Iesaki rakstu: 
Daudzi ir saņēmuši savās pastkastītēs krāsainu avīzi, kurā apkopota jau iepriekš izskanējusi informācija par dažiem pazīstamiem Vienotības politiķiem, ko paši politiķi gan ir nodēvējuši par nomelnošanas kampaņu.
Protams, ka avīzē sniegtā informācija nav diez ko glaimojoša Vienotībai, jo atklāj šīs partijas vadošo politiķu divkosību. Tomēr kara atsevišķa biedra liekulība savā individuālajā darbībā ir nieks pret to, ko šīs partija ir sastrādājusi pret Latvijas iedzīvotājiem kopš 2009.gada.
Vienotības politiķi gan mēģina taisnoties, ka viņi ir izglābuši valsti no bankrota un izlaboja to, ko bija sabojājuši Godmanis un Kalvītis, bet fakti paver pavisam citu ainu.
2008.gada nogalē, kad Godmaņa vadītā valdība izlēma glābt privāto banku Parex un valsts vārdā uzņēmās maksāt Pareksa parādus, arī Vienotību veidojošās partijas tajā laikā bija pārstāvētas Saeimā, bet savas tiesības iebilst pret šādu Godmaņa vadītās valdības rīcību neizmantoju.
Saeimā 2008.gada 12.decembrī, piedaloties arī Vienotību veidojošām partijām, pieņemta „Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma”, vienlaicīgi 12.12.2008. tika pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" ("LV", 200 (3984), 23.12.2008.) [stājas spēkā 01.01.2009.] par nodokļu likmju paaugstināšanu un jaunu nodokļu ieviešanu, kā arī citi lēmumi, kuru rezultātā iedzīvotāju maksātspēja ir samazinājusies.
2009.gada 19.februārī apstiprināts MK rīkojums Nr.123 "Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu", kas paredzēja strādājošo skaita samazināšanu vismaz par 15% un strādājošo darba samaksas samazināšanu vismaz par 15%. Tie ir lēmumi, kas vērsti uz valsts sektorā strādājošo personu darba algu samazināšanu, bet nes sev līdzi arī visos pārējos sektoros strādājošo ienākumu samazināšanos.
2009.gada 30.jūlijā Valsts prezidents Valdis Zatlers izsludināja likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kas paredzēja pensiju samazināšanu par 10%, strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu par 70% un strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu par 50%. Kā arī 01.12.2009. likums ("LV", 200 (4186), 21.12.2009.) [stājas spēkā ar 01.01.2010.] (06.11.1995. likums „Par maternitātes un slimības pabalstiem”).
Tieši Dombrovska vadītā valdība izlēma, ka līdzekļi Pareksa glābšanai jāņem no mazākaizsargātajiem iedzīvotājiem, kas izpaudās kā sociālo pabalstu samazināšana, darba vietu samazināšana. Līdz 2009.gada jūlijam vairāk tika atbalstītas daudzbērnu ģimenes. Pabalsta apmērs 2008.gadā un līdz 2009.gada 30.jūnijam bija:
· par 1. bērnu ģimenē - 8 lati mēnesī;
· par 2. bērnu ģimenē - 9,60 lati mēnesī;
· par 3. bērnu ģimenē - 12,8 lati mēnesī;
· par 4. un nākamajiem bērniem ģimenē - 14,4 lati mēnesī.
Kurš gan cits, ja ne Dombrovskis nolēma, ka no 01.07.2009. ģimenes valsts pabalsts tiek piešķirts un izmaksāts 8 latu apmērā par katru bērnu. Būtiski samazinot tieši lielo ģimeņu ienākumus, piemēram, 3 bērnu ģimene zaudēja 76,8 latus gadā, 4 bērnu ģimene zaudēja 153,6 latus gadā, 5 bērnu ģimenei tie ir 230,4 latu gadā.
Dombrovskis izlēma taupīt arī uz ģimenes valsts pabalstu saņēmēju loka sašaurināšanu, jo netiek maksāts pabalsts bērniem līdz 1 gada vecumam un netiek maksāts pabalsts bērniem, kas mācās, virs 19 gadu vecuma, - valsts ir ietaupījusi vismaz 4,5 miljonus latus. Ja 2009.gadā ģimenes valsts pabalsta saņēmēji bija ~385 tūkstoši, tad 2010.gadā tie bija tikai ~339 tūkstoši. Samazinājums - 46 tūkstoši.
Sausais atlikums no Dombrovska vadīto valdību darbības ir:
- Pēdējo gadu laikā valsti ir pametuši aptuveni 300 tūkstoši iedzīvotāju, kuri ir devušies darba meklējumos ārpus Latvijas;
- Ik mēnesi aptuveni 100 iedzīvotāji piesaka savu fiziskās personas maksātnespēju;
- Ik dienu kāda ģimene tiek izlikta no mājām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas;
- Pēdējo gadu laikā Latvijā likvidētas vairāk nekā 250 mācību iestādes;
- Likvidētas slimnīcas, kas padarīja medicīnas pakalpojumus nepieejamus lauku iedzīvotājiem, utt.
Vai tiešām kāds tic, ka Dombrovskis ir izglābis Latviju?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
