Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

Jānis Vanags, arhibīskaps
17.04.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.” (Romiešiem 6:3-5)

Kristus ir augšāmcēlies! Apustulis Pāvils uzsver, cik tas ir svarīgi. “Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jau veltīga ir mūsu sludināšana,” viņš saka.  Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad visiem bīskapiem un mācītājiem jāmeklē cits darbs un Pētera baznīcu būtu vajadzējis atstāt pilsētai par muzeju. Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir arī jūsu ticība, un tad jūs vēl esat savos grēkos, lemti pazušanai. Tad pazušanā ir gājuši visi mirušie, pat tie, kas ticībā uz Kristu aizmiguši. Ja nav augšāmcelšanās, tad mēs nāves priekšā stāvam bez spēka un cerības.

Fantāziju filmās varonis aizceļo pagātnē, izmaina tur vienu vienīgu lietu un atgriezies vairs nepazīst tagadni. Viss ir pilnīgi citādi. Ja nu mūsu pagātnē izmainītos tikai tas, ka Kristus par mums nav dzīvojis, miris un augšāmcēlies… Nu labi, ir dzīvojis un miris, bet nav augšāmcēlies – kāda šodien būtu dzīve? Varam mēģināt to aptvert lielās līnijās: mācekļi tad nedotos sludināt, jo viņiem īsti nebūtu ko teikt un neviens viņos  neklausītos. Kristus baznīca būtu izbeigusies iedīglī. Nebūtu izveidojusies kristīgā kultūra. Nebūtu civilizācijas, kura tagad ir cilvēces augstākais sasniegums. Kā tas mainītu konkrēti manu vai tavu dzīvi, nav iespējams pat iztēloties. Apustulis Pāvils tikai raksturo vispārējo stāvokli: “Ja Kristus nav augšāmcēlies un mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Viņu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.” Visnožēlojamākie – taisni tā viņš saka.

Lieldienās cilvēki mēdz nodoties šūpolēm un olu kaujām, bet kā būtu, ja pārmaiņas pēc mēs galveno uzmanību veltītu tam, lai izdibinātu Lieldienu noslēpumu – kādēļ Pāvils tā saka? Kādēļ bez Kristus augšāmcelšanās es esmu visnožēlojamākais?

Golgātas kalnā notika lielais karš starp labo un ļauno, gaismu un tumsu, dzīvību un iznīcību. Lokālās kaujas notiek katrā cilvēkā. Ja karš būtu zaudēts, mana kauja būtu iepriekš nolemta. Jēzus mācīja cilvēkiem pareizu, nevainojamu un svētu dzīvi. Redzot, ka mēs to nespēsim, viņš tādu nodzīvoja mūsu vietā. Ar visiem mūsu grēkiem un pārkāpumiem viņš nostājās Dieva tiesas priekšā. Mūsu vietā viņš ļāva bauslības likumam sevi notiesāt un uzņēmās sodu. Krusts bija briesmīgs, bet vēl briesmīgāka bija Dieva Tēva novēršanās. Arī to viņš pieņēma mūsu vietā. Un apgūlās kapā. Nāve ir grēka sekas. Ja Jēzus būtu palicis nāvē, tas nozīmētu, ka viņa dzīve nav bijusi bez grēka. Ka viņš jau iepriekš kaut kur ir zaudējis karu un mirst pats par saviem grēkiem. Tad viņam nav ar ko izpirkt mūsējos. Tad mums atliek tikai briesmīga tiesas dienas gaidīšana.

Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem, Pāvils priecīgi konstatē. Arī mēs, Lieldienās cits citu sveicinot, konstatējam faktu: “Kristus ir augšāmcēlies! Paldies Dievam, patiesi augšāmcēlies!” Tas nozīmē, ka Jēzus ir tas, ko viņš par sevi teica – punkts, ap kuru griežas visums. Viņš ir Dieva pilnīgākā atklāsme. Mēs vai nu esam ar viņu, vai neesam – šajā Lieldienu svētdienā mums ir jāizdara šī izvēle.

