Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija. Valsts drošības iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme notikušo komentē atturīgi, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris apgalvo, ka viņa vadītā iestāde par notikušo reorganizāciju ir lietas kursā, par notikušo jāatbild iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei, savukārt Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets atbildi “Neatkarīgajai”, visticamāk, vēl gatavo.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds dokuments, kas izskatās pēc trauksmes ziņotāja formas, kuru acīmredzot ir iesniedzis kāds esošais vai bijušais VID Slepenības un drošības režīma nodrošinājuma daļas (SDRND) darbinieks, norādot uz to, kā valsts noslēpuma saglabāšanu iestādē ietekmēs kārtējā reorganizācija.

Trauksmes cēlējs norāda, ka ar slepenības režīma nodrošināšanu iepriekš nodarbojās SDRND saskaņā ar izveidoto reorganizācijas īstenošanas grafiku - līdz 2022. gada 1. novembrim. “Realizēt šīs funkcijas pēc norādītā datuma pirmsšķietami paliek bez seguma. Tiks likvidēts slepenības un drošības režīms iestādē un vecāko drošības speciālistu amati, kas līdz šim nodrošināja pārvaldības daļu, atstājot tikai sevišķās lietvedības funkciju, dokumentu reģistrēšanu, tādējādi integrējot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktūrvienībā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistītas ar slepenības režīma un valsts noslēpuma aizsardzību, neievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cēlējs.

Viņš turpina: “VID ģenerāldirektore uzstājīgi cenšas apiet minētos MK noteikumus, likvidējot VID SDRND un izveidojot divu atsevišķu darbinieku pakļautību VID Nodrošinājuma pārvaldes direktora vietniecei M. Brigmanei, kas šobrīd ir tiešā pakļautībā ģenerāldirektora vietniecei, Informātikas pārvaldes direktorei I. Kārkliņai.”

Noslēpums var noplūst atklātībā

Trauksmes cēlējs brīdinājis, ka struktūrvienību reorganizācija var radīt situāciju, kurā noslēpumu saturoša informācija noplūdīs pie tām amatpersonām, kurām tā darbā nav nepieciešama: “Izveidotajiem amatiem, uz kuriem tiek pārcelti vecākie drošības speciālisti, netiek nodrošināta tieša iestādes vadītāja pakļautība, kas kopumā būtiski apdraud valsts noslēpuma aizsardzību iestādē. M. Brigmanei tiek plānoti divi amata apraksti. Vienā tiek ievērota iepriekš minētā subordinācija, taču otrā noteikta tieša pakļautība ģenerāldirektorei. Taču arī tas neatbilst MK noteikumiem, jo M. Brigmanes pakļautībā būs divi vecākie slepenības režīma lietveži, kas jebkurā gadījumā neatbilst MK noteikumiem - jo netiek plānots izveidot atsevišķu struktūrvienību, kuras vadītāja būtu M. Brigmane.

Tādā veidā MK noteikumi ir apieti. Šāda veida subordinācija ir nesamērojams apdraudējums valsts noslēpuma aizsardzībai, jo M. Brigmanei vienā amata apraksta daļā (attiecība uz sevišķo lietvedību) ir liegts pildīt savu tiešo vadītāju (A. Gremzdes un I. Kārkliņas) norādījumus, bet gan rīkoties tikai iestādes vadītājas uzdevumā. Konkrētajā gadījumā komplicēta kļūst arī amatpersonas aizvietojamība. Valsts drošības iestādes vienmēr ir norādījušas un uzsvērušas kā vienu no prioritārajiem riskiem, ja nepamatoti daudz cilvēku tiek iesaistīti valsts noslēpuma apstrādei, organizēšanai, kas palielina risku, ka valsts noslēpums var tikt izpausts.”

Ziņojumā minēts, ka, gatavojoties VID SDRND reorganizācijai, darbiniekiem nav ticis sniegts argumentēts skaidrojums par dienesta funkciju pārdali, lietderību un ieguvumiem valsts pārvaldei un budžetam. “VID SDRND darbinieki, kas ir jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi valsts noslēpuma apstrādes un aizsardzības jomā, vairākkārt norādīja VID ģenerāldirektorei Inesei Jaunzemei un iesaistītajiem citu struktūrvienību vadītājiem par riskiem, kas var apdraudēt slepenības režīma nodrošināšanu, klasificētās informācijas aizsardzību un sadarbību ar valsts drošības iestādēm klasificētās informācijas apmaiņā, kā rezultātā var tikt apdraudēta iestādes reputācija (..),” teikts ziņojumā

VID SDRND reģistrētie valsts noslēpuma objekti deviņas reizes pārsniedz MK noteikumos noteikto valsts noslēpuma slieksni, kas saskaņā ar MK noteikumiem nepieļauj norīkot atsevišķu darbinieku, kas nepastarpināti pakļauts iestādes vadītājam, bet paredz veidot atsevišķu slepenības režīma struktūrvienību.

Trauksmes cēlējs norāda, ka 2022. gada 6. jūlijā nosūtīta vēstule VID ģenerāldirektorei, kurā tiek atspoguļoti dati par valsts noslēpuma objektu skaitu iestādē, taču tā nav ņemta vērā un reorganizācija tiek turpināta.

