Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Noliktās atslēgas vai sirdsapziņa?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
16.02.2015.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenojot pamatīgu sabiedrības smadzeņu skalošanu un šantāžas elementus, kā arī koalīcijas deputātu vēlību, banku lobijs ir panācis sev vajadzīgo – Saeimā apstiprināšanai sekmīgi steidzamības kārtībā tiek virzīti likumu grozījumi, kas atcels tā saucamo „nolikto atslēgu” principu. Var droši saderēt, ka visa šī brašā performance beigsies jau šonedēļ - ar galīgo lēmumu Saeimas plenārsēdē. Ja vajadzēs, tiks sasaukta ārkārtas sēde, un bankām tik vajadzīgie grozījumi tiks izdarīti. Tas viss tiek pasniegts kā gādīgas rūpes par sabiedrību, kā iespēja glābt tautsaimniecību no recesijas draudiem. Bet kā tad īsti ir?

Jā, izejot no banku pasniegtās ,apzināti sašaurinātās loģikas, un pašu radītās lietu kārtības, kuru tām palīdzējušas izveidot „veiksmes stāsta” valdības ar saviem nepārdomātajiem īstermiņa risinājumiem, mērķtiecīgi likvidējot konkurences iespējas pašreiz dominējošajām bankām, neīstenojot ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības pasākumus un instrumentus, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt tautsaimniecības produktivitātes celšanos, tiešām var teikt, ka iešana šo banku prasību pavadā nu ir neizbēgama.

Šīs radītās situācijas rezultātā hipotekārā kreditēšana ir apstājusies. Par spīti lielajiem naudas uzkrājumiem bankās, zemajām procentu likmēm, par kurām bankām pašām ir pieejams finansējums tomēr tās piedāvā tādus kreditēšanas nosacījumus, kurus var atļauties tikai retais. Pamatojums tam ir dzelžains un loģisks, un saprotams jebkuram, kam ir kaut kāda sajēga no banku lietām – „nolikto atslēgu” princips rada papildu riskus kreditētājam, un, lai nodrošinātos pret riskiem, tiek mainīti kreditēšanas nosacījumi - paaugstināts pirmās iemaksas apmērs un procentu likmes, arī, iespējams, citi nosacījumi tiks izmainīti. Kurš gan ies apstrīdēt šo acīmredzami pamatoto sakarību, vai ne tā?

Taču, pirmkārt, - neviens tā arī nav spējis ne tikai pierādīt, bet pat parādīt, cik pamatots ir šo nosacījumu atšķirību apjoms, piemēram – banku prasītais pirmās iemaksas apjoms atšķiras pat vairākas reizes atkarībā no tā, tiek vai netiek piemērots „nolikto atslēgu” princips. Nekādu aprēķinu, kas pierādītu šādu atšķirību pamatotību nav arī to likumdevēju rīcībā, kas šos banku lobija sagatavotos grozījumus steidzamības kartībā virza apstiprināšanai. Un tas, kā ierasts šādos gadījumos, likumdevēju nemaz nemulsina.

Bet aizdomāties būtu vērts – kā rodas šī lielā atšķirība? Jā, bankai ir jāatgūst aizdotā nauda, un „nolikto atslēgu” gadījumā šo atgūstamo naudas plūsmu bankai veido parādnieka pirmā iemaksa, veiktā parāda atmaksa un nauda no ķīlas pārdošanas, ja parādnieks nespēj izpildīt savas saistības.

Ja ķīla, veicot kreditēšanas darījumu, ir tikusi novērtēta adekvāti un darījuma summa, kuru ir gatava kreditēt banka, ir atbilstoša īpašuma vērtībai, tad kreditoram šajā gadījumā nav nepieciešams būtiski pacelt sākotnējo iemaksu, lai parādnieka maksātnespējas gadījumā varētu atgūt vajadzīgo naudas summu, salīdzinot ar gadījumu, kad parādnieks ir uzņēmies pilnu atbildību, nevis norobežojis to ar „noliktajām atslēgām”.

