens. Izrādās, ka tagad mums ir jau bezkompromisa tiesiskums. Mī un žē – kurš gan spēja iedomāties, ka tiesiskumam ir kompromisi? Tiesiskums vai nu ir, vai nu tā nav.

Labi, izskatās, ka vienkāršiem iedzīvotājiem vai nu ir tiesiskums vai nav, bet, ietērpjoties politiķu ādā, parādās bezkompromisa tiesiskums, noteikti ir jau kompromisa, dalītais, saliktais, politiskais, nepolitiskais, apolitiskais, regulārais un neregulārais tiesiskums.

Vienkāršiem prātiem šīs debesu virsotnes un smalkās nianses nesaprast. Piemēram, vienkāršam cilvēkam kriminālprocesa uzsākšana ir kriminālprocesa uzsākšana, politiķiem – politiskais pasūtījums. Ja bez ironijas, tad, pasakot, ka tiks ievērota un cienīta demokrātija, tas jau arī nozīmēs to, ka tiks ievērots tiesiskums. Nez, politiķi domā, ka mēs esam tik stulbi, ka nesapratīsim, vai pašiem tad nav ko konkrētu pateikt, ja neslēpjas aiz vispārinātām frāzēm.

Deklarācijā uzskaitītie punkti jāpārlasa. Tiesa, kā sāksi skatīties, kā tie atbilst vārda „tiesiskums” saturam, nāksies konstatēt, ka – neatbilst gan. Zem šī vārda tiek pabāzts apakšā viss, tāpat kā zem tepiķīša pie ārdurvīm kāds saslauka apkārt esošas smiltis un citus gružus.

Labi, varbūt rakstīja steigā un kaut ko vajadzēja sarakstīt. Tamdēļ būtiskākais jautājums – kas tad mums nodrošinās to saucamo bezkompromisa tiesiskumu? Uhh, Jaunā konservatīvā partija tās priekšsēdētāja Jāņa Bordāna personā. Jāatzīmē, jurists, zvērināts advokāts. Izklausās ļoti pieklājīgi un daudzsološi.

Ko tad šī partija tiesiskuma jomā ir solījusi? Paskatām 4000 zīmju programmu. WOW, faktiski neko. Nav pārāk daudz, jānocitē: „Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību. Maksātnespējas administratoru darbs – tiešā valsts pakļautībā. Efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.3” Partijas rakstīto neiztirzāšu, katram savs, bet kaut kā solītais bezkompromisa tiesiskums nekur neparādās.

Te nelielai atkāpei tikai atgādināšu, ka iepriekšējās vēlēšanās Jaunās konservatīvās partijas 2014.gada programmā par tiesiskumu bija minēts: „Tiesiskums mūsu izpratnē nozīmē to, ka, piemērojot likumus, nevar vadīties vien pēc likuma burta – ir jāatceras par likuma garu. Korupcija tiesiskā valstī ir nepieņemama, un tā tiek novērsta un apkarota ar tiesiskām metodēm. Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, demokrātija daudzu pilsoņu politiskajā kultūrā vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu vērtību. Tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.4

Nez, kaut kā šajā programmā minētais šķiet loģiskāks un saprotamāks, bet ne velti mēdz teikt, ka, paliekot vecākam, paliec arī… Kaut arī – replikai – likuma burtu veido atbilstoši likuma garam. Nevar būt burts citādāks nekā tā gars.

Vienu brīdi jau šķita, nu, jā, ir parādījies bezkompromisa tiesiskums, partija iepriekšējās programmās ir parādījusi, ka tai ir kaut kāda nojēga, ko nozīmē tiesiskums, turklāt, atskatoties pagātnē, Bordāna kungs ir bijis kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tā arī tieslietu ministrs. Tātad drēbi zina un nevajag no jauna mācīties ministrijas nolikuma pirmo punktu: „Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās.5

Loģiski, ka ministrs realizē viņas partijas politiku attiecīgajā nozarē. J.Bordāns kā tieslietu ministrs tika apstiprināts kopā ar K.Kariņa valdību 23.janvārī. Aleluja, beidzot pie stūres būs nozares pārstāvis. BET 25.janvārī J.Bordāns nosūta ārvalstu vēstniecībām interesantu vēstījumu, kura precīzais saturs joprojām tiek slēpts. 

"Es uzskatīju par vajadzīgu izskaidrot ārvalstu vēstniecībām, kurām varbūt nav skaidrs par to, kas valsī šobrīd notiek - Saeimā faktiski tiek prasīta augstas amatpersonas izdošana [kriminālvajāšanai]. Ka politiķi tam iebilst, ka citi sauc ielās tautu. Atsevišķas personas arī mēģina to pasniegt tā, ka kāds cenšas eskalēt situāciju valstī. Lai noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju Latvijā, nosūtījām savu skaidrojošo vēstuli. Tas ir pilnīgi nepieciešams papildu apstāklis JKP darbam Saeimā," stāstīja Bordāns.

Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurim Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos. "Arī "Amnesty International" [otrdien] paziņoja, ka korupcijas indekss Latvijā ir nemainīgs. JKP politika vienmēr balstījusies tajā, ka situācijai ir jāmainās. To var mainīt tikai, ja ir aktīva sabiedrības iesaiste, ieskaitot noteiktos protestus. Mēs šo situāciju vienkārši izskaidrojām vēstniecībām," teica Bordāns.6 

Uzzinot iepriekš minēto, biju kā ar aukstu dušu apliets, – tieslietu ministrs sūdzas ārvalstu vēstniecībām par tiesiskumu! Tas nekas, ka pēc tam to pasniedz kā attiecīgās partijas viedokli, bet to pauda tieslietu ministrs. Sanāk, ka tieslietu ministrs pats pasaka, ka viņš nespēj to tiesiskumu nodrošināt un tamdēļ par to jāinformē ārvalstu vēstniecības, vai arī – tiek parādīts, ka paši to tiesiskumu esam tā nodrāzuši, ka vairs nespējam un tamdēļ tas jādod nedaudz arī citām valstīm.

Ne velti vēlāk jau parādās, A.Roņa raksts, kurā teikts: „Nopietni runājot, es Bordāna kungam un visai nule apstiprinātajai valdībai ieteiktu pēc būtības runāt ar ASV valdību par FIB reģionālā apmācības centra izveidi Latvijā.7

Nekas jau nav pret FIB profesionalitāti, bet kopumā izskatās, ka vārds „tiesiskums” jau tik daudz pašu politiķu drāzts, ka neko jaunu izdomāt nevar, tamdēļ jādod uzpucēšanai ārvalstu partneriem. Tik nez, viņi tik tiešām domā, ka visa sabiedrība ir tik dumja un uzķeras uz skaistiem jēdzieniem, solījumiem un nespēj vairs saskatīt patiesību!? Nāksies apbēdināt. Spējam.

1 Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa, autoru kolektīvs J.Briedes zinātniskajā redakcijā, TNA, 2013, 144.lpp

2 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

3 https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=iMR5h0uNG%2BaFdl%2Fs25ONAw%3D%3D

4 https://konservativie.lv/2014/05/17/jaunas-konservativas-partijas-programma/

5 https://likumi.lv/ta/id/292913-tieslietu-ministrijas-nolikums

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bordans-vestniecibam-saistiba-ar-jurasa-lietu-skaidrojis-tiesiskuma-situaciju-latvija.a307716/

7 https://www.delfi.lv/news/versijas/aivis-ronis-mums-vajag-fib.d?id=50795119

Novērtē šo rakstu:

68
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...