Kristus ir dzīvs, bīskapi un mācītāji laimīgi sludina Kristus uzvaras vēsti, grēku izpirkšanas un piedošanas vēsti, un viņu sludināšana nav velta. Apzīmējot sevi ar krusta zīmi, mēs katrs pasludinām izglābšanas un mūžīgās dzīvības vēsti. Pirmais, vertikālais žests nozīmē: “Vispirms Tēvs sūtīja Dēlu lejup no debesu godības līdz pašai ellei, lai to uzvarētu.” Otrs, horizontālais nozīmē: “Dievs sapulcina visus atjaunotai dzīvei Kristus augšāmceltajā ķermenī, viņa Svētajā Baznīcā.” Pētera baznīca atkal būs dievnams. Katram cilvēkam ir iespēja uzmeklēt savu dievnamu un draudzi, lai tajā kopā ar Kristu augšāmceltos atjaunotai dzīvei! “Es dzīvoju un Jums būs dzīvot”, Jēzus saka visiem, kas viņam tic. Lai tas pilnā, pāri malām ejošā mērā piepildās katram no mums!

Augšāmcelšanās tehniskā puse ir tīta noslēpumā. Būtu jau interesanti, ja kādā no evaņģēlijiem būtu aprakstīts, piemēram: “Pulksten 4:30 no rīta cauri autiem no Jēzus ķermeņa sāka spīdēt gaisma. Kapā atskanēja elektrisko dzirksteļu sprakšķi un sāka smaržot pēc ozona.” Un tā soli pa solim līdz pat noveltajam akmenim. Jā, būtu interesanti – taču priekš kam? Dieva atklāsmes vēstījumu neinteresē zinātniski pētnieciskas detaļas. Tam ir svarīgi ir pavisam citi aspekti.

Jāņa evaņģēlijs uz augšāmcelšanos lūkojas ar Marijas Magdalēnas acīm. Jēzus bija viņu izvilcis no dzīves drupām, kad tā bija galīgi nogājusi no sliedēm. Jēzum līdzās Marija atkal atrada sevi, atguva pašcieņu, ieraudzīja dzīvei jēgu un nākotni. Viņa cerēja novecot Jēzus tuvumā. Tad pēkšņi kaut kādi varas vīri iebruka viņas dzīvē, teikdami, ka rūpējas par tautas deķecerizāciju un nāk viņu atbrīvot. Tie aizrāva Jēzu projām, un mazāk nekā pēc 24 stundām viņš jau bija spīdzināts, sakropļots un miris. It kā ar to nebūtu gana, pat viņa mirušo ķermeni bija aiznesuši un noslēpuši.

Viņa skrēja pēc galvenajiem mācekļiem, bet tie tikai atnāca, pagrozījās un aizgāja. Marija bezspēka bēdās raudāja pie kapa. Tad kādas būtnes baltās drēbēs parādījās un viņu sabaidīja, bet neko jēdzīgu nepaskaidroja. Kamēr viņa ar tām runāja, kāds vēl pielavījās no aizmugures: “Sieviete, kādēļ tu raudi? Ko tu meklē?” Šķiet, ka Marijai beidzot bija par daudz, un viņa uzbruka šķietamajam dārzniekam: “Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, saki man, kur tu viņu esi licis, es viņu paņemšu.” Apjukumā viņa pat neiedomājās, kurp un kā viņa varētu doties ar miruša vīrieša līķi plecos. Jebkuri apstākļi un apsvērumi atkāpās, atstājot tikai pilnīgu skaidrību: ir viena lieta, ko viņa vēlas un kas var izvest viņu no bezdibeņa – Jēzus, kaut vai miris! Un šajā skaidrības brīdī viņa dzirdēja un pazina Jēzus balsi: “Marija!” Šajā vārdā viņai bija visas debesis. “Skolotāj!” viņa atsaucās, ieliekot šajā vienā vārdā visu pasauli.