Šī nepieciešamība pēc lielās sākotnējās iemaksas rodas tad, kad kreditors ir gatavs īstenot darījumu kreditēšanu par nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstoši lielu summu. Un situācijā, kad tiek īstenota kreditēšana, kur visa atbildība par to pilnā apmērā tiek uzlikta uz parādnieka pleciem – tas  neizbēgami noved pie kredītu burbuļa veidošanās, jo dod iespēju kreditoram īstenot kreditēšanu par  nekustamā īpašuma vērtībai neatbilstošām summām, pelnīt no šo izsniegto kredītu uzpūstajiem apjomiem un neatbildēt par to radītajām sekām.

Vēl vairāk – apstādinot kreditēšanu, burbulis tiek pārplēsts, uzpūstās īpašuma cenas krītas, bet parādnieku saistību apjoms, kas jāatmaksā bankai - nemainās. Turklāt situācijā, kad kreditēšana tiek „nogriezta”, tiek radīta ekskluzīva iespēja uzpirkt „pa lēto” īpašumus tiem, kam ir pieejami naudas resursi – parasti ar pašām bankām saistītām struktūrām. Lai vēlāk tos varētu pārdot jau par pieaugošām cenām un labi no tā nopelnītu. Bankas, protams, šādā situācijā pasniedz sevi par galvenajām cietušajām un deklarē milzīgos pašu radītos „zaudējumus”, kas dod tām iespēju valstij nemaksāt nodokļus, tādejādi iedzīvojoties vēl arī uz valsts rēķina.

Taču valstij vislielāko zaudējumu, pat apdraudējumu rada tas, ka, ļaujot bankām īstenot šādu kreditēšanas politiku, nav iespējams īstenot ilgtspējīgu attīstības politiku, un veikt tautsaimniecības produktivitātes celšanu ir ļoti apgrūtinoši, jo bankas ir ieinteresētas veidot kredītpolitiku, kas vērsta uz kredītu burbuļa veidošanu, nevis īstenot kreditēšanu, kas ir sinerģijā ar tautsaimniecības attīstības procesiem.

Un esošā situācija, kā arī vēl pavisam nesenie „treknie gadi” ir tam uzskatāms apliecinājums – bankās ir uzkrāti lieli naudas resursi, procentu likmes ir nebijuši zemas, un resursi bankām ir pieejami kā nekad, tomēr bankas ir ļoti atturīgas ar kreditēšanu, lai gan tautsaimniecībai tā ir ļoti nepieciešama, jo bez tās nav iespējams attīstīt ražošanu un celt produktivitāti.

Taču šobrīd, kad bankām ir iespēja īstenot „parādu verdzības” principu, tām nav svarīga parādnieka dzīvotspēja, tās var atļauties „piegriezt kreditēšanu”, ļaut parādniekam bankrotēt. To bankai nebūtu izdevīgi pieļaut, ja bankas iespējas atgūt savu naudu būtu atkarīgas no parādnieka maksātspējas. Šādā situācijā tagad bankas nevis nogaidītu, bet gan meklētu iespējas kreditēt, lai nepieļautu savu parādnieku bankrotus.

Arī hipotekārajā tirgū tagad būtu pavisam cita situācija – tas būtu daudz aktīvāks, jo, pirmkārt, tas nebūtu pārstūķēts ar „trekno gadu” kredītsaistībām, kuras pārkarsēja ekonomiku. Jo kredīti būtu mēreni sildījuši ekonomiku tad un arī tagad, īstenojot tautsaimniecības attīstības procesiem atbilstošu kredītpolitiku un vismaz daļu naudas novirzot produktīvām, nevis spekulatīvām investīcijām – tas paaugstinātu nozarēs strādājošo ienākumus un maksātspēju, veicinot veselīgu pieprasījumu hipotekārās kreditēšanas tirgū, kurā turklāt cenas būtu zemākas un pircējiem pieejamākas, nekā ļaujot bankām īstenot „parādu verdzības” principu un īstenojot „kredītu burbuļu” veidošanu - par ko tās tik nikni tagad cīnās, bet pasniedzot to it kā sabiedrības, Latvijas ģimeņu interesēs.

