Normatīvie akti: likvidēta visa Ventspils brīvostas pārvalde līdz ar tās pārvaldnieka, vietnieku, ierēdņu amatiem
Imants Liepiņš13.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 27. aprīļa, kad stājās spēkā kārtējie Ostu likuma grozījumi, no šī likuma pilnībā izslēgta ne tikai Ventspils brīvostas valde, bet arī tās pārvaldnieks, kura amatam zudis pēdējais likumiskais pamatojums.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļā “Brīvostas pārvaldes organizācija” jau 2019. gada nogalē ticis izslēgts 6. pants, kurš paredz valdes eksistenci Ventspils brīvostas pārvaldē. Savukārt 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka: “Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.”
Likums par ostām (tagad pārdēvēts par Ostu likumu) savukārt attiecībā uz Ventspils brīvostas pārvaldi nosaka… neko. Ostu likuma 8. pants “Ostas pārvalde un tās struktūra” ir no likuma pilnībā izslēgts ar pirms gada pieņemtiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī. Līdz ar to kopš 27. aprīļa vecā Ventspils brīvostas pārvalde, kas darbojās kopš deviņdesmito gadu sākuma, ir likvidēta sakarā ar tās izslēgšanu no likuma.
Protams, Ostu likuma grozījumi vienlaikus paredzēja, kas tad no šī datuma turpmāk veiks brīvostas pārvaldes funkcijas Ventspilī. Ostu likuma 7. pants “Ostas pārvaldes funkcijas” kopš tā paša datuma nosaka: “Ostas pārvalde ir kapitālsabiedrība […], kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Šī kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.”
Kā redzams, atbilstošā kapitālsabiedrība, kas dibināta Ventspils brīvostas pārvaldīšanai, ir VAS “Ventas osta”, kas dibināta gandrīz jau pirms trim gadiem un tik tiešām atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā — šī valsts akciju sabiedrība atrodas nekur citur kā Satiksmes ministrijas ēkā Rīgā, Gogoļa ielā 3.
Pēdējais pārejas posms, kurš attiecies vienīgi uz Ostu likuma 7. panta 2. daļas spēkā stāšanos (regulē ostas maksas atvieglojumus, tarifu robežlīmeņus utt.), stājies spēkā 1. oktobrī. Pārējie grozījumi, tajā skaitā par ostas pārvaldes likvidāciju, stājušies spēkā jau iepriekš.
Līdz ar to tagad no likuma ir izslēgts arī tāds amats kā Ventspils ostas pārvaldnieks, uz kuru vairs Ostu likumā nav atrodamas nekādas atsauces. Līdz ar to amatu zaudējis Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis, kā arī viņa vietnieks Igors Udodovs — nevar pastāvēt pārvaldnieka vietnieka amats, ja likvidēts pats pārvaldnieka amats, jo nevar būt vietnieks bez priekšnieka.
Termins “ostas pārvaldnieks” tagad Ostu likumā saglabājies 26. pantā, kur aprakstīta mazo ostu darbība (Pāvilosta, Mērsrags, Skulte u.c.), kuras šobrīd visas ir pašvaldības (nevis valsts, kā tas agrāk bija ar Rīgas un Ventspils brīvostām) iestādes, kam ir gan valdes locekļi, gan pārvaldnieks — pretstatā Ventspils brīvostas pārvaldei.
To, ka Ventspils brīvostas pārvalde līdz ar tās pārvaldnieku un viņa vietnieku ir izslēgta no likuma kopš 27. aprīļa, raksturo tāda atšķirība, ka vecā Ventspils brīvostas pārvalde bija atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (tas nozīmē — valsts iestāde), savukārt VAS “Ventas osta” kā jaunā pārvalde darbojas uz komerctiesību pamata, tas ir, līdzīgi kā VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, Rīgas lidosta utt.
Ostu likuma pārejas noteikumu 15. punkts noteica, ka likvidējamā Ventspils brīvostas pārvalde darbojas “līdz dienai, kad tiek likvidēta Ventspils ostas pārvalde”. Kā maksimālais iespējamais Ventspils brīvostas pārvaldes darbības termiņš pārejas noteikumos bija noteikts — “ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim”, taču diena, kad likvidēta Ventspils brīvostas pārvalde, pienāca stipri ātrāk: šī gada 27. aprīlī. Tajā datumā stājās spēkā vēl viens Ostu likuma pārejas noteikumu punkts, kas nosaka: “Ventas osta” (reģistrācijas Nr. 40203235757) ir likumiska likvidējamās Ventspils brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja. Ventspils brīvostas pārvalde nodod tās valdījumā esošo valsts un pašvaldības zemi, ēkas (būves), piestātnes, inženierbūves un citus īpašuma objektus akciju sabiedrībai “Ventas osta” […].
Iepriekš jau rakstīts, ka no Ventspils brīvostas likuma (kurš ir speciālais likums un kam tātad ir augstāka normatīvā akta spēks attiecībā uz Ventspils ostu) brīvostas valde tika pilnībā izslēgta 2019. gada beigās. Palika darboties brīvostas pārvaldnieks, taču arī viņa amats kopš aprīļa beigām izslēgts no Ostu likuma, savukārt speciālajā Ventspils brīvostas likumā pārvaldnieks nav pieminēts vispār.
Jau iepriekš rakstījām, ka izrādījās — Ventspils brīvostas pārvaldes galvenā ēka pieder pašvaldībai, jo Ventspils dome to 1994. gadā bija konfiscējusi aizejošajai padomju armijai, ierakstot ēku zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Tagad interesantākā būs pašvaldības reakcija, jo tai principā nav nekāds pamats turēt savā nekustamajā īpašumā tādu brīvostas pārvaldi, kura no Ostu likuma izslēgta jau gandrīz pirms pusgada.
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
