Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Noliktās atslēgas vai sirdsapziņa?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
16.02.2015.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenojot pamatīgu sabiedrības smadzeņu skalošanu un šantāžas elementus, kā arī koalīcijas deputātu vēlību, banku lobijs ir panācis sev vajadzīgo – Saeimā apstiprināšanai sekmīgi steidzamības kārtībā tiek virzīti likumu grozījumi, kas atcels tā saucamo „nolikto atslēgu” principu. Var droši saderēt, ka visa šī brašā performance beigsies jau šonedēļ - ar galīgo lēmumu Saeimas plenārsēdē. Ja vajadzēs, tiks sasaukta ārkārtas sēde, un bankām tik vajadzīgie grozījumi tiks izdarīti. Tas viss tiek pasniegts kā gādīgas rūpes par sabiedrību, kā iespēja glābt tautsaimniecību no recesijas draudiem. Bet kā tad īsti ir?

Jā, izejot no banku pasniegtās ,apzināti sašaurinātās loģikas, un pašu radītās lietu kārtības, kuru tām palīdzējušas izveidot „veiksmes stāsta” valdības ar saviem nepārdomātajiem īstermiņa risinājumiem, mērķtiecīgi likvidējot konkurences iespējas pašreiz dominējošajām bankām, neīstenojot ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības pasākumus un instrumentus, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt tautsaimniecības produktivitātes celšanos, tiešām var teikt, ka iešana šo banku prasību pavadā nu ir neizbēgama.

Šīs radītās situācijas rezultātā hipotekārā kreditēšana ir apstājusies. Par spīti lielajiem naudas uzkrājumiem bankās, zemajām procentu likmēm, par kurām bankām pašām ir pieejams finansējums tomēr tās piedāvā tādus kreditēšanas nosacījumus, kurus var atļauties tikai retais. Pamatojums tam ir dzelžains un loģisks, un saprotams jebkuram, kam ir kaut kāda sajēga no banku lietām – „nolikto atslēgu” princips rada papildu riskus kreditētājam, un, lai nodrošinātos pret riskiem, tiek mainīti kreditēšanas nosacījumi - paaugstināts pirmās iemaksas apmērs un procentu likmes, arī, iespējams, citi nosacījumi tiks izmainīti. Kurš gan ies apstrīdēt šo acīmredzami pamatoto sakarību, vai ne tā?

Taču, pirmkārt, - neviens tā arī nav spējis ne tikai pierādīt, bet pat parādīt, cik pamatots ir šo nosacījumu atšķirību apjoms, piemēram – banku prasītais pirmās iemaksas apjoms atšķiras pat vairākas reizes atkarībā no tā, tiek vai netiek piemērots „nolikto atslēgu” princips. Nekādu aprēķinu, kas pierādītu šādu atšķirību pamatotību nav arī to likumdevēju rīcībā, kas šos banku lobija sagatavotos grozījumus steidzamības kartībā virza apstiprināšanai. Un tas, kā ierasts šādos gadījumos, likumdevēju nemaz nemulsina.

Bet aizdomāties būtu vērts – kā rodas šī lielā atšķirība? Jā, bankai ir jāatgūst aizdotā nauda, un „nolikto atslēgu” gadījumā šo atgūstamo naudas plūsmu bankai veido parādnieka pirmā iemaksa, veiktā parāda atmaksa un nauda no ķīlas pārdošanas, ja parādnieks nespēj izpildīt savas saistības.

Ja ķīla, veicot kreditēšanas darījumu, ir tikusi novērtēta adekvāti un darījuma summa, kuru ir gatava kreditēt banka, ir atbilstoša īpašuma vērtībai, tad kreditoram šajā gadījumā nav nepieciešams būtiski pacelt sākotnējo iemaksu, lai parādnieka maksātnespējas gadījumā varētu atgūt vajadzīgo naudas summu, salīdzinot ar gadījumu, kad parādnieks ir uzņēmies pilnu atbildību, nevis norobežojis to ar „noliktajām atslēgām”.

Šī nepieciešamība pēc lielās sākotnējās iemaksas rodas tad, kad kreditors ir gatavs īstenot darījumu kreditēšanu par nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstoši lielu summu. Un situācijā, kad tiek īstenota kreditēšana, kur visa atbildība par to pilnā apmērā tiek uzlikta uz parādnieka pleciem – tas  neizbēgami noved pie kredītu burbuļa veidošanās, jo dod iespēju kreditoram īstenot kreditēšanu par  nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstošām summām, pelnīt no šo izsniegto kredītu uzpūstajiem apjomiem un neatbildēt par to radītajām sekām.

Vēl vairāk – apstādinot kreditēšanu, burbulis tiek pārplēsts, uzpūstās īpašuma cenas krītas, bet parādnieku saistību apjoms, kas jāatmaksā bankai - nemainās. Turklāt situācijā, kad kreditēšana tiek „nogriezta”, tiek radīta ekskluzīva iespēja uzpirkt „pa lēto” īpašumus tiem, kam ir pieejami naudas resursi – parasti ar pašām bankām saistītām struktūrām. Lai vēlāk tos varētu pārdot jau par pieaugošām cenām un labi no tā nopelnītu. Bankas, protams, šādā situācijā pasniedz sevi par galvenajām cietušajām un deklarē milzīgos pašu radītos „zaudējumus”, kas dod tām iespēju valstij nemaksāt nodokļus, tādejādi iedzīvojoties vēl arī uz valsts rēķina.

Taču valstij vislielāko zaudējumu, pat apdraudējumu rada tas, ka, ļaujot bankām īstenot šādu kreditēšanas politiku, nav iespējams īstenot ilgtspējīgu attīstības politiku, un veikt tautsaimniecības produktivitātes celšanu ir ļoti apgrūtinoši, jo bankas ir ieinteresētas veidot kredītpolitiku, kas vērsta uz kredītu burbuļa veidošanu, nevis īstenot kreditēšanu, kas ir sinerģijā ar tautsaimniecības attīstības procesiem.