Patiesībā bankas tagad cīnās nevis par to, lai mājokļi Latvijas ģimenēm kļūtu pieejamāki, bet gan, lai Latvijas strādājošās ģimenes varētu uzņemties pēc iespējas lielākas kredītsaistības, ļaujot bankām nopelnīt vairāk, neuzņemoties nekādus riskus un atbildību par to, ja šīs kredītsaistības izrādīsies nesamērīgi lielas.

Koalīcijas deputātu virzītā likumdošanas iniciatīva, kura sabiedrībai tiek pasniegta kā izvēles iespēja aizņēmējam, patiesībā ir iespējas radīšana bankām īstenot sev izdevīgu kreditēšanas politiku, ka aizņēmējam neatliks nekas cits kā „labprātīgi” doties parādu verdzībā.

Vēl vairāk – nostiprinot likumā šādas „izvēles iespējas”, tā saucamais „nolikto atslēgu” princips tiek nokauts pašā būtībā, tas kļūst bezjēdzīgs, ja paralēli tiek dota iespēja bankām piekopt kreditēšanas politiku, kas atkal ļaus tām pūst “kredītu burbuļus”, jo aizņēmējam tiks piedāvāts samaksāt par bankas alkatības izraisītajām sekām jau avansā, ko diez vai kāds izvēlēsies.

No banku interešu viedokļa šādā “izvēles situācijā” pieļaut īstenot „nolikto atslēgu” principu būtu dubultā neloģiski, jo tādā gadījumā tās tiktu „sodītas” arī no to pārraugošās institūcijas - FKTK puses, kura par šādi izsniegtiem aizdevumiem, kuru nodrošinājuma vērtība nākotnē varētu izrādīties nepietiekama, uzliktu bankai pienākumu veidot lielākas rezerves.

Diemžēl valdošās koalīcijas politiķi kārtējo reizi apliecina savu nespēju domāt ilgtermiņā, nespēju pārraudzīt notiekošo plašākās kopsakarībās, pieņemot kārtējo lēmumu, kas vērsts uz savu sastrādāto kļūdu īstermiņa risinājumu meklējumiem. Iespējams, arī savtīgu interešu īstenošanu, jo kādēļ gan šīs vienas paketes likumprojektus vajadzēja sadalīt un iesniegt trijās dažādās komisijās, un šādi steigt izskatīt tos steidzamības kārtībā, bez jebkādiem pamatojošiem aprēķiniem, paredzot priekšlikumu sagatavošanai un iesniegšanai tikai vienu dienu? Nu, laikam ne jau tāpēc, lai slēptu no sabiedrības savas aizkustinošās rūpes par tās labklājību…

Ja būtu patiesi valdošās koalīcijas politiķu izteiktie solījumi, ka bankām tiek dots pusgads laika, lai tās pierādītu, ka, izmantojot šīs „izvēles iespējas”, tiks atjaunota kreditēšana un banku darbība Latvijas reģionos, tad visa šī steigā uzsāktā jezga nemaz nebija nepieciešama – tā vietā varēja vienkārši pagarināt „nolikto atslēgu” principa spēkā stāšanās termiņu par to laika periodu, kurā bankām būtu iespēja pierādīt savus labos nodomus. Un tad Saeimai pieņemt atbilstoši reāli banku paveiktajam pelnīto lēmumu, nevis steigt to darīt tagad.

Novērtē šo rakstu:

108
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

FotoIekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību.
Lasīt visu...

12

Kāda ir Saeimas atbildība?

FotoLatvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu govi.
Lasīt visu...

18

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

FotoLatvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
Lasīt visu...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...