Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada novembra beigās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars apgalvoja, ka mēnesī esot spiests iztikt ar 430 eiro mēnesī, bet viņa dzīvesbiedre Ieva Bondare tāpat publiski vēstīja, ka pašlaik tieši viņa ar gleznošanu uzturot ģimeni. Taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati nerāda, ka māksliniece būtu reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, kas nozīmē vienu no diviem: vai nu stāsts par ģimenes uzturēšanu ar gleznošanu ir nepatiesība un patiesie Bondaru ģimenes iztikas līdzekļi ir citi, vai arī Saeimas nodokļu komisijas priekšsēdētāja sieva personiski neaizraujas ar likumu stingru ievērošanu un nodokļu nomaksu.

Politiķa ģimeni uzturot sievas gleznu pārdošana

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs M. Bondars ir spiests mēnesī iztikt ar minimālo algu mēnesī, jo visus pārējos viņa ienākumus iekasē tiesu izpildītāji, - to politiķis pagājušā gada novembra beigās apgalvoja TV3 ziņu raidījumam.

No M. Bondara teiktā nepārprotami izrietēja, ka tiesu izpildītāji saistībā ar tiesas spriedumu, kas bijušo Latvijas Krājbankas prezidentu atzina par vienu no vainīgajiem bankai nodarītos 15 miljonu eiro zaudējumos, no viņa katru mēnesi iekasējot aptuveni trīs tūkstošus eiro, kontā atstājot tikai 430 eiro.

Savukārt politiķa dzīvesbiedre, bijusī skaistumkaraliene Ieva Bondare, kas tagad nodarbojas ar gleznošanu, šā gada februārī izdevumā Kas Jauns pavēstīja, ka pēc būtības tieši viņa tagad esot ģimenes uzturētāja.

„Viņas darbi aizceļojuši pat uz ārzemēm – Angliju, Itāliju, Izraēlu, Kanādu, ASV, Japānu. Protams, lielākā daļa gleznu tiek pārdotas tepat Latvijā, neraugoties uz to, ka Ievas Bondares mākslas darbi netiek ierindoti „lētajā galā”,” bija norādīts acīmredzami ar politiķa dzīvesbiedri saskaņotajā publikācijā. Viņas gleznas pērkot, esot jārēķinās ar vairākiem simtiem eiro.

I. Bondare pati publikācijā skaidri apliecināja, ka gleznu radīšana un pārdošana esot viņas sistemātisku ienākumu gūšanas veids: „Es izrēķinu, lai nosedz pašizmaksu un arī lai atpelnās mans katras dienas darbs. (..) Esmu pateicīga, ka man ir šie klienti, kas pasūta, ka mums sanāk, pietiek, ka vienmēr esam varējuši „savilkt galus kopā”.”

Saimnieciskās darbības veicēju reģistrā Bondare nav atrodama

Politiķa dzīvesbiedre publikācijā apgalvoja, ka esot pašnodarbinātas personas statusā un par visu godīgi maksājot nodokļus. Taču VID oficiālā informācija par šo viņas skaidrojumu liek šaubīties.

Uz jautājumu – ja fiziska persona gūst ienākumus, pārdodot citām personām pašas gleznotus mākslas darbus, tad kādi nodokļu nosacījumi uz šo personu attiecas, – VID skaidri atbild: „Vispārējā situācijā pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas fiziskai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā.”

VID skaidro, ka no mākslinieka darbības var tikt saņemts ienākums gan saimnieciskās darbības ietvaros, gan ienākums no intelektuālā īpašuma, kas saņemts kā kompensācija par tiesībām izmantot autortiesības uz mākslas darbu. I. Bondares gadījumā runa neapšaubāmi ir par pirmo variantu.

Attiecībā uz to VID skaidro, ka cilvēkam, kurš vēlas sākt tirgot paša gleznotu mākslu, vispirms ir jāreģistrējas saimnieciskās darbības veicēja statusā un tad „no saimnieciskās darbības ienākuma, kas ir saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistītu izdevumu starpība, maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

Vēl precizējot, vai kā saimnieciskās darbības veicējam cilvēkam būtu jāreģistrējas arī tad, ja viņš ir pašnodarbinātā statusā, VID apliecina: „Ja pieņemam, ka aprakstītā situācija ir līdzīga kā pašdarinātu rokdarbu tirgotājam (gleznas pats rada un pēc tam pārdot) tad, vajadzētu reģistrēt saimniecisko darbību.”

Taču, kā rāda publiski pieejamā VID saimnieciskās darbības veicēju datu bāze, 1972. gada 20. aprīlī dzimusī Ieva Bondare nav oficiāli reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, līdz ar ko saskaņā ar VID vispārējo skaidrojumu viņas saimnieciskā darbība – pašas gleznotu mākslas darbu pārdošana – notiek nelikumīgi.