Tiešām, Dieva atklāsmes vēstījumu neinteresē dabaszinātniski fakti par Kristus augšāmcelšanos. Mūsdienās cilvēki vispār ir iekrituši uztveres sašaurinājumā un noplicinājumā, sakot, ka zinātne ir vienīgais patiesības noskaidrošanas veids. Bet kā paliek, ar mākslu? Vai ar mūzikas palīdzību mēs neko neuzzinām par patiesību? Evaņģēlijs nepārprotami vēlas, lai mēs patiesību par augšāmcelšanos atklājam citādi, piemēram, palūkojoties ar Marijas Magdalēnas acīm. Vai – vēl svarīgāk – ar savas dzīves acīm. Kā es varu uzzināt savu patiesību par augšāmcelto Kristu, pilnīgā skaidrībā sadzirdot viņu saucam mani vārdā tā, kā viņš sauca Mariju? Kā es varu viņam atsaukties “Skolotāj!”, ieliekot tajā visu savu pasauli? Lūk, tad es būšu uzzinājis īsto patiesību par augšāmcelšanos. Ne tikai par Kunga Kristus augšāmcelšanos, bet par savu augšāmcelšanos atjaunotai dzīvei.

Jēzus personai ir milzīga, veidojoša ietekme, sākot no atsevišķām personībām kā Marija Magdalēna, līdz pat visai kristīgajai kultūrai un Rietumu civilizācijai. Ir iespaidīgi aptvert, cik daudz spēja paveikt Diev-cilvēks, kurš nokratīja līķautus un pameta nāvi aiz sevis. Jēzus teica mācekļiem: “Seko man!” Tas nenozīmē vienkārši iet Jēzum nopakaļ. Daudz vairāk tas nozīmē: “Seko manai priekšzīmei. Dari kā es.” Briesmu un asiņu pilnajā laikā, kurā šogad piedzīvojam Lieldienas, tas var parādīt ceļu laukā no bezdibeņa. Nokrati līķautus! Atstāj nāvi aiz sevis!

Vai tad manī ir nāve un kāds līķauts? Šis laiks ļauj tos vieglāk pamanīt. Nesen viens visnotaļ inteliģents un savaldīgs cilvēks, redzot, kas notiek Ukrainā, teica: “Tagad es jūtu, kā var vēlēties nogalināt cilvēku.” Redzot baisi un truli zvēriskās pārestības, kas pilnīgi bezjēdzīgi tiek nodarītas cilvēkiem, var pārņemt asinskāras atriebes alkas. Ak, ja es tiktu tiem nezvēriem klāt, tad gan es… Un iztēles ainas, ko tad es ar viņiem darītu, var kļūt ļoti tumšas. Kara ainas neradīja mūsos šīs nāves alkas, tikai atklāja to klātbūtni. Tās visu laiku slēpās mūsu būtnes dziļumos, bet mēs to par sevi nezinājām.

Ir labi to laikus ieraudzīt, lai aptvertu, cik nopietni mums jāizturas pret savas dvēseles ēnas pusi, kuras saknes sniedzas līdz pašai ellei. Citādi tā kādā brīdī var mūs pašus pārsteigt, kā mani pārsteidza parastu mājsaimnieču pulciņa saruna, kuru man atstāstīja no Krievijas pierobežas. Pārrunājot karu Ukrainā, kādas no viņām bija nonākušas līdz apjēgsmei – ja Putins man liktu, es šautu uz latviešiem. Droši vien iepriekš viņas sevi uzskatīja par vienkāršiem, miermīlīgiem cilvēkiem. Vai arī latviešu mājsaimniecēm kādu brīdi nav ienācis prātā ņemt automātu un visus apšaut, tikai kādu citu iedvesmu iespaidā? Esmu dzirdējis arī to. Dvēseles tumšajos nostūros slēpjas potenciāls, kas var katru no mums padarīt par briesmoni, ja atstājam to bez uzmanības. Tieši tā notika ar marodieriem Bučā. Dieva cilvēkam tas jānokrata un jāatstāj aiz sevis.

