Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija. Valsts drošības iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme notikušo komentē atturīgi, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris apgalvo, ka viņa vadītā iestāde par notikušo reorganizāciju ir lietas kursā, par notikušo jāatbild iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei, savukārt Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets atbildi “Neatkarīgajai”, visticamāk, vēl gatavo.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds dokuments, kas izskatās pēc trauksmes ziņotāja formas, kuru acīmredzot ir iesniedzis kāds esošais vai bijušais VID Slepenības un drošības režīma nodrošinājuma daļas (SDRND) darbinieks, norādot uz to, kā valsts noslēpuma saglabāšanu iestādē ietekmēs kārtējā reorganizācija.

Trauksmes cēlējs norāda, ka ar slepenības režīma nodrošināšanu iepriekš nodarbojās SDRND saskaņā ar izveidoto reorganizācijas īstenošanas grafiku - līdz 2022. gada 1. novembrim. “Realizēt šīs funkcijas pēc norādītā datuma pirmsšķietami paliek bez seguma. Tiks likvidēts slepenības un drošības režīms iestādē un vecāko drošības speciālistu amati, kas līdz šim nodrošināja pārvaldības daļu, atstājot tikai sevišķās lietvedības funkciju, dokumentu reģistrēšanu, tādējādi integrējot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktūrvienībā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistītas ar slepenības režīma un valsts noslēpuma aizsardzību, neievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cēlējs.

Viņš turpina: “VID ģenerāldirektore uzstājīgi cenšas apiet minētos MK noteikumus, likvidējot VID SDRND un izveidojot divu atsevišķu darbinieku pakļautību VID Nodrošinājuma pārvaldes direktora vietniecei M. Brigmanei, kas šobrīd ir tiešā pakļautībā ģenerāldirektora vietniecei, Informātikas pārvaldes direktorei I. Kārkliņai.”

Noslēpums var noplūst atklātībā

Trauksmes cēlējs brīdinājis, ka struktūrvienību reorganizācija var radīt situāciju, kurā noslēpumu saturoša informācija noplūdīs pie tām amatpersonām, kurām tā darbā nav nepieciešama: “Izveidotajiem amatiem, uz kuriem tiek pārcelti vecākie drošības speciālisti, netiek nodrošināta tieša iestādes vadītāja pakļautība, kas kopumā būtiski apdraud valsts noslēpuma aizsardzību iestādē. M. Brigmanei tiek plānoti divi amata apraksti. Vienā tiek ievērota iepriekš minētā subordinācija, taču otrā noteikta tieša pakļautība ģenerāldirektorei. Taču arī tas neatbilst MK noteikumiem, jo M. Brigmanes pakļautībā būs divi vecākie slepenības režīma lietveži, kas jebkurā gadījumā neatbilst MK noteikumiem - jo netiek plānots izveidot atsevišķu struktūrvienību, kuras vadītāja būtu M. Brigmane.

Tādā veidā MK noteikumi ir apieti. Šāda veida subordinācija ir nesamērojams apdraudējums valsts noslēpuma aizsardzībai, jo M. Brigmanei vienā amata apraksta daļā (attiecība uz sevišķo lietvedību) ir liegts pildīt savu tiešo vadītāju (A. Gremzdes un I. Kārkliņas) norādījumus, bet gan rīkoties tikai iestādes vadītājas uzdevumā. Konkrētajā gadījumā komplicēta kļūst arī amatpersonas aizvietojamība. Valsts drošības iestādes vienmēr ir norādījušas un uzsvērušas kā vienu no prioritārajiem riskiem, ja nepamatoti daudz cilvēku tiek iesaistīti valsts noslēpuma apstrādei, organizēšanai, kas palielina risku, ka valsts noslēpums var tikt izpausts.”

Ziņojumā minēts, ka, gatavojoties VID SDRND reorganizācijai, darbiniekiem nav ticis sniegts argumentēts skaidrojums par dienesta funkciju pārdali, lietderību un ieguvumiem valsts pārvaldei un budžetam. “VID SDRND darbinieki, kas ir jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi valsts noslēpuma apstrādes un aizsardzības jomā, vairākkārt norādīja VID ģenerāldirektorei Inesei Jaunzemei un iesaistītajiem citu struktūrvienību vadītājiem par riskiem, kas var apdraudēt slepenības režīma nodrošināšanu, klasificētās informācijas aizsardzību un sadarbību ar valsts drošības iestādēm klasificētās informācijas apmaiņā, kā rezultātā var tikt apdraudēta iestādes reputācija (..),” teikts ziņojumā

VID SDRND reģistrētie valsts noslēpuma objekti deviņas reizes pārsniedz MK noteikumos noteikto valsts noslēpuma slieksni, kas saskaņā ar MK noteikumiem nepieļauj norīkot atsevišķu darbinieku, kas nepastarpināti pakļauts iestādes vadītājam, bet paredz veidot atsevišķu slepenības režīma struktūrvienību.

Trauksmes cēlējs norāda, ka 2022. gada 6. jūlijā nosūtīta vēstule VID ģenerāldirektorei, kurā tiek atspoguļoti dati par valsts noslēpuma objektu skaitu iestādē, taču tā nav ņemta vērā un reorganizācija tiek turpināta.