Tiesa, kā saimnieciskās darbības veicējs ir reģistrējies viņas dēls Daniels, taču arī Dienas aptaujātie grāmatveži atzīst – arī tad, ja cilvēks gleznas tikai glezno un tad tās atdod pārdošanai savam radiniekam, kurš pēc tam cilvēkam atdod saņemto naudu, gleznu radītājam pārdošanas nolūkos jebkurā gadījumā ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam. I. Bondare to nav izdarījusi.

280 000 dolāru dāvana un VID interese

Papildus tam šajās dienās Diena no kāda informācijas avota ir saņēmusi vairākas izdrukas, kas acīmredzami nākušas no VID publiski nepieejamās informācijas sistēmas.

Šis dokuments, kura izcelsmes vieta ir VID Nodokļu pārvaldes Rīgas rajona klientu apkalpošanas centrs, pēc visa spriežot, ir pilns VID informācijas apkopojums par I. Bondares oficiālo finansiālo stāvokli un nodokļu maksājumiem.

No tā iespējams uzzināt ne tikai to, ka pirms sešiem gadiem I. Bondare deklarējusi no vīra dāvinājumā saņemtus 280 tūkstošus ASV dolāru, kuri acīmredzami nopelnīti darbā Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova „apsaimniekotajā” Latvijas Krājbankā, bet arī to, ka VID interesi politiķa dzīvesbiedres finansiālās aktivitātes izraisījušas jau iepriekš.

Pagājušā gada pavasarī, „veicot uzdevuma „aizdomīgie darījumi” izpildi”, I. Bondarei nosūtīts informācijas pieprasījums par naudas līdzekļu izcelsmi, un tad arī informācija par veiktajām darbībām ievadīta fizisko personu riska analīzes sistēmā Rasa.

Taču no gleznu pārdošanas, nodokļu komisijas vadītāja ģimenes uzturēšanas un nodokļu nomaksas viedokļa nozīmīgāks ir no šīs izziņas izrietošais secinājums – nekādi vērā ņemami I. Bondares nomaksāti nodokļi no veiktas saimnieciskas darbības (un vispār nodokļi) tajā nav saskatāmi.

Bondaru ģimene klusē, vīrs nāk klajā ar jaunu versiju

Uz Dienas aicinājumu iepazīties ar VID dokumentiem par viņas oficiālajiem ienākumiem, nomaksātajiem nodokļiem un nodokļu maksātāja statusu, lai viņa varētu izteikt savus komentārus un tos būtu iespējams atspoguļot publikācijā, I. Bondare neatsaucās.

Savukārt uz telefoniski uzdotiem jautājumiem politiķa dzīvesbiedre neatbildēja, bet pēc tam atsūtīja īsziņu, kurā bija minēts: „Paldies par jūsu interesi! Esmu privātpersona un tāda arī vēlos palikt!”

Taču runa šajā gadījumā ir ne tikai par kādas privātpersonas nereģistrētu saimniecisko darbību un nenomaksātiem nodokļiem un arī ne tikai par to, ka privātpersona I. Bondare ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja dzīvesbiedre.

Līdz ar VID dokumenta kopiju Diena saņēmusi arī tās sūtītāja izklāstītus pieņēmumus par to, kā, izmantojot politiķa grūto finansiālo stāvokli, turīgas personas varētu par augstām cenām, maksājot skaidrā naudā, iegādāties viņa dzīvesbiedres gleznas un tādējādi „nopirkt” viņa labvēlību konkrētiem politiskiem lēmumiem.

M. Bondars šai sakarā no jebkādiem komentāriem atsakās, bet par labu šādai versijai liecina tas, ka, telefoniski piesakoties kādai potenciālai gleznu pircējai „no malas”, I. Bondare nevis mēģina kaut ko viņai pārdot, lai atbilstoši savai publiskajai versijai „uzturētu ģimeni”, bet gan liek saprast, ka neko pārdot pašlaik vispār nevēlas.

Tikmēr politiķis gan ir paspējis saistībā ar saviem paša oficiālajiem ienākumiem nākt klajā ar jaunu versiju, kam vajadzētu notušēt stāstu par „sievu gleznotāju un ģimenes apgādātāju”.

Lai gan tiesa jaunu nolēmumu Latvijas Krājbankas lietā nav taisījusi, nu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs TV24 Rīga raidījumā Uz līnijas ir pavēstījis, ka tagad viņš mēnesī saņemot jau aptuveni divus tūkstošus eiro. Tas, kādu iemeslu dēļ tiesu izpildītāji būtu mazinājuši savu apetīti, gan netiek skaidrots.

