Iesaki rakstu: 
Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kurai uzticēts pārvaldīt iepriekš Šveices jurista Rūdolfa Meroni „apsaimniekoto” mantu, demonstrē matemātikas nepārzināšanu sākumskolas līmenī, kā arī pieļauj tādas kļūdas, kuras pat ar tiesas lēmumu nav iespējams izlabot. Latvijas valstij par NVA paviršību draud tiesvedība Eiropas cilvēktiesību tiesā, kā arī pienākums no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāt kompensāciju par pieļautajām kļūdām aprēķinos.
Kā jau ziņots, 2015.gadā tika pasludināts spriedums kādā krimināllietā, divas personas atzīstot par vainīgām noziegumā, kas pastrādāts 2011.gadā. 2019.gada 30.jūlijā spriedums stājās likumīgā spēkā, un trīs mēnešus vēlāk vairāk nekā kuriozu aprēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem tiesai iesniedza NVA.
Aprēķins iesniegts tiesā četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas, Nodrošinājuma valsts aģentūrai norādot, ka 2015.gadā, kad lietā tika pasludināts spriedums, tai neesot bijuši zināmi 2011.gada izdevumi.
Aprēķinā skaidri un gaiši norādīts, ka 2011.gada 15.jūnijā un 20.jūnijā – katrā no šīm diennaktīm - Nodrošinājuma valsts aģentūrā ir strādāts 40 stundas. 15.jūnijā NVA automašīna 37 no šīm 40 stundām esot braukusi bez šofera, bet 20.jūnijā braukusi bez šofera visas 40 stundas.
Uz apsūdzēto iesniegumu skaidrot, kā diennaktī iespējams atrast 40 stundas, NVA atbildējusi, ka ieviesusies aritmētiska kļūda un transportlīdzekļa nobraukums norādīts kilometros, lai gan pareizi bija jānorāda stundās. Tomēr aprēķina oriģinālā vārdi „kilometri” vai „attālums” nav atrodami, turklāt konfiscētā manta no konfiscēšanas vietas uz glabāšanas vietu bija jāpārvieto
Iestāde apgalvo, ka 20.jūnijā tā šādā veidā esot pārvadājusi divdesmit 25 litru tilpuma plastmasas kannas, bet 15.jūnijā tā pati NVA automašīna 40 stundās pārvedusi Rīgas robežās simt astoņas 25 litru tilpuma plastmasas kannas. Tas dienā NVA izmaksājis ne vairāk un ne mazāk kā 1 217,98 EUR, kopsummā par abu dienu 80 stundām – 2 435,96 EUR.
Papildus tam interesanti, ka par lietisko pierādījumu glabāšanu visa gada garumā, arī vasaras mēnešos, tiek pieprasīta samaksa kā par mantu glabāšanu apkurināmās telpās.
Par šo 128 plastmasas kannu glabāšanu arī vasarā apkurinātās NVA telpās iznīcināšanas izdevumi tiek prasīti līdz 2019.gada 30.jūlijam – līdz brīdim, kad spriedums stājās likumīgā spēkā, taču no pieteikumam pievienotajiem lietisko pierādījumu iznīcināšanas aktiem redzams, ka šķidrums no simt divdesmit astoņām 25 litru tilpuma kannām izliets tikai laika posmā no 2019.gada 26.augusta līdz 3.septembrim, spējot dienā tam patērēt ne vairāk kā 20 minūtes un nespējot izliet vairāk nekā 500 litrus, kā arī nespējot norādīt, kur šis šķidrums tiek izliets.
Neskatoties uz faktu, ka katru dienu tikuši izlieti 500 litri šķidruma (izņemot 3.septembri, kad saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem 5 minūšu laikā no kannām tikuši izlieti 200 litri šķidruma), katrā aktā, sākot no 27.augusta, tiek norādīts, ka šķidrums tiek liets ārā no 108 plastmasas kannām, kaut gan katrā iepriekšējā aktā tiek norādīts, ka faktiski 20 kannas ir tikušas iztukšotas un sabojātas.
Rezultātā no notiesātajiem četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas krimināllietā ir piedzīti kopsummā 6 210,88 EUR, kas pamatots ar 2019.gada 10.septembra Nodrošinājuma valsts aģentūras izdevumu aprēķinu Nr.2554-KL-2019, kuru nav parakstījusi neviena Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersona vai darbinieks.
“Informējam, ka aģentūra 2021.gada 13.janvārī precizēto izdevumu aprēķinu par summu EUR 3 882.08 (trīs tūkstoši astoņi simti astoņdesmit divi eiro un 8 centi) ir nosūtījusi Rīgas rajona tiesai,” atbildē apsūdzētajiem skaidro NVA, aizmirstot piebilst, ka patiesībā tiesai nav nekādu iespēju šo precizēto aprēķinu izskatīt, jo to neparedz nedz krimināllikums, nedz kriminālprocesa likums. Līdz ar to NVA skaidri nodemonstrējusi, ka nepārzina likumus un ka tās pieļautās rupjās kļūdas nav nekādi iespējams mainīt Latvijas ietvaros.
Līdz ar to vienīgais veids, kā apsūdzētajiem, kuriem nepamatoti tiek pieprasīts maksāt par diennaktī neesošām stundām, iespējams panākt taisnīgumu, ir Eiropas cilvēktiesību tiesa, kurā tiesāšanās Latvijai izmaksās vēl lielāku summu nekā tikai zaudējumu atlīdzināšana.
Var tikai minēt, kādās un cik dārgās tiesvedībās NVA nostādīs Latvijas valsti, pārvaldot arestēto Lemberga mantu. Ne velti mantas iepriekšējais apsaimniekotājs Rūdolfs Meroni jau ir sācis ņirgāties par iestādes neprofesionalitāti.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