Šādos gadījumos trauksmes cēlēja ziņojumam būtu jābūt nonākušam virknē kompetentu iestāžu, tostarp arī Valsts drošības dienestā.

Jaunzeme izvairīga

“Neatkarīgā” I. Jaunzemi sastapa Saeimas komisiju ēkā un pastāstīja par noplūdušo trauksmes cēlēja ziņojumu. Centāmies uzdot jautājumus, lai uzzinātu viņas viedokli par situāciju ar slepenības nodrošināšanu VID.

I. Jaunzeme sākumā centās vispār izvairīties no intervijas un novērsās, sakot, ka ar “Neatkarīgo” nerunās, taču pēc tam tomēr piekrita īsai sarunai. Uzzinājusi, ka runa ir par trauksmes cēlēja ziņojumu, viņa sacīja, ka pat nedrīkstot skarties klāt šādam dokumentam. “Pastāv tāda likumā noteikta kārtība, ka šāds ziņojums tiek nosūtīts attiecīgiem valsts dienestiem, kuri tad man uzdod vai neuzdod jautājumus. Es uz tiem atbildu šīm iestādēm. Bet šajā brīdī plašsaziņas līdzekļiem nevaru neko atbildēt,” sacīja I. Jaunzeme.

Eksperts no malas arī ir pārsteigts

Tā kā I. Jaunzeme atturējās skaidrot trauksmes cēlēja ziņojumā norādīto, “Neatkarīgajai” nekas cits neatlika kā vērsties pēc palīdzības pie bijušajiem VID darbiniekiem. Juriste, bijusī VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāja, majore Karina Plaude, lūgta izskaidrot, ko īsti vēlējies pateikt trauksmes cēlējs, norādīja: “Izskatās dīvaini, ka reorganizācijas procesu konkrētajai struktūrvienībai neuzrauga VDD, SAB un prokuratūra, jo tās ir iestādes, no kurām visbiežāk tiek saņemta klasificēta informācija. Ja ir informācijas noplūdes risks, tad turpmāk šīs iestādes nesniegs šādu informāciju. Tāpat jāatzīmē, ka visiem tur strādājošajiem ir piešķirta VDD slepenības pielaide. Nedomāju, ka parastajam lietvedim tādu kāds dos.”

Viņa arī skaidroja, ka “nereti VDD, SAB, KNAB, prokuratūra un citas iestādes, veicot operatīvās darbības vai arī speciālās izmeklēšanas darbības, konstatē, ka kāda persona veic noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā - izvairās no nodokļu nomaksas, legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Ievērojot to, ka šādi pārkāpumi un noziegumi ir piekritīgi VID kompetencei, uz VID tiek nosūtīta iegūtā informācija ar mērķi, lai VID veic savā kompetencē esošās darbības. Tiek paredzēts, ka, iespējams, brīdī, kad VID realizēs savas darbības, persona kontaktēsies ar kādām amatpersonām - zvanīs, tiksies, sarunāsies, kas savukārt noder iestādes lietvedībā esošajos procesos - operatīvajā lietā, krimināllietā. VID informācija tiek sniegta klasificēti, lai nekaitētu iestāžu lietvedībā esošajos procesos, jo, sūtot parastajā lietvedībā, pastāv augsts informācijas noplūdes risks.”

SAB ir informēts, bet neuzrauga

SAB direktors E. Zviedris ar pārstāves komunikācijas jautājumos Ievas Dzelmes-Romanovskas starpniecību “Neatkarīgajai” atbildēja, ka “Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir informēts par iekšējās kārtības izmaiņām, kas saistītas ar valsts noslēpumu saturošas informācijas apriti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču SAB kompetencē neietilpst VID reorganizācijas procesu uzraudzība. Par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu nodrošināšanu katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs, kā to paredz Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 21. Savukārt trauksmes cēlēju aizsardzības kārtība noteikta Trauksmes celšanas likumā. Minētā likuma 8. pants par cēlēju kontaktpunktu nosaka Valsts kanceleju, kurai jāidentificē kompetentā institūcija un jāpārsūta tai saņemtais trauksmes cēlēja ziņojums, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība, kas darāms šī paša likuma noteiktajā kārtībā”.

Arī N. Mežvietam vaicājām, vai VDD uzraudzīja pērn VID notiekošo Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas reorganizāciju, ja neuzraudzīja, tad kāpēc, ja uzraudzīja - vai tika konstatētas nepilnības; vai trauksmes cēlējs pareizi rīkojās, ziņojot VDD par pamanītām nepilnībām VID reorganizācijā; vai VDD spēj pasargāt trauksmes cēlējus no nepatikšanām par viņu sniegtajiem ziņojumiem; vai sabiedrība var būt droša, ka VID rīcībā esošā valsts noslēpumu saturoša un cita veida slepenā informācija nenokļūs negodīgu amatpersonu rokās un nenoplūdīs pie personām, kurām pieeja šādai informācijai nav paredzēta.

Acīmredzot atbildes vēl tiek gatavotas.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

83
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko it kā paredz Eiropas drošības stiprināšanas plāns "ReArm Europe"?

FotoNesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Lasīt visu...

13

Iniciatīva – valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai

FotoLatvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Lasīt visu...

21

Patiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?

FotoGlobālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Lasīt visu...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi