Nodrošinājuma valsts aģentūra spiesta atzīt: Meroni turpina to vazāt aiz deguna, manta joprojām nav pārņemta
PIETIEK21.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš pagājušā gada augusta, kad ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Šveices jurists Rūdolfs Meroni tika atcelts no arestētās mantas glabātāja pienākumiem, ir pagājuši jau astoņi mēneši, taču Nodrošinājuma valsts aģentūrai joprojām nav izdevies ne pārņemt savulaik simtus miljonu vērto mantu, ne arī novērtēt, cik liela daļa no tās ir nevis apsaimniekota, bet izsaimniekota. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē aģentūras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, no kurām skaidri izriet – Šveices jurists Latvijas valsts iestādi joprojām vazā aiz deguna.
1) vai Nodrošinājuma valsts aģentūrai pašlaik ir izdevies pārņemt šo mantu?
Informējam, ka šobrīd R.Meroni nav izpildījis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas (turpmāk – Tiesa) uzlikto pienākumu nodot Tiesas 2020. gada 17. augusta lēmumā ar lietvedības Nr. K04-0001-20/18, krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608 (turpmāk – Lēmums) norādīto arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
2) ja nē, kādu tieši iemeslu dēļ manta nav pārņemta?
Informējam, ka manta nav pārņemta, ņemot vērā, ka R.Meroni nav izpildījis Tiesas uzlikto pienākumu.
3) kādā tieši veidā Nodrošinājuma valsts aģentūra šajā laikā ir sazinājusies ar atcelto mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, lai sāktu mantas pārņemšanu?
Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) vairākkārtīgi rakstveidā ir vērsusies pie R.Meroni ar aicinājumu, nekavējoties rakstveidā informēt Aģentūru par veidu, kādā līdz šim tika nodrošināta Lēmumā minētās mantas glabāšana, sniegt informāciju par laiku un kārtību, kādā tiks nodrošināta mantas nodošana glabāšanā Aģentūrai, kā arī informāciju par personu vai personām, kuras nodrošinās mantas nodošanu Aģentūrai.
4) kāda tieši komunikācija ar minēto R.Meroni ir notikusi 2021. gada aprīlī, kādus rezultātus tā ir devusi?
Informējam, ka no 2021.gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 15.aprīlim komunikācija starp Aģentūru un R.Meroni nav notikusi.
5) kādu tieši procedūru Nodrošinājuma valsts aģentūra pašlaik plāno izmantot mantas pārņemšanai?
Aģentūra 2020.gada 30.decembrī ir izsludinājusi konkursa dialogu “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”, saskaņā ar kuru tiks izvēlēts piemērotākais pakalpojuma sniedzējs, kurš veiks nepieciešamās darbības ar Lēmumā norādīto arestēto mantu gadījumā, ja R.Meroni izpildīs ar Tiesas Lēmumu uzlikto pienākumu.
6) kādā tieši veidā Nodrošinājuma valsts aģentūra plāno veikt pārņemamās mantas novērtējumu un vai šī novērtējuma veikšanai piesaistīs trešās personas, kas profesionāli nodarbojas ar šāda veida mantas vērtēšanu?
Atbilstoši Aģentūras 2020.gada 30.decembrī izsludinātā konkursa dialoga “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu” prasībām pakalpojuma sniedzējs nodrošina pārņemamo un pārņemto aktīvu un no tiem izrietošo tiesību un saistību novērtēšanu, kā arī nodrošina pārņemto aktīvu un no tiem izrietošo tiesību un saistību drošu glabāšanu.
7) kā tieši Nodrošinājuma valsts aģentūra gatavojas rīkoties, ja pēc novērtējuma rezultātu iegūšanas izrādīsies, ka mantas vērtība tās glabāšanas laikā ir būtiski samazinājusies?
Aģentūra rīkosies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
