Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Noliktās atslēgas vai sirdsapziņa?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
16.02.2015.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenojot pamatīgu sabiedrības smadzeņu skalošanu un šantāžas elementus, kā arī koalīcijas deputātu vēlību, banku lobijs ir panācis sev vajadzīgo – Saeimā apstiprināšanai sekmīgi steidzamības kārtībā tiek virzīti likumu grozījumi, kas atcels tā saucamo „nolikto atslēgu” principu. Var droši saderēt, ka visa šī brašā performance beigsies jau šonedēļ - ar galīgo lēmumu Saeimas plenārsēdē. Ja vajadzēs, tiks sasaukta ārkārtas sēde, un bankām tik vajadzīgie grozījumi tiks izdarīti. Tas viss tiek pasniegts kā gādīgas rūpes par sabiedrību, kā iespēja glābt tautsaimniecību no recesijas draudiem. Bet kā tad īsti ir?

Jā, izejot no banku pasniegtās ,apzināti sašaurinātās loģikas, un pašu radītās lietu kārtības, kuru tām palīdzējušas izveidot „veiksmes stāsta” valdības ar saviem nepārdomātajiem īstermiņa risinājumiem, mērķtiecīgi likvidējot konkurences iespējas pašreiz dominējošajām bankām, neīstenojot ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības pasākumus un instrumentus, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt tautsaimniecības produktivitātes celšanos, tiešām var teikt, ka iešana šo banku prasību pavadā nu ir neizbēgama.

Šīs radītās situācijas rezultātā hipotekārā kreditēšana ir apstājusies. Par spīti lielajiem naudas uzkrājumiem bankās, zemajām procentu likmēm, par kurām bankām pašām ir pieejams finansējums tomēr tās piedāvā tādus kreditēšanas nosacījumus, kurus var atļauties tikai retais. Pamatojums tam ir dzelžains un loģisks, un saprotams jebkuram, kam ir kaut kāda sajēga no banku lietām – „nolikto atslēgu” princips rada papildu riskus kreditētājam, un, lai nodrošinātos pret riskiem, tiek mainīti kreditēšanas nosacījumi - paaugstināts pirmās iemaksas apmērs un procentu likmes, arī, iespējams, citi nosacījumi tiks izmainīti. Kurš gan ies apstrīdēt šo acīmredzami pamatoto sakarību, vai ne tā?

Taču, pirmkārt, - neviens tā arī nav spējis ne tikai pierādīt, bet pat parādīt, cik pamatots ir šo nosacījumu atšķirību apjoms, piemēram – banku prasītais pirmās iemaksas apjoms atšķiras pat vairākas reizes atkarībā no tā, tiek vai netiek piemērots „nolikto atslēgu” princips. Nekādu aprēķinu, kas pierādītu šādu atšķirību pamatotību nav arī to likumdevēju rīcībā, kas šos banku lobija sagatavotos grozījumus steidzamības kartībā virza apstiprināšanai. Un tas, kā ierasts šādos gadījumos, likumdevēju nemaz nemulsina.

Bet aizdomāties būtu vērts – kā rodas šī lielā atšķirība? Jā, bankai ir jāatgūst aizdotā nauda, un „nolikto atslēgu” gadījumā šo atgūstamo naudas plūsmu bankai veido parādnieka pirmā iemaksa, veiktā parāda atmaksa un nauda no ķīlas pārdošanas, ja parādnieks nespēj izpildīt savas saistības.

Ja ķīla, veicot kreditēšanas darījumu, ir tikusi novērtēta adekvāti un darījuma summa, kuru ir gatava kreditēt banka, ir atbilstoša īpašuma vērtībai, tad kreditoram šajā gadījumā nav nepieciešams būtiski pacelt sākotnējo iemaksu, lai parādnieka maksātnespējas gadījumā varētu atgūt vajadzīgo naudas summu, salīdzinot ar gadījumu, kad parādnieks ir uzņēmies pilnu atbildību, nevis norobežojis to ar „noliktajām atslēgām”.