„Es nevaru nosaukt nekādu cenu…”

Mārtiņa Bondara dzīvesbiedre Ieva Bondare ir paziņojusi, ka tieši viņa esot tā, kas pašlaik ar gleznošanu uzturot ģimeni. Bet kas notiek, kas māksliniecei piezvana cilvēks, kurš ir gatavs nekavējoties samaksāt naudu par gleznu, turklāt nevēlas kaut ko īpašu? Izrādās, māksliniece nebūt nav ieinteresēta atbalstīt ģimeni šādā veidā.

- Hallo!

- Sveiki!

- Jā, labdien! Jūs traucē Anita no Jūrmalas.

- Jā.

- Man ļoti, ļoti patīk jūsu darbiņi. Es jums zvanu kā māksliniecei, protams.

- Jā.

- Gribētu no jums nopirkt kādu mākslas darbiņu, jo man ir viena tāda jubileja augustā, kur man vajadzētu tādu uzdāvināt.

- Cik lielu?

- Nu, normālu, nu 70 uz cik tur.

- Man tagad nav, visi ir aizgājuši. Es tagad strādāju tikai uz pasūtījumiem.

- Uz pasūtījumiem?

- Jā. Man nav vairs, kur uzglabāt. Viss, kas bija uzglabāts, ir pārdots. Tagad tikai gleznoju...

- Bet vai tad jums nekas nav saglabājies?

- Nu, kaut kas ir. Es nepraktizēju kaut ko ekstra. Man nav tādi mazi darbi, es strādāju tagad uz lielajiem. Sākot no 1,4 metriem.

- Nu, jā, jā.

- Skatoties, ko jūs gribat, kā jūs gribat, var mēģināt uzgleznot. Bet tādu, ko brīvi piedāvāt, arī īsti nav.

- Nu, līdz augusta beigām tur varētu kaut ko, tiešām.

- Ko jūs gribat?

- Jums jau ļoti skaisti ir arī tie ziedi, dabas skatiņi un brīvā daba. Man patiktu.

- Kas jums iedeva manu telefonu?

- Man viena draudzene, draudzene. Nē, viņai bija vizītkarte, jā.

- Vizītkartes man nekad nav bijušas.

- Nu, tad es nezinu, viņai ir kaut kādi. Varu nosaukt viņas vārdu, ja gribat.

- Tā vienkārši no ielas mani neatrod.

- Vai ne, vai, nu bet ko tad.

- Kas tad jums iedeva manu telefonu?

- Gaida Šulce. Varbūt zināt tādu.

- Nē, nezinu tādu. Labi.

- Nu, viņa ir manos gados, vecāka vēl. Tā ka tas tā. Nu, bet es ļoti, ļoti gribētu, es zinu, ka ir jums noteikti kāds darbiņš. Un kādu cenu jūs?

- Es nevaru pateikt cenu, ja es nezinu... Man katram darbam, izmēram ir noteikta cena. Kā es varu pateikt. Kā es varu pa telefonu runāt cenu, ja es zinu tikai - septiņdesmit centimetri.

- Nē, nē, nē, nu var jau tur metrs.

- Un kur jūs manas cenas esat redzējusi?

- Nu, izstādēs, pa televizoru pat esmu redzējusi.

- Kurās izstādēs jūs esat redzējusi mani?

- Vai, cik jūs tā... Kāpēc jūs tā prasāt?

- Man ir tiesības zināt. Es visiem nepārdodu savus darbus. Es vienmēr noskaidroju, no kurienes, kā, kāpēc?

- Nu, tad jātiekas laikam. Nu, aptuveni, kā jūs varētu, cik tur.

- Es nevaru nosaukt nekādu cenu, un tas būs noteikti ar pārskaitījumu, un es nevaru pateikt jums cenu, kamēr nezinu, par kādu darbu mēs runājam.

- Nu, jā, nu jā. Nu metrs un septiņdesmit, es esmu redzējusi, jums ir tādi darbi. Ir, nu ir.

- Nu ir, bet viņi visi ir pārdoti. Man jau nav uz vietas.

- Uz vietas jau, protams, nu aptuveni.

- Es jums nevaru cenu pateikt, es jums uzreiz pasaku.

- Nu kad tad varētu?

- Man nav vidējo cenu. Kā jūs to nesaprotat?! Cena ir laiks, kas viņā ir ieguldīts.

- Protams.

- Tas viss ir cenā.

- Protams.

- Es nevaru nosaukt kaut ko aptuveni, tā nenotiek.

- Nu, žēl, nu aptuveni tā…

- Nu, nebūs tā aptuveni.

- Nu tā uz simtiņu, divsimt?

- Es saku, es nevaru pateikt. Tāpēc, ka mēs nerunājam par konkrētu darbu tagad. Tad ir jāvienojas.

- Un tad čekiņu arī var dabūt no jums, kad nopērk?

- Nē, jūs noslēgsiet līgumu un atskaitīsiet naudiņu, bet man nav, ko jums tagad piedāvāt. Līdz augustam man tagad lielie pasūtījumi divi reiz trīs metri. Jāstrādā uz viņiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

124
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...