Nodrošinājuma valsts aģentūra spiesta atzīt: Meroni turpina to vazāt aiz deguna, manta joprojām nav pārņemta
PIETIEK21.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš pagājušā gada augusta, kad ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Šveices jurists Rūdolfs Meroni tika atcelts no arestētās mantas glabātāja pienākumiem, ir pagājuši jau astoņi mēneši, taču Nodrošinājuma valsts aģentūrai joprojām nav izdevies ne pārņemt savulaik simtus miljonu vērto mantu, ne arī novērtēt, cik liela daļa no tās ir nevis apsaimniekota, bet izsaimniekota. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē aģentūras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, no kurām skaidri izriet – Šveices jurists Latvijas valsts iestādi joprojām vazā aiz deguna.
1) vai Nodrošinājuma valsts aģentūrai pašlaik ir izdevies pārņemt šo mantu?
Informējam, ka šobrīd R.Meroni nav izpildījis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas (turpmāk – Tiesa) uzlikto pienākumu nodot Tiesas 2020. gada 17. augusta lēmumā ar lietvedības Nr. K04-0001-20/18, krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608 (turpmāk – Lēmums) norādīto arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
2) ja nē, kādu tieši iemeslu dēļ manta nav pārņemta?
Informējam, ka manta nav pārņemta, ņemot vērā, ka R.Meroni nav izpildījis Tiesas uzlikto pienākumu.
3) kādā tieši veidā Nodrošinājuma valsts aģentūra šajā laikā ir sazinājusies ar atcelto mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, lai sāktu mantas pārņemšanu?
Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) vairākkārtīgi rakstveidā ir vērsusies pie R.Meroni ar aicinājumu, nekavējoties rakstveidā informēt Aģentūru par veidu, kādā līdz šim tika nodrošināta Lēmumā minētās mantas glabāšana, sniegt informāciju par laiku un kārtību, kādā tiks nodrošināta mantas nodošana glabāšanā Aģentūrai, kā arī informāciju par personu vai personām, kuras nodrošinās mantas nodošanu Aģentūrai.
4) kāda tieši komunikācija ar minēto R.Meroni ir notikusi 2021. gada aprīlī, kādus rezultātus tā ir devusi?
Informējam, ka no 2021.gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 15.aprīlim komunikācija starp Aģentūru un R.Meroni nav notikusi.
5) kādu tieši procedūru Nodrošinājuma valsts aģentūra pašlaik plāno izmantot mantas pārņemšanai?
Aģentūra 2020.gada 30.decembrī ir izsludinājusi konkursa dialogu “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”, saskaņā ar kuru tiks izvēlēts piemērotākais pakalpojuma sniedzējs, kurš veiks nepieciešamās darbības ar Lēmumā norādīto arestēto mantu gadījumā, ja R.Meroni izpildīs ar Tiesas Lēmumu uzlikto pienākumu.
6) kādā tieši veidā Nodrošinājuma valsts aģentūra plāno veikt pārņemamās mantas novērtējumu un vai šī novērtējuma veikšanai piesaistīs trešās personas, kas profesionāli nodarbojas ar šāda veida mantas vērtēšanu?
Atbilstoši Aģentūras 2020.gada 30.decembrī izsludinātā konkursa dialoga “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu” prasībām pakalpojuma sniedzējs nodrošina pārņemamo un pārņemto aktīvu un no tiem izrietošo tiesību un saistību novērtēšanu, kā arī nodrošina pārņemto aktīvu un no tiem izrietošo tiesību un saistību drošu glabāšanu.
7) kā tieši Nodrošinājuma valsts aģentūra gatavojas rīkoties, ja pēc novērtējuma rezultātu iegūšanas izrādīsies, ka mantas vērtība tās glabāšanas laikā ir būtiski samazinājusies?
Aģentūra rīkosies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