Esam nonākuši līdz zilonim istabā. Droši vien jau veselu ceturtdaļgadsimtu es izmantoju katru izdevību, lai runātu par izlīgumu starp latviešiem un nelatviešiem. Esmu aicinājis pārvarēt vecas pārestības un svaigu neuzticēšanos un meklēt kopējo, vienojošo. Svinēt kopīgus svētkus. Uzaicināt krievu draugus un kaimiņus uz krastmalu Lāčplēša dienā. Tēlaini sakot, es aicināju apskaut māti Latviju, kas ir dzimtene lielākajai daļai no mums. Tas likās prātīgi, pareizi un pragmatiski, ja reiz visi šeit dzīvojam. Kāda jēga kaist atmiņu tēlos un kacināties iztēles ainās, ja varam šodien kopā veidot normālu, labklājīgu dzīvi un saskanīgu nāciju?

Tomēr nākas atzīt, ka no manām pūlēm panākumi ir bijuši niecīgi. Laikam visskaudrāk es to izjūtu 9. maija pasākumos, kur tūkstoši sapulcējas pie zināmā pieminekļa ar Georga lentītēm rotājušies un pat ar Krievijas karogiem rokās. Spilgti atceros vakaru, kad braucu tramvajā gar pieminekli un to aplenca liels jauniešu pūlis, krieviski skandējot Rossija, Rossija! Krievija, Krievija! 9. maijs kā piederības apziņas izvirdums nevis Latvijai, bet Krievijas valstij. Mani labi domātie un samiernieciskie aicinājumi tad likās naivi un pilnīgi bez izredzēm. Es gan biju aicinājis savus latviešu tautiešus apdomāt, ka mūsu krievu līdzcilvēkiem Krievija ir viņu etniskās identitātes šūpulis un ka tāds ir vajadzīgs katrai tautai. Es biju aicinājis raudzīties uz 9. maija atzīmēšanu kā ģimenes sakņu lietu, kad pateikties vectēvam par uzvaru. Taču karš Ukrainā liek ielūkoties dziļāk un labu tiesu skeptiskāk.

Kurta Vonnegūta romānā “Kaķa šūpulis” var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga:

Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied

Mednieks, kas tīģeru medībās iet,

Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene

Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien.

Smalks, smalks pavediens –

Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.

Cilvēki var ieņemt dažādus stāvokļus, dažādi izpausties un darīt ārēji atšķirīgas lietas. Krievijas prezidents, kurš raizējas, ka Ukrainu vairs nevarēs ierīt atpakaļ impērijā, ja tā iestāsies NATO, bet raķetes uz Maskavu spēs atlidot ātrāk, nekā viņš paspēs aizskriet līdz bunkuram. Tādēļ viņš sūta uz mierīgu zemi savus karapūļus.

Maskavas patriarhs, kurš neuzdrīkstas nosodīt karu, bet nāves cīņu pret kaimiņu tautu attaisno ar runām par Rietumu nāves civilizāciju. Un sirdī raizējas, ka, ja viņš karu nesvētīs, tad prezidents vairs nesvētīs viņu. Marodieri, kas armijas transportā gādā uz Krieviju nozagtos televizorus un ledusskapjus, bet kritušos biedrus atstāj zemē, kur tos apēd klīstoši suņi un meža zvēri. Varmākas, kas izvaro un nošauj ukraiņu meitenes un tad braukā viņām pāri ar tanku. Un tepat Latvijā it kā normāli cilvēki, kas rotājas ar Georga lentām burta Z formā.

Smalks, smalks pavediens

Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.

Tik dažādi ļaudis, sasieti vienā un tajā pašā impērisma pavedienā, satīti putinisma kamolā un ietīti “Krievu pasaules” līķautā. Katrs, kurš atbalsta šo karu, tas pieņem tā darbus par savējiem un sevi piepulcina kara noziedzniekiem.