Šādos gadījumos trauksmes cēlēja ziņojumam būtu jābūt nonākušam virknē kompetentu iestāžu, tostarp arī Valsts drošības dienestā.

Jaunzeme izvairīga

“Neatkarīgā” I. Jaunzemi sastapa Saeimas komisiju ēkā un pastāstīja par noplūdušo trauksmes cēlēja ziņojumu. Centāmies uzdot jautājumus, lai uzzinātu viņas viedokli par situāciju ar slepenības nodrošināšanu VID.

I. Jaunzeme sākumā centās vispār izvairīties no intervijas un novērsās, sakot, ka ar “Neatkarīgo” nerunās, taču pēc tam tomēr piekrita īsai sarunai. Uzzinājusi, ka runa ir par trauksmes cēlēja ziņojumu, viņa sacīja, ka pat nedrīkstot skarties klāt šādam dokumentam. “Pastāv tāda likumā noteikta kārtība, ka šāds ziņojums tiek nosūtīts attiecīgiem valsts dienestiem, kuri tad man uzdod vai neuzdod jautājumus. Es uz tiem atbildu šīm iestādēm. Bet šajā brīdī plašsaziņas līdzekļiem nevaru neko atbildēt,” sacīja I. Jaunzeme.

Eksperts no malas arī ir pārsteigts

Tā kā I. Jaunzeme atturējās skaidrot trauksmes cēlēja ziņojumā norādīto, “Neatkarīgajai” nekas cits neatlika kā vērsties pēc palīdzības pie bijušajiem VID darbiniekiem. Juriste, bijusī VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāja, majore Karina Plaude, lūgta izskaidrot, ko īsti vēlējies pateikt trauksmes cēlējs, norādīja: “Izskatās dīvaini, ka reorganizācijas procesu konkrētajai struktūrvienībai neuzrauga VDD, SAB un prokuratūra, jo tās ir iestādes, no kurām visbiežāk tiek saņemta klasificēta informācija. Ja ir informācijas noplūdes risks, tad turpmāk šīs iestādes nesniegs šādu informāciju. Tāpat jāatzīmē, ka visiem tur strādājošajiem ir piešķirta VDD slepenības pielaide. Nedomāju, ka parastajam lietvedim tādu kāds dos.”

Viņa arī skaidroja, ka “nereti VDD, SAB, KNAB, prokuratūra un citas iestādes, veicot operatīvās darbības vai arī speciālās izmeklēšanas darbības, konstatē, ka kāda persona veic noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā - izvairās no nodokļu nomaksas, legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Ievērojot to, ka šādi pārkāpumi un noziegumi ir piekritīgi VID kompetencei, uz VID tiek nosūtīta iegūtā informācija ar mērķi, lai VID veic savā kompetencē esošās darbības. Tiek paredzēts, ka, iespējams, brīdī, kad VID realizēs savas darbības, persona kontaktēsies ar kādām amatpersonām - zvanīs, tiksies, sarunāsies, kas savukārt noder iestādes lietvedībā esošajos procesos - operatīvajā lietā, krimināllietā. VID informācija tiek sniegta klasificēti, lai nekaitētu iestāžu lietvedībā esošajos procesos, jo, sūtot parastajā lietvedībā, pastāv augsts informācijas noplūdes risks.”

SAB ir informēts, bet neuzrauga

SAB direktors E. Zviedris ar pārstāves komunikācijas jautājumos Ievas Dzelmes-Romanovskas starpniecību “Neatkarīgajai” atbildēja, ka “Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir informēts par iekšējās kārtības izmaiņām, kas saistītas ar valsts noslēpumu saturošas informācijas apriti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču SAB kompetencē neietilpst VID reorganizācijas procesu uzraudzība. Par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu nodrošināšanu katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs, kā to paredz Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 21. Savukārt trauksmes cēlēju aizsardzības kārtība noteikta Trauksmes celšanas likumā. Minētā likuma 8. pants par cēlēju kontaktpunktu nosaka Valsts kanceleju, kurai jāidentificē kompetentā institūcija un jāpārsūta tai saņemtais trauksmes cēlēja ziņojums, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība, kas darāms šī paša likuma noteiktajā kārtībā”.

Arī N. Mežvietam vaicājām, vai VDD uzraudzīja pērn VID notiekošo Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas reorganizāciju, ja neuzraudzīja, tad kāpēc, ja uzraudzīja - vai tika konstatētas nepilnības; vai trauksmes cēlējs pareizi rīkojās, ziņojot VDD par pamanītām nepilnībām VID reorganizācijā; vai VDD spēj pasargāt trauksmes cēlējus no nepatikšanām par viņu sniegtajiem ziņojumiem; vai sabiedrība var būt droša, ka VID rīcībā esošā valsts noslēpumu saturoša un cita veida slepenā informācija nenokļūs negodīgu amatpersonu rokās un nenoplūdīs pie personām, kurām pieeja šādai informācijai nav paredzēta.

Acīmredzot atbildes vēl tiek gatavotas.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

83
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...