Un esošā situācija, kā arī vēl pavisam nesenie „treknie gadi” ir tam uzskatāms apliecinājums – bankās ir uzkrāti lieli naudas resursi, procentu likmes ir nebijuši zemas, un resursi bankām ir pieejami kā nekad, tomēr bankas ir ļoti atturīgas ar kreditēšanu, lai gan tautsaimniecībai tā ir ļoti nepieciešama, jo bez tās nav iespējams attīstīt ražošanu un celt produktivitāti.

Taču šobrīd, kad bankām ir iespēja īstenot „parādu verdzības” principu, tām nav svarīga parādnieka dzīvotspēja, tās var atļauties „piegriezt kreditēšanu”, ļaut parādniekam bankrotēt. To bankai nebūtu izdevīgi pieļaut, ja bankas iespējas atgūt savu naudu būtu atkarīgas no parādnieka maksātspējas. Šādā situācijā tagad bankas nevis nogaidītu, bet gan meklētu iespējas kreditēt, lai nepieļautu savu parādnieku bankrotus.

Arī hipotekārajā tirgū tagad būtu pavisam cita situācija – tas būtu daudz aktīvāks, jo, pirmkārt, tas nebūtu pārstūķēts ar „trekno gadu” kredītsaistībām, kuras pārkarsēja ekonomiku. Jo kredīti būtu mēreni sildījuši ekonomiku tad un arī tagad, īstenojot tautsaimniecības attīstības procesiem atbilstošu kredītpolitiku un vismaz daļu naudas novirzot produktīvām, nevis spekulatīvām investīcijām – tas paaugstinātu nozarēs strādājošo ienākumus un maksātspēju, veicinot veselīgu pieprasījumu hipotekārās kreditēšanas tirgū, kurā turklāt cenas būtu zemākas un pircējiem pieejamākas, nekā ļaujot bankām īstenot „parādu verdzības” principu un īstenojot „kredītu burbuļu” veidošanu - par ko tās tik nikni tagad cīnās, bet pasniedzot to it kā sabiedrības, Latvijas ģimeņu interesēs.

Patiesībā bankas tagad cīnās nevis par to, lai mājokļi Latvijas ģimenēm kļūtu pieejamāki, bet gan, lai Latvijas strādājošās ģimenes varētu uzņemties pēc iespējas lielākas kredītsaistības, ļaujot bankām nopelnīt vairāk, neuzņemoties nekādus riskus un atbildību par to, ja šīs kredītsaistības izrādīsies nesamērīgi lielas.

Koalīcijas deputātu virzītā likumdošanas iniciatīva, kura sabiedrībai tiek pasniegta kā izvēles iespēja aizņēmējam, patiesībā ir iespējas radīšana bankām īstenot sev izdevīgu kreditēšanas politiku, ka aizņēmējam neatliks nekas cits kā „labprātīgi” doties parādu verdzībā.

Vēl vairāk – nostiprinot likumā šādas „izvēles iespējas”, tā saucamais „nolikto atslēgu” princips tiek nokauts pašā būtībā, tas kļūst bezjēdzīgs, ja paralēli tiek dota iespēja bankām piekopt kreditēšanas politiku, kas atkal ļaus tām pūst “kredītu burbuļus”, jo aizņēmējam tiks piedāvāts samaksāt par bankas alkatības izraisītajām sekām jau avansā, ko diez vai kāds izvēlēsies.

No banku interešu viedokļa šādā “izvēles situācijā” pieļaut īstenot „nolikto atslēgu” principu būtu dubultā neloģiski, jo tādā gadījumā tās tiktu „sodītas” arī no to pārraugošās institūcijas - FKTK puses, kura par šādi izsniegtiem aizdevumiem, kuru nodrošinājuma vērtība nākotnē varētu izrādīties nepietiekama, uzliktu bankai pienākumu veidot lielākas rezerves.

Diemžēl valdošās koalīcijas politiķi kārtējo reizi apliecina savu nespēju domāt ilgtermiņā, nespēju pārraudzīt notiekošo plašākās kopsakarībās, pieņemot kārtējo lēmumu, kas vērsts uz savu sastrādāto kļūdu īstermiņa risinājumu meklējumiem. Iespējams, arī savtīgu interešu īstenošanu, jo kādēļ gan šīs vienas paketes likumprojektus vajadzēja sadalīt un iesniegt trijās dažādās komisijās, un šādi steigt izskatīt tos steidzamības kārtībā, bez jebkādiem pamatojošiem aprēķiniem, paredzot priekšlikumu sagatavošanai un iesniegšanai tikai vienu dienu? Nu, laikam ne jau tāpēc, lai slēptu no sabiedrības savas aizkustinošās rūpes par tās labklājību…

Ja būtu patiesi valdošās koalīcijas politiķu izteiktie solījumi, ka bankām tiek dots pusgads laika, lai tās pierādītu, ka, izmantojot šīs „izvēles iespējas”, tiks atjaunota kreditēšana un banku darbība Latvijas reģionos, tad visa šī steigā uzsāktā jezga nemaz nebija nepieciešama – tā vietā varēja vienkārši pagarināt „nolikto atslēgu” principa spēkā stāšanās termiņu par to laika periodu, kurā bankām būtu iespēja pierādīt savus labos nodomus. Un tad Saeimai pieņemt atbilstoši reāli banku paveiktajam pelnīto lēmumu, nevis steigt to darīt tagad.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas gaidāms

Foto2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Lasīt visu...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...

Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....