Iesaki rakstu: 
Latvijas un Krievijas attiecības, kas tiek raksturotas kā „saprātīgākās pēdējo 20 gadu laikā” un kas nostiprinājušās tieši Valda Zatlera prezidentūras laikā, varētu nospēlēt zināmu lomu jūnija sākumā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, pieļauj zinātāji. Priekšstats, ka Maskava šovasar nevēlētos pārmaiņas Rīgas pilī, politiskajās un biznesa aprindās radusies, sasaistot Zatlera vizīti Maskavā un, piemēram, prezidenta atbalstu Kremlim svarīgajam dzelzceļa Rail Maskava projektam ar augsti stāvošu krievu amatpersonu un miljardieru nesenu viesošanos Rīgā, atsevišķi tiekoties gan ar prezidentu, gan ar Saskaņas centra (SC) līderiem.
Latvijas un Krievijas attiecības, kas tiek raksturotas kā „saprātīgākās pēdējo 20 gadu laikā” un kas nostiprinājušās tieši Valda Zatlera prezidentūras laikā, varētu nospēlēt zināmu lomu jūnija sākumā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, pieļauj zinātāji.
Sasaistot kopā Krievijas transporta ministra, Krievijas-Latvijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāja Igora Ļevitina un miljardiera, Alfa bankas prezidenta Pjotra Avena neseno vizīti Rīgā, kuras laikā bijusi arī viņu tikšanās ar Saskaņas centra (SC) līderi Jāni Urbanoviču, un SC kavēšanos izvirzīt savu prezidenta kandidātu, kas konkurētu ar Zatleru, atsevišķi politiķi neoficiāli izvirza versijas, ka Maskava devusi mājienu: tā šovasar nevēlētos pārmaiņas Rīgas pilī.
Urbanovičs Pietiek apstiprina, ka ticies ar Ļevitinu un Avenu, bet jebkādu mājienu no ārpuses par to, kā SC būtu jārīkojas prezidenta vēlēšanās, kategoriski noliedz. SC padomā esot vairāki prezidenta kandidāti, kuri gatavi „riskēt ar savu labo vārdu” un tikt izvirzīti, bet to, vai nākt ar savu kandidātu, noteikšot tikai un vienīgi taktiskie apsvērumi, - kā panākt SC vēlētājiem vēlamākā prezidenta ievēlēšanu, uzsver Urbanovičs.
SC sevi pozicionē kā opozīciju Valda Dombrovska (Vienotība) ekonomiskajai politikai, bet, tā kā Zatlers pēdējos divus gadus ir bijis šīs valdības balsts, SC būtu grūti savam vēlētājam paskaidrot atbalstu šī prezidenta pārvēlēšanai. SC pašlaik ir grūtā situācijā arī tādēļ, ka tā elektorātu valodas referendumu kontekstā uzrunā radikālāki spēki, ar kuriem SC līderi, kuriem ir ambīcijas 10. Saeimas laikā nonākt valdībā, nevar sacensties retorikā.
Rīgas pils uzsver, ka oficiālā tikšanās Jūrmalas rezidencē 7. aprīlī, kurā piedalījās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), bijis vienīgais Zatlera un Ļevitina sarunu formāts. Nekādas atsevišķas tikšanās starp Zatleru, Ļevitinu un Avenu, par ko neoficiāli izskan minējumi politikas kuluāros, nav bijis. Valsts prezidenta vēlēšanu tēma sarunās Jūrmalas rezidencē vispār neesot skarta. Arī Krievijas vēstniecības interese par jūnija sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ne ar ko neizceļoties citu vēstniecību vidū – jautājums par to, kā Zatlers vērtē savas izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu, pēdējo mēnešu laikā izskanējis tiklab kā no Krievijas vēstnieka, tā no Rietumvalstu diplomātiem.
Vērtējumi Zatlera prezidentūras veiksmei attiecību normalizēšanā ar Krieviju atšķiras. Neoficiāla informācija liecina, ka Maskava būtu vēlējusies taustāmākus rezultātus projektu virzībai, kas apspriesti Zatlera nesenās vizītes laikā. Piemēram, attiecībā uz ambiciozo Rail Maskava projektu, kas ar ātrvilcienu savienotu Rīgu un Maskavu un kas esot personiski svarīgs Krievijas premjeram Vladimiram Putinam. Zatlera atbalstošajai retorikai nav sekojuši konkrēti Latvijas valdības darbi. „Maskavā ir sapratuši, ka Zatlers Latvijā neko nelemj un viņa projektiem šajā valdībā nav atbalsta,” Pietiek saka kāds avots, apšaubot Maskavas ieinteresētību Zatlera otrajā termiņā.
Ja ne caur SC balsošanas taktiku, tad citādi, bet „Maskavas faktors” prezidenta vēlēšanās tomēr tiek prognozēts. Izskanējis, ka alternatīvu prezidenta kandidātu, par kuru panākta neformāla vienošanās, ka to nākamajās kārtās atbalstīs arī kāda no lielajām Saeimas frakcijām, formāli varētu izvirzīt Nacionālā apvienība VL-TB-LNNK. Tomēr tiek apšaubīts, ka ZZS, kuras faktiskā līdera Aivara Lemberga interešu lokā ir gan dažādi satiksmes jomas projekti ar krievu kapitāla piedalīšanos, gan Ventspils naftas koncerna pārdošanas darījums, riskētu ar šīm interesēm, atbalstot Nacionālās apvienības kaut formāli izvirzītu kandidātu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