9. maijs kā uzvaras pār nacismu piemiņa un Krievijas karogi vairs nesader kopā. Mariupoles blokāde atņem Putina Krievijai morālas tiesības Ļeņingradas blokādes varoņdarbu saukt par savu. Noziegumi pret cilvēci Irpeņā, Bučā, Berdjanskā vairs neļauj Krievijai rādīt uz esesiešu noziegumiem kā uz kaut ko svešu un sev neraksturīgu. Solovjova propaganda un Lavrova meli mūsdienu Krievijai neatstāj morālas tiesības Gēbelsu vai Ribentropu saukt par saviem pretiniekiem. Karš Ukrainā ir novilcis robežu aiz kuras ir palikuši Lielā Tēvijas kara varoņdarbi. Pasaule ir mainījusies, un mūsu uzvedībai arī ir jāmainās.

Tā jau mainās. Šis laiks parādīja mums, kādas izskatās īstu kara bēgļu straumes – sievietes, bērni un veci cilvēki. Un mēs, kas vēl pirms neilga laika tā pretojāmies migrantu uzņemšanai, devāmies pakaļ bēgļiem uz Ukrainas robežu. Šis laiks ir mūsu iespēja atkal sajusties dzīviem, drosmīgiem un vienotiem, palīdzot tiem, kuru dzīves ir izpostītas. Un mēs zinām, ko teica Jēzus – ko jūs vienam no šiem vismazākajiem darāt, to jūs esat darījuši man.

Es ticu, un pasaulē ir daudz piemēru, ka dažādu etnosu cilvēki var dzīvot mierā un kopīgi celt sev laimīgu, pārticīgu dzīvi. Taču nevar būt miera ar putinistiem, jo putinisms ir īstā nāves civilizācija. “Krievu pasaules” impēriskie murgi ir līķauts, kas jau gadu desmitiem žņaudz nost to, kas te Latvijā varētu būt patiešām dzīvs.  Katram Dieva cilvēkam tas jānokrata un jāatstāj aiz sevis, lai augšāmceltos atjaunotai dzīvei. To es saku visu tautību putinistiem, arī latviešiem un jo sevišķi kristiešiem.

Manu krievu līdzcilvēku daļai, uz kuru tas varētu attiekties, es gribētu sacīt: iedomājieties pasauli, kurā ir salauzts mīts par Krievijas militāro varenību. Kurā vairs nav iedomātās burvju nūjiņas, ka Krievija reiz sarauks uzacis un visi tūlīt zinās savu vietu. Iedomājieties pasauli, kur vienīgais, kas jūs sargā un aizstāv, vienīgais uz ko jūs varat cerēt un paļauties, ir Dievs un šī Latvijas valsts. Tas būs kā svaiga gaisa malks. Kā atslābums no nebeidzama stresa. Nepaies ilgs laiks, līdz jūs izjutīsiet, ka var laimīgi dzīvot arī mazā, kompaktā, ērtā un demokrātiskā valstī. Tā būs atbrīvojoša atmošanās. Varbūt jūs paši tad ierosināsiet nojaukt to pieminekli. Tā būtu īstas augšāmcelšanās zīme. Vēstījums par uzvaru Tēvijas karā ir varonības pilns, taču tas ir vēstījums par pagātni. Tagadnei mums ir dots labāks uzvaras vēstījums – Kristus ir augšāmcēlies! Hristos Voskrese! Veidosim savu kopīgo identitāti un savu kopīgo nākotni ap to!

Es zinu, tās šķiet neprātīgas cerības. Taču, vai nebija neprātīgi Marijai Magdalēnai pie kapa meklēt Jēzu? Vai nebija neprātīgi mācekļiem ticēt un cerēt? Mūsu Dievs ir neprātīgi lielu darbu un cerību Dievs. Lai šis Dievs svētī Latviju un mūs!

Ielūkosimies katrs  dziļi sevī, lai pamanītu briesmoni, kas jāsavalda, līķautu, kurš jānokrata, nāves dvašu, kas jāizvēdina. Jēzū Kristū mēs redzam, cik neaptverami daudz laba spēj atnest Dieva cilvēks, kurš to visu atstāj aiz sevis un augšāmceļas atjaunotai dzīvei.

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas!

Novērtē šo rakstu:

27
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...