Normatīvie akti: likvidēta visa Ventspils brīvostas pārvalde līdz ar tās pārvaldnieka, vietnieku, ierēdņu amatiem
Imants Liepiņš13.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 27. aprīļa, kad stājās spēkā kārtējie Ostu likuma grozījumi, no šī likuma pilnībā izslēgta ne tikai Ventspils brīvostas valde, bet arī tās pārvaldnieks, kura amatam zudis pēdējais likumiskais pamatojums.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļā “Brīvostas pārvaldes organizācija” jau 2019. gada nogalē ticis izslēgts 6. pants, kurš paredz valdes eksistenci Ventspils brīvostas pārvaldē. Savukārt 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka: “Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.”
Likums par ostām (tagad pārdēvēts par Ostu likumu) savukārt attiecībā uz Ventspils brīvostas pārvaldi nosaka… neko. Ostu likuma 8. pants “Ostas pārvalde un tās struktūra” ir no likuma pilnībā izslēgts ar pirms gada pieņemtiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī. Līdz ar to kopš 27. aprīļa vecā Ventspils brīvostas pārvalde, kas darbojās kopš deviņdesmito gadu sākuma, ir likvidēta sakarā ar tās izslēgšanu no likuma.
Protams, Ostu likuma grozījumi vienlaikus paredzēja, kas tad no šī datuma turpmāk veiks brīvostas pārvaldes funkcijas Ventspilī. Ostu likuma 7. pants “Ostas pārvaldes funkcijas” kopš tā paša datuma nosaka: “Ostas pārvalde ir kapitālsabiedrība […], kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Šī kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.”
Kā redzams, atbilstošā kapitālsabiedrība, kas dibināta Ventspils brīvostas pārvaldīšanai, ir VAS “Ventas osta”, kas dibināta gandrīz jau pirms trim gadiem un tik tiešām atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā — šī valsts akciju sabiedrība atrodas nekur citur kā Satiksmes ministrijas ēkā Rīgā, Gogoļa ielā 3.
Pēdējais pārejas posms, kurš attiecies vienīgi uz Ostu likuma 7. panta 2. daļas spēkā stāšanos (regulē ostas maksas atvieglojumus, tarifu robežlīmeņus utt.), stājies spēkā 1. oktobrī. Pārējie grozījumi, tajā skaitā par ostas pārvaldes likvidāciju, stājušies spēkā jau iepriekš.
Līdz ar to tagad no likuma ir izslēgts arī tāds amats kā Ventspils ostas pārvaldnieks, uz kuru vairs Ostu likumā nav atrodamas nekādas atsauces. Līdz ar to amatu zaudējis Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis, kā arī viņa vietnieks Igors Udodovs — nevar pastāvēt pārvaldnieka vietnieka amats, ja likvidēts pats pārvaldnieka amats, jo nevar būt vietnieks bez priekšnieka.
Termins “ostas pārvaldnieks” tagad Ostu likumā saglabājies 26. pantā, kur aprakstīta mazo ostu darbība (Pāvilosta, Mērsrags, Skulte u.c.), kuras šobrīd visas ir pašvaldības (nevis valsts, kā tas agrāk bija ar Rīgas un Ventspils brīvostām) iestādes, kam ir gan valdes locekļi, gan pārvaldnieks — pretstatā Ventspils brīvostas pārvaldei.
To, ka Ventspils brīvostas pārvalde līdz ar tās pārvaldnieku un viņa vietnieku ir izslēgta no likuma kopš 27. aprīļa, raksturo tāda atšķirība, ka vecā Ventspils brīvostas pārvalde bija atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (tas nozīmē — valsts iestāde), savukārt VAS “Ventas osta” kā jaunā pārvalde darbojas uz komerctiesību pamata, tas ir, līdzīgi kā VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, Rīgas lidosta utt.
Ostu likuma pārejas noteikumu 15. punkts noteica, ka likvidējamā Ventspils brīvostas pārvalde darbojas “līdz dienai, kad tiek likvidēta Ventspils ostas pārvalde”. Kā maksimālais iespējamais Ventspils brīvostas pārvaldes darbības termiņš pārejas noteikumos bija noteikts — “ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim”, taču diena, kad likvidēta Ventspils brīvostas pārvalde, pienāca stipri ātrāk: šī gada 27. aprīlī. Tajā datumā stājās spēkā vēl viens Ostu likuma pārejas noteikumu punkts, kas nosaka: “Ventas osta” (reģistrācijas Nr. 40203235757) ir likumiska likvidējamās Ventspils brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja. Ventspils brīvostas pārvalde nodod tās valdījumā esošo valsts un pašvaldības zemi, ēkas (būves), piestātnes, inženierbūves un citus īpašuma objektus akciju sabiedrībai “Ventas osta” […].
Iepriekš jau rakstīts, ka no Ventspils brīvostas likuma (kurš ir speciālais likums un kam tātad ir augstāka normatīvā akta spēks attiecībā uz Ventspils ostu) brīvostas valde tika pilnībā izslēgta 2019. gada beigās. Palika darboties brīvostas pārvaldnieks, taču arī viņa amats kopš aprīļa beigām izslēgts no Ostu likuma, savukārt speciālajā Ventspils brīvostas likumā pārvaldnieks nav pieminēts vispār.
Jau iepriekš rakstījām, ka izrādījās — Ventspils brīvostas pārvaldes galvenā ēka pieder pašvaldībai, jo Ventspils dome to 1994. gadā bija konfiscējusi aizejošajai padomju armijai, ierakstot ēku zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Tagad interesantākā būs pašvaldības reakcija, jo tai principā nav nekāds pamats turēt savā nekustamajā īpašumā tādu brīvostas pārvaldi, kura no Ostu likuma izslēgta jau gandrīz pirms pusgada.
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
