Iesaki rakstu: 
Šonakt savās mājās ir nogalināts pazīstamais zvērinātais advokāts Pāvels Rebenoks. Slepkavība notikusi, izmantojot nevis šaujamieročus, bet brutālu fizisku spēku, un advokāta partneris Ingus Balandins uzbrukumā guvis smagus miesas bojājumus.
"Šonakt nogalināts mans draugs. Pāvels Rebenoks. Izsludinu par slepkavu atrašanu 20000.00 Eur. Un īpaši par pasūtītājiem no politiķiem," sociālajā tīklā Twitter paziņojis noslepkavotā advokāta kolēģis Mārtiņš Krieķis.
M. Krieķis stāsta, ka P. Rebenoks mājās devies pēc ciemošanās pie viņa un ka acīmredzot tad arī viņam sekots. Savukārt pati slepkavība, iespējams, ir veikta tā, lai izskatītos pēc laupīšanas, - arī kriminālprocess vismaz pagaidām ir sākts par slepkavību laupīšanas nolūkos.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens publiski cenšas radīt iespaidu, ka runa ir pat tieši par laupīšanu, - “notikumu ķēde” neliecinot par to, ka notikušais būtu politiska vai ekonomiska izrēķināšanās ar advokātu.
Tikmēr M. Krieķis ir citās domās: “Pāvelam bija ļoti liela loma obligātā iepirkuma komponentes atcelšanā, tāpēc es uzskatu, ka šīs slepkavība saistīta ar virzību par OIK atcelšanu.” Arī policija pēcāk paziņoja, ka izskatot arī versiju par slepkavību profesionālās darbības dēļ.
Šī slepkavība, kas neapšaubāmi ir skaļākais noziegums pēc maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nogalināšanas 2018. gadā, ir notikusi tieši divas dienas pirms 22. septembrī paredzētajām AS Olainfarm akcionāru sapulcēm, kurās bija ļoti iespējama varas maiņa uzņēmumā. P. Rebenoks šajā konfliktā un tiesvedībās pārstāvēja vienu no mantinieču "nometnēm".
Īpaši asi pret P. Rebenoku iepriekš bija vērsusies otras "nometnes" pārstāve, mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina šķirtene Signe Baldere-Sildedze, par Saeimas frakcijām aprakstot savus iebildumus pret advokāta darbību.
1980. gadā dzimušais P. Rebenoks, kurš kopš 2008. gada ir advokātu biroja Rebenoks&Vilders vadītājs, iepriekš bija ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks, taču bija spiests šos amatus pamest politiskas pretdarbības dēļ.
2019. gada marta beigās P. Rebenoks, kurš toreiz bija Olainfarm padomes priekšsēdētājs, bija vērsies pie toreizējā Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža un Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta saistībā ar viņam izteiktiem draudiem dzīvībai. Savukārt tam sekoja Uzņēmumu reģustra "piesegts" "apvērsums" uzņēmumā un vadības maiņa.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