Šī nepieciešamība pēc lielās sākotnējās iemaksas rodas tad, kad kreditors ir gatavs īstenot darījumu kreditēšanu par nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstoši lielu summu. Un situācijā, kad tiek īstenota kreditēšana, kur visa atbildība par to pilnā apmērā tiek uzlikta uz parādnieka pleciem – tas  neizbēgami noved pie kredītu burbuļa veidošanās, jo dod iespēju kreditoram īstenot kreditēšanu par  nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstošām summām, pelnīt no šo izsniegto kredītu uzpūstajiem apjomiem un neatbildēt par to radītajām sekām.

Vēl vairāk – apstādinot kreditēšanu, burbulis tiek pārplēsts, uzpūstās īpašuma cenas krītas, bet parādnieku saistību apjoms, kas jāatmaksā bankai - nemainās. Turklāt situācijā, kad kreditēšana tiek „nogriezta”, tiek radīta ekskluzīva iespēja uzpirkt „pa lēto” īpašumus tiem, kam ir pieejami naudas resursi – parasti ar pašām bankām saistītām struktūrām. Lai vēlāk tos varētu pārdot jau par pieaugošām cenām un labi no tā nopelnītu. Bankas, protams, šādā situācijā pasniedz sevi par galvenajām cietušajām un deklarē milzīgos pašu radītos „zaudējumus”, kas dod tām iespēju valstij nemaksāt nodokļus, tādejādi iedzīvojoties vēl arī uz valsts rēķina.

Taču valstij vislielāko zaudējumu, pat apdraudējumu rada tas, ka, ļaujot bankām īstenot šādu kreditēšanas politiku, nav iespējams īstenot ilgtspējīgu attīstības politiku, un veikt tautsaimniecības produktivitātes celšanu ir ļoti apgrūtinoši, jo bankas ir ieinteresētas veidot kredītpolitiku, kas vērsta uz kredītu burbuļa veidošanu, nevis īstenot kreditēšanu, kas ir sinerģijā ar tautsaimniecības attīstības procesiem.

Un esošā situācija, kā arī vēl pavisam nesenie „treknie gadi” ir tam uzskatāms apliecinājums – bankās ir uzkrāti lieli naudas resursi, procentu likmes ir nebijuši zemas, un resursi bankām ir pieejami kā nekad, tomēr bankas ir ļoti atturīgas ar kreditēšanu, lai gan tautsaimniecībai tā ir ļoti nepieciešama, jo bez tās nav iespējams attīstīt ražošanu un celt produktivitāti.

Taču šobrīd, kad bankām ir iespēja īstenot „parādu verdzības” principu, tām nav svarīga parādnieka dzīvotspēja, tās var atļauties „piegriezt kreditēšanu”, ļaut parādniekam bankrotēt. To bankai nebūtu izdevīgi pieļaut, ja bankas iespējas atgūt savu naudu būtu atkarīgas no parādnieka maksātspējas. Šādā situācijā tagad bankas nevis nogaidītu, bet gan meklētu iespējas kreditēt, lai nepieļautu savu parādnieku bankrotus.

Arī hipotekārajā tirgū tagad būtu pavisam cita situācija – tas būtu daudz aktīvāks, jo, pirmkārt, tas nebūtu pārstūķēts ar „trekno gadu” kredītsaistībām, kuras pārkarsēja ekonomiku. Jo kredīti būtu mēreni sildījuši ekonomiku tad un arī tagad, īstenojot tautsaimniecības attīstības procesiem atbilstošu kredītpolitiku un vismaz daļu naudas novirzot produktīvām, nevis spekulatīvām investīcijām – tas paaugstinātu nozarēs strādājošo ienākumus un maksātspēju, veicinot veselīgu pieprasījumu hipotekārās kreditēšanas tirgū, kurā turklāt cenas būtu zemākas un pircējiem pieejamākas, nekā ļaujot bankām īstenot „parādu verdzības” principu un īstenojot „kredītu burbuļu” veidošanu - par ko tās tik nikni tagad cīnās, bet pasniedzot to it kā sabiedrības, Latvijas ģimeņu interesēs.

