Normatīvie akti: likvidēta visa Ventspils brīvostas pārvalde līdz ar tās pārvaldnieka, vietnieku, ierēdņu amatiem
Imants Liepiņš13.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 27. aprīļa, kad stājās spēkā kārtējie Ostu likuma grozījumi, no šī likuma pilnībā izslēgta ne tikai Ventspils brīvostas valde, bet arī tās pārvaldnieks, kura amatam zudis pēdējais likumiskais pamatojums.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļā “Brīvostas pārvaldes organizācija” jau 2019. gada nogalē ticis izslēgts 6. pants, kurš paredz valdes eksistenci Ventspils brīvostas pārvaldē. Savukārt 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka: “Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.”
Likums par ostām (tagad pārdēvēts par Ostu likumu) savukārt attiecībā uz Ventspils brīvostas pārvaldi nosaka… neko. Ostu likuma 8. pants “Ostas pārvalde un tās struktūra” ir no likuma pilnībā izslēgts ar pirms gada pieņemtiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī. Līdz ar to kopš 27. aprīļa vecā Ventspils brīvostas pārvalde, kas darbojās kopš deviņdesmito gadu sākuma, ir likvidēta sakarā ar tās izslēgšanu no likuma.
Protams, Ostu likuma grozījumi vienlaikus paredzēja, kas tad no šī datuma turpmāk veiks brīvostas pārvaldes funkcijas Ventspilī. Ostu likuma 7. pants “Ostas pārvaldes funkcijas” kopš tā paša datuma nosaka: “Ostas pārvalde ir kapitālsabiedrība […], kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Šī kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.”
Kā redzams, atbilstošā kapitālsabiedrība, kas dibināta Ventspils brīvostas pārvaldīšanai, ir VAS “Ventas osta”, kas dibināta gandrīz jau pirms trim gadiem un tik tiešām atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā — šī valsts akciju sabiedrība atrodas nekur citur kā Satiksmes ministrijas ēkā Rīgā, Gogoļa ielā 3.
Pēdējais pārejas posms, kurš attiecies vienīgi uz Ostu likuma 7. panta 2. daļas spēkā stāšanos (regulē ostas maksas atvieglojumus, tarifu robežlīmeņus utt.), stājies spēkā 1. oktobrī. Pārējie grozījumi, tajā skaitā par ostas pārvaldes likvidāciju, stājušies spēkā jau iepriekš.
Līdz ar to tagad no likuma ir izslēgts arī tāds amats kā Ventspils ostas pārvaldnieks, uz kuru vairs Ostu likumā nav atrodamas nekādas atsauces. Līdz ar to amatu zaudējis Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis, kā arī viņa vietnieks Igors Udodovs — nevar pastāvēt pārvaldnieka vietnieka amats, ja likvidēts pats pārvaldnieka amats, jo nevar būt vietnieks bez priekšnieka.
Termins “ostas pārvaldnieks” tagad Ostu likumā saglabājies 26. pantā, kur aprakstīta mazo ostu darbība (Pāvilosta, Mērsrags, Skulte u.c.), kuras šobrīd visas ir pašvaldības (nevis valsts, kā tas agrāk bija ar Rīgas un Ventspils brīvostām) iestādes, kam ir gan valdes locekļi, gan pārvaldnieks — pretstatā Ventspils brīvostas pārvaldei.
To, ka Ventspils brīvostas pārvalde līdz ar tās pārvaldnieku un viņa vietnieku ir izslēgta no likuma kopš 27. aprīļa, raksturo tāda atšķirība, ka vecā Ventspils brīvostas pārvalde bija atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (tas nozīmē — valsts iestāde), savukārt VAS “Ventas osta” kā jaunā pārvalde darbojas uz komerctiesību pamata, tas ir, līdzīgi kā VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, Rīgas lidosta utt.
Ostu likuma pārejas noteikumu 15. punkts noteica, ka likvidējamā Ventspils brīvostas pārvalde darbojas “līdz dienai, kad tiek likvidēta Ventspils ostas pārvalde”. Kā maksimālais iespējamais Ventspils brīvostas pārvaldes darbības termiņš pārejas noteikumos bija noteikts — “ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim”, taču diena, kad likvidēta Ventspils brīvostas pārvalde, pienāca stipri ātrāk: šī gada 27. aprīlī. Tajā datumā stājās spēkā vēl viens Ostu likuma pārejas noteikumu punkts, kas nosaka: “Ventas osta” (reģistrācijas Nr. 40203235757) ir likumiska likvidējamās Ventspils brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja. Ventspils brīvostas pārvalde nodod tās valdījumā esošo valsts un pašvaldības zemi, ēkas (būves), piestātnes, inženierbūves un citus īpašuma objektus akciju sabiedrībai “Ventas osta” […].
Iepriekš jau rakstīts, ka no Ventspils brīvostas likuma (kurš ir speciālais likums un kam tātad ir augstāka normatīvā akta spēks attiecībā uz Ventspils ostu) brīvostas valde tika pilnībā izslēgta 2019. gada beigās. Palika darboties brīvostas pārvaldnieks, taču arī viņa amats kopš aprīļa beigām izslēgts no Ostu likuma, savukārt speciālajā Ventspils brīvostas likumā pārvaldnieks nav pieminēts vispār.
Jau iepriekš rakstījām, ka izrādījās — Ventspils brīvostas pārvaldes galvenā ēka pieder pašvaldībai, jo Ventspils dome to 1994. gadā bija konfiscējusi aizejošajai padomju armijai, ierakstot ēku zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Tagad interesantākā būs pašvaldības reakcija, jo tai principā nav nekāds pamats turēt savā nekustamajā īpašumā tādu brīvostas pārvaldi, kura no Ostu likuma izslēgta jau gandrīz pirms pusgada.
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