Patiesībā bankas tagad cīnās nevis par to, lai mājokļi Latvijas ģimenēm kļūtu pieejamāki, bet gan, lai Latvijas strādājošās ģimenes varētu uzņemties pēc iespējas lielākas kredītsaistības, ļaujot bankām nopelnīt vairāk, neuzņemoties nekādus riskus un atbildību par to, ja šīs kredītsaistības izrādīsies nesamērīgi lielas.

Koalīcijas deputātu virzītā likumdošanas iniciatīva, kura sabiedrībai tiek pasniegta kā izvēles iespēja aizņēmējam, patiesībā ir iespējas radīšana bankām īstenot sev izdevīgu kreditēšanas politiku, ka aizņēmējam neatliks nekas cits kā „labprātīgi” doties parādu verdzībā.

Vēl vairāk – nostiprinot likumā šādas „izvēles iespējas”, tā saucamais „nolikto atslēgu” princips tiek nokauts pašā būtībā, tas kļūst bezjēdzīgs, ja paralēli tiek dota iespēja bankām piekopt kreditēšanas politiku, kas atkal ļaus tām pūst “kredītu burbuļus”, jo aizņēmējam tiks piedāvāts samaksāt par bankas alkatības izraisītajām sekām jau avansā, ko diez vai kāds izvēlēsies.

No banku interešu viedokļa šādā “izvēles situācijā” pieļaut īstenot „nolikto atslēgu” principu būtu dubultā neloģiski, jo tādā gadījumā tās tiktu „sodītas” arī no to pārraugošās institūcijas - FKTK puses, kura par šādi izsniegtiem aizdevumiem, kuru nodrošinājuma vērtība nākotnē varētu izrādīties nepietiekama, uzliktu bankai pienākumu veidot lielākas rezerves.

Diemžēl valdošās koalīcijas politiķi kārtējo reizi apliecina savu nespēju domāt ilgtermiņā, nespēju pārraudzīt notiekošo plašākās kopsakarībās, pieņemot kārtējo lēmumu, kas vērsts uz savu sastrādāto kļūdu īstermiņa risinājumu meklējumiem. Iespējams, arī savtīgu interešu īstenošanu, jo kādēļ gan šīs vienas paketes likumprojektus vajadzēja sadalīt un iesniegt trijās dažādās komisijās, un šādi steigt izskatīt tos steidzamības kārtībā, bez jebkādiem pamatojošiem aprēķiniem, paredzot priekšlikumu sagatavošanai un iesniegšanai tikai vienu dienu? Nu, laikam ne jau tāpēc, lai slēptu no sabiedrības savas aizkustinošās rūpes par tās labklājību…

Ja būtu patiesi valdošās koalīcijas politiķu izteiktie solījumi, ka bankām tiek dots pusgads laika, lai tās pierādītu, ka, izmantojot šīs „izvēles iespējas”, tiks atjaunota kreditēšana un banku darbība Latvijas reģionos, tad visa šī steigā uzsāktā jezga nemaz nebija nepieciešama – tā vietā varēja vienkārši pagarināt „nolikto atslēgu” principa spēkā stāšanās termiņu par to laika periodu, kurā bankām būtu iespēja pierādīt savus labos nodomus. Un tad Saeimai pieņemt atbilstoši reāli banku paveiktajam pelnīto lēmumu, nevis steigt to darīt tagad.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

FotoLīdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera Nila Ušakova vēlēšanu kampaņa. Ir skaidri redzams, ka Ušakovu vairs neinteresē Rīgas domē notiekošais un Rīgas nākotne, – vienīgais viņa mērķis ir slēpt informāciju par notikušajām nelikumībām un maksimāli veiksmīgi izvairīties no pārmetumiem par pieļauto korupciju Rīgas domē, tajā skaitā par daudzajiem “Saskaņas” biedriem, kuri noformēti kā konsultanti dažādos pašvaldības uzņēmumos.
Lasīt visu...

6

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

FotoAicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru neapmierina patiesais stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā!
Lasīt visu...